0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA TIESĪBASLikumā paredzēti atvieglojumi par ēdināšanas izdevumiem

Likumā paredzēti atvieglojumi par ēdināšanas izdevumiem

Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» grozījumi, ko Saeima pieņēma ārkārtas sēdē 23. novembrī steidzamajā 2. gala lasījumā, paredz papildināt likuma 8. pantu "Gada apliekamā ienākuma avoti" papildināt pantu ar piecpadsmito, sešpadsmito, septiņpadsmito, astoņpadsmito un deviņpadsmito daļu, kas paredz, ka  no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, ja netiek pārsniegti 480 euro gadā (vidēji 40 euro mēnesī) un darba devējs izpilda šādus nosacījumus: 1) darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie visu darbinieku ēdināšanas izdevumi nepārsniedz 5 % no darba devēja gada kopējā bruto algu fonda; 2) darba devējs nodarbina vismaz…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

ediensLikuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» grozījumi, ko Saeima pieņēma ārkārtas sēdē 23. novembrī steidzamajā 2. gala lasījumā, paredz papildināt likuma 8. pantu "Gada apliekamā ienākuma avoti" papildināt pantu ar piecpadsmito, sešpadsmito, septiņpadsmito, astoņpadsmito un deviņpadsmito daļu, kas paredz, ka  no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, ja netiek pārsniegti 480 euro gadā (vidēji 40 euro mēnesī) un darba devējs izpilda šādus nosacījumus:

1) darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie visu darbinieku ēdināšanas izdevumi nepārsniedz 5 % no darba devēja gada kopējā bruto algu fonda;

2) darba devējs nodarbina vismaz sešus darbiniekus;

3) darba devējam pirmstaksācijas gada 15. decembrī saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pēdējās datu aktualizācijas datumā esošo informāciju nav nodokļu (nodevu) parādu (tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu), kas kopsummā pārsniedz 150 euro;

4) darba devējs ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas nolēmumu, kas stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams, pēdējo divu taksācijas gadu laikā nav atzīts par vainīgu pārkāpumā, kas izpaužas kā:
a) viena vai vairāku tādu valstu pilsoņu vai pavalstnieku nodarbināšana, kuri nav Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai pavalstnieki, ja tie Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā uzturas nelikumīgi,
b) personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, ja nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav iesniegtas ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu,
c) darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšana, ja šā nelaimes gadījuma rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies nāve;

5) darba devējs ir veicis saimniecisko darbību vismaz vienu pilnu kalendāra gadu pirms taksācijas gada, kurā uzsāk atbrīvojuma piemērošanu par darbiniekiem;

6) darba devējam nav pasludināts maksātnespējas process, apturēta saimnieciskā darbība vai tas netiek likvidēts.

Ja darba devējs ir grupas uzņēmums un darba koplīguma nosacījumi attiecas uz visu uzņēmumu grupu, tad  5. punktā minēto kritēriju attiecina uz visiem uzņēmumu grupas dalībniekiem kopumā.

Ja netiek izpildīti iepriekšminētie nosacījumi, darba devējam no saviem līdzekļiem jāsamaksā nodoklis par gada laikā nepamatoti izmantoto atbrīvojumu.

Savukārt, ja darba devējs, kura darbiniekiem – maksātājiem – tiek piemērots noteiktais nodokļa atbrīvojums, vairs neizpilda kādu no atbrīvojuma piemērošanai noteiktajiem kritērijiem, maksātājam piemēro minēto atbrīvojumu no taksācijas gada sākuma līdz mēnesim, kurā darba devējs atbrīvojuma piemērošanai noteiktos kritērijus ir izpildījis (proporcionāli mēnešu skaitam).

Nodokļa atbrīvojumu nepiemēro, ja darba devējs ir valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība.

Likuma spēkā stāšanās paredzēta 2017. gada 1. janvārī, to vēl jāizsludina Valsts prezidentam.

Atgādinām, ka koplīgums ir rakstveida vienošanās par noteikumiem, kas regulē darba tiesisko attiecību saturu un papildina augstāka līmeņa normatīvos aktus. Šādu vienošanos slēdz darba devējs, no vienas puses, un attiecīgā uzņēmuma vai nozares arodbiedrība,kas pārstāv uzņēmumā vai nozarē nodarbinātās personas, no otras. Tradicionāli koplīgums ir vērsts uz tādu darba tiesisko attiecību aspektu regulēšanu kā atalgojums, darba laiks, kvalifikācijas celšanas iespējas, veselība un darba drošība, darba attiecību dibināšana un izbeigšana, sociālās garantijas u.c.

Vairāk par koplīgumu uzziniet šeit.