Augsti kvalificētu speciālistu trūkums, kas šobrīd vērojams virknē uzņēmumu, īpaši apstrādes rūpniecības un IKT nozarēs, ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzņēmumu produktivitātes pieaugumu un investīciju piesaisti, un līdz ar to arī labi apmaksātu darba vietu veidošanos. Lai šo problēmu risinātu īstermiņā, Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi un šā gada 18. maijā saskaņošanai nodevusi sarakstu ar profesijām, kurās šobrīd vērojams būtisks darbaspēka trūkums un kurās varētu piesaistīt ārvalstu speciālistus, piemērojot atvieglotus nosacījumus. 

Ekonomikas ministrija profesiju sarakstu veidoja:

• izmantojot esošos datus par prognozēto darba spēka trūkumu;
• identificējot profesijas, kurās darba devēji jau šobrīd saskaras ar darbaspēka iztrūkumu;
• prognozējot, kurās profesijās tuvākajā nākotnē sagaidāms būtisks darbaspēka trūkums.

Vienlaikus saraksts veidots tā, lai izvairītos no situācijas, ka darba devēji piesaista zemu izmaksu darba spēku no trešajām valstīm ar mērķi samazināt vidējo atalgojumu konkrētajā specialitātē vai nozarē.

Profesiju sarakstā iekļauto speciālistu piesaistei tiks piemēroti šādi atvieglojumi:

• ja nodarbinātais vēlēsies saņemt ES zilo karti - minimālais atalgojums nedrīkstēs būt zemāks par vidējo bruto darba samaksu Latvijā reiz koeficients 1,2 (pašreizējā koeficienta 1.5 vietā);
• citos gadījumos - ārvalstnieku varēs piesaistīt vakancei, kas Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēta vismaz 10 darba dienas (pašreizējā prasība – ne mazāk kā mēnesi).

Sarakstā iekļautas 29 profesiju apakšgrupas saskaņā ar Profesiju klasifikatoru, ar kurām var iepazīties Ministru kabineta noteikumu projektā “Saraksts ar specialitātēm (profesijām), kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums un kurās darbā Latvijas Republikā var tikt uzaicināti ārzemnieki, piemērojot atvieglotus nosacījumus”.

Paredzams, ka izsniegto darba atļauju skaits būtiski nepalielināsies, jo primāri atvieglojumi vērsti uz to, lai tiktu paātrināts termiņuzturēšanās atļauju un darba atļauju noformēšanas process ārzemniekiem, kurus plānots nodarbināt konkrētajās specialitātēs, sniedzot iespēju darba devējiem ātrāk piesaistīt nepieciešamos speciālistus.

Šobrīd virknē pasaules valstu izstrādātas speciālas programmas inovatīvas uzņēmējdarbības veicēju piesaistei no ārvalstīm, tai skaitā astoņās ES dalībvalstīs (Dānijā, Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē, Francijā, Īrijā, Itālijā, Spānijā). Par nodomiem ieviest līdzīgas programmas ir paziņojušas arī Somija, Igaunija, Slovākija, Portugāle un Lietuva.

Lai palielinātu darba tirgus efektivitāti, EM plāno ilgtermiņa pasākumus vietējā darbaspēka piedāvājuma uzlabošanai, kas sevī ietvertu darba ņēmēju apmācības nozarēs iztrūkstošajās profesijās. Līdz 2021. gadam plānots paaugstināt kvalifikāciju vairāk kā 24 000 inženieriem, ražošanas iekārtu operatoriem, tehniķiem, programmētājiem u.c. darba ņēmējiem.  

Kā zināms, 2017. gada 2. februārī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, tostarp arī vairākus Ekonomikas ministrijas sniegtos priekšlikumus ar mērķi atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem nodarbinātajiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās ar būtisku darbaspēka trūkumu.

Veicot grozījumus Imigrācijas likumā, radīti trīs nozīmīgi risinājumi augsti kvalificētu speciālistu piesaistei un jaunuzņēmumu dibinātājiem, saīsināts un pilnveidots vispārējais darba spēka piesaistes process, kā arī sniegta iespēja ārzemju studentiem strādāt 20 stundas nedēļā pie jebkura darba devēja.

ES zilā karte ir Eiropas Savienības līmenī ieviesta termiņuzturēšanās atļauja augsti kvalificētam darbaspēkam no ne Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, kas tiem sniedz vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar nacionālā līmeņa termiņuzturēšanās atļaujām. Sīkāk ar Eiropas Savienības zilās kartes nosacījumiem aicinām iepazīties www.apply.eu.