0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASAtzinums par MK noteikumu projektu „Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība”

Atzinums par MK noteikumu projektu „Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība”

Atzinums Par MK noteikumu projektu „Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība”, adresēts Zemkopības ministrijai, datēts ar 2011.gada 18. aprīli. A.Borovkova juridiskais birojs „AB Grupa” ir izskatījis Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu „Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība” un neatbalsta šāda MK noteikumu projekta tālāku virzību. Pamatojoties uz septiņu gadu pieredzi mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas sistēmas izstrādē un ar to saistīto jautājumu risināšanā, kas norisinājusies ciešā sadarbībā ar vairāku nozaru pārstāvjiem, kompetentajām valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldību pārstāvjiem, nevalstiskajām organizācijām, esam izpētījuši ne vienu vien reģistrācijas kārtības modeli un apliecinam, ka MK noteikumos Nr.277 „Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība” ir iestrādāts optimālākais, efektīvākais, lietderīgākais, finansiāli…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Atzinums Par MK noteikumu projektu „Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība”, adresēts Zemkopības ministrijai, datēts ar 2011.gada 18. aprīli. A.Borovkova juridiskais birojs „AB Grupa” ir izskatījis Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu „Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība” un neatbalsta šāda MK noteikumu projekta tālāku virzību. Pamatojoties uz septiņu gadu pieredzi mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas sistēmas izstrādē un ar to saistīto jautājumu risināšanā, kas norisinājusies ciešā sadarbībā ar vairāku nozaru pārstāvjiem, kompetentajām valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldību pārstāvjiem, nevalstiskajām organizācijām, esam izpētījuši ne vienu vien reģistrācijas kārtības modeli un apliecinam, ka MK noteikumos Nr.277 „Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība” ir iestrādāts optimālākais, efektīvākais, lietderīgākais, finansiāli izdevīgākais modelis. Ja Zemkopības ministrija ir iecerējusi radīt jaunu mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību, tad kā minimums būtu nopietnāk jāizturas pret šāda mājas (istabas) dzīvnieku jomai tik nozīmīga normatīva akta jaunradi: 1) konceptuāli jālemj par jaunās reģistrācijas kārtības modeli; 2) sistēmiski jāveido tāda reģistrācijas kārtība, kas būtu saprotama mērķauditorijai (pēc jaunā MK noteikumu projekta tā ir: dzīvnieku īpašnieki, praktizējoši veterinārārsti, vietējās pašvaldības darbinieki); 3) jāveic jaunās reģistrācijas kārtības izmaksu aprēķini (t.sk., ieviešanai paredzētajam kontroles mehānismam); 4) jāorganizē un jākoordinē sadarbība ar nozares speciālistiem un kompetentām personām. Minētais saskan arī ar Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra instrukcijā Nr.19 „Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” 2.punktā nosauktajiem projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas principiem – piemēram, sistēmiskums, vispusīgums, samērīgums, objektivitāte, izmaksu un ieguvumu samērojamība. Pašlaik atzinuma sniegšanai atsūtītais projekts ir MK noteikumu Nr.277 atsevišķu normu haotisks apvienojums ar jaunām, nesavietojamām normām. Rezultātā tiek pilnībā izmainīta MK noteikumos Nr.277 nostiprinātā mājas (istabas) reģistrācijas kārtība, bet netiek radīta jauna, darboties spējīga kārtība. Savus iebildumus pamatojam uz šādiem mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtības pamatprincipiem: 1. Mājas (istabas) dzīvnieka apzīmēšana ar mikroshēmu ir mājas (istabas) dzīvnieka reģistrācijas sastāvdaļa – pašlaik jaunajā MK noteikumu projektā apzīmēšana un reģistrācija ir kā atsevišķas, savstarpēji nesasaistītas darbības, kas nekādā veidā neveicinās mājas (istabas) dzīvnieku reģistrāciju (pat ja tie būs jau apzīmēti); 2. MK noteikumos Nr.277 Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība ir kontroles mehānisms mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas jomā – jaunajā MK noteikumu projektā paredzētajai mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanai un reģistrācijai pašai kā tādai ir nepieciešams kontroles mehānisms, lai to ieviestu, kas ir nesamērīgi dārgs un faktiski nerealizējams pasākums (bez tam jaunais projekts nemaz neparedz uzraudzības un kontroles institūciju); 3. Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtībai jābūt maksimāli vienkāršai, saprotamai un pieejamai dzīvnieka īpašniekam (tā, piemēram, praktizējošs veterinārārsts katram suņa, kaķa un mājas (istabas) seska īpašniekam ir jāapmeklē vismaz vienu reizi gadā obligātajai vakcinācijai pret trakumsērgu, līdz ar to veterinārārsta apmeklējuma laikā apzīmēt un reģistrēt dzīvnieku nekādi neapgrūtina dzīvnieka īpašnieku un neuzliekt tam par pienākumu veikt kādas papildus darbības) – savukārt, jaunā MK noteikumu projekta redakcijā paredzēts viens apzīmēšanas variants uz vismaz četriem reģistrācijas variantiem (dzīvnieka un izmaiņu reģistrācija), kur dzīvnieka īpašniekam speciāli šim nolūkam jādodas vai nu uz datu centru vai vietējo pašvaldību, vai vēlreiz pēc apzīmēšanas jāmeklē veterinārārsts, kas reģistrēs dzīvnieku, kaut kad pirms reģistrācijas jāapmaksā saskaņā ar LDC publisko pakalpojumu cenrādi pakalpojums vai arī, saņemot no veterinārārsta rēķinu, tas jāapmaksā kaut kur, bet, cik noprotams, ne pie veterinārārsta, pašam dzīvnieka īpašniekam kaut kādā veidā jānoskaidro, vai veterinārārsts ir noslēdzis līgumu ar LDC, izmaiņu reģistrācijā, piemēram, „kopā ar nākamo dzīvnieka īpašnieku tiešsaistē jāievada datu bāzē informāciju par dzīvnieka īpašnieka maiņu” – grūti iedomāties, kā šāda situācija izskatītos dzīvē un vai tiešām ir paredzēts tāds tehniskais nodrošinājums, ka katrs dzīvnieka īpašnieks pats varēs tiešsaistē papildināt datus? Noteikumu projektā ir virkne nepārdomātu darbību, kas dzīvnieka īpašniekam ne tikai sarežģī dzīvnieka reģistrēšanu, bet nevieš skaidrību par pašu reģistrācijas procesu; 4. Mājas (istabas) dzīvnieku reģistram jānodrošina maksimāla datu ticamība (t.sk. vēlams līdz minimumam samazināt cilvēciskā faktora kļūdas iespējamību) – tai pat laikā jaunajā projektā reģistrēšanas funkcija sadrumstalota četros dažādos procesos: datu centrs, veterinārārsts, vietējā pašvaldība, pats dzīvnieka īpašnieks. Bez tam, dzīvnieka īpašniekam paredzēta iespēja reģistrācijas veidlapu nosūtīt pa e-pastu vai faksu – tātad pat dokumenta oriģināls nenonāks līdz datu centram. Nemaz jau nerunājot par dzīvnieka īpašnieka darbībām tiešsaistē – no noteikumu projekta nav skaidrs, ko īsti ar to saprast. Augstāk minētais norāda, ka Zemkopības ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts „Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība” neveicinās un nenodrošinās mājas (istabas) dzīvnieku reģistrēšanu, nenodrošinās iegūto datu ticamību, nekalpos kā kontroles mehānisms mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas jomā. Tā kā jaunās reģistrācijas kārtības rezultātā ( obligāta dzīvnieku reģistrēšana atlikta līdz 2016.gadam) reģistra dati būs nepilnīgi, tos nevarēs pilnvērtīgi izmantot pašvaldības, tas neveicinās pārkāpumu un noziedzīgu nodarījumu atklāšanu cietsirdīgas attieksmes pret dzīvniekiem un labturības pārkāpumu gadījumos, ar ko saskaras tiesībsargājošās iestādes un pats būtiskākais – nekādi netiks ietekmēti bezatbildīgi un likumnepaklausīgi dzīvnieku īpašnieki. Ar šādu nepārdomātu un nekvalitatīvu tiesību akta projektu Zemkopības ministrija, diemžēl, ir atgriezusies 2004.gada reģistrācijas sistēmas izstrādes nulles pozīcijā – un arī turpmāk no nodokļu maksātāju naudas būs jāmaksā par dzīvnieku īpašnieku bezatbildību, par trakumsērgas profilaksi un apkarošanu, par dzīvnieku patversmēm, par sabiedriskās kārtības uzturēšanu, jo pašvaldībām netiks piedāvāts pilnvērtīgs apzīmētu dzīvnieku reģistrs, lai tās varētu iekasēt pašvaldību nodevas par dzīvnieka turēšanu, u.t.t. Tāpat arī nekādā veidā netiks kontrolēts mājas ( istabas) dzīvnieku audzētāju un pavairotāju rūpals, ko neesot vienotai reģistrācijas sistēmai nav iespējams nedz apzināt, nedz kontrolēt. Pamatojoties uz iepriekš minēto, piedāvājam Zemkopības ministrijai sagatavot grozījumu projektu atsevišķu MK noteikumu Nr.277 „Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība” termiņu pagarinājumam, nemainot mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtības sistēmu – t.i., atstājot MK noteikumu Nr.277 spēkā stāšanās laiku 2011.gada 1.jūliju ( LDC reģistrē dzīvniekus saskaņā ar regulas 2011.gada 1. jūlija termiņiem un noteikumiem), bet MK noteikumu 18., 19., 20. un 21.punktā grozīt termiņus, paredzot no kura līdz kuram laikam tiek uzsākta un nodrošināta vispārējā visu suņu reģistrācija, apzīmējot ar mikroshēmu ( skat. pielikumā nepieciešamos grozījumus, kas iezīmēti spēkā esošo noteikumu redakcijā). Informējam, ka NVO sadarbībā ar pašvaldībām aktīvi strādā pie ES fondu plānošanas periodā no 2007.-2013.gadam pieejamo finanšu līdzekļu piesaistes MK noteikumu Nr.277 pilnīgai ieviešanai. Pašlaik ES fondu plānošanas periodā no 2007.-2013.gadam līdzekļu apguve ir vairāk kā zema. Panākta vienošanās, ka ES fondu finansējuma piesaiste šo noteikumu, kas ir nepieciešami vairākām nozarēm un sabiedrībai kopumā, pilnvērtīgai ieviešanai tiks izvērtēta Saeimas komisijās un frakcijās. Atkārtoti aicinām Zemkopības ministrijas atbildīgus ierēdņus sadarboties jau pieņemto MK noteikumu pēc iespējas ātrākā ieviešanā un netērēt resursu nekvalitatīvu normatīvu projektu radīšanā. Cieņā, Aivara Borovkova juridiskā biroja SIA “AB Grupa” direktore Ilze Džonsone