Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departamentā ienākušas 14 maksātnespējas procesa administratoru blakus sūdzības par Administratīvās rajona tiesas lēmumiem, ar kuriem atteikts pieņemt pieteicēju pieteikumus, apstrīdot viņu iekļaušanu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamajā valsts amatpersonu sarakstā. 17.maijā, izskatot vienu no šādām blakus sūdzībām, Augstākā tiesa pirmās instances tiesas lēmumu atstāja negrozītu. AT atzinusi par pamatotu pirmās instances tiesas secinājumu, ka Maksātnespējas administrācijas vēstule nerada pieteicējai tiesiskas vai faktiskas sekas, tādēļ lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā.

Maksātnespējas administrācija vēstulēs informējusi pieteicējus - maksātnespējas procesa administratorus - par iekļaušanu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamajā valsts amatpersonu sarakstā. Pieteicēji apstrīdēja šīs vēstules Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrija atbildēja pieteicējiem, ka Maksātnespējas administrācijas lēmums nerada viņiem tiesiskas vai faktiskas sekas, tādēļ nav vērtējams kā administratīvais akts, bet gan vienkārša iestādes darbība, kas atbilst tiesību normām. Pieteicēji, uzskatot Maksātnespējas administrācijas vēstuli par konstatējošu administratīvo aktu, vērsās tiesā ar pieteikumiem par administratīvā akta atcelšanu. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumiem pieteikumus atteikts pieņemt, jo tie nav izskatāmi administratīvā procesa kārtībā.

Izskatītajā lietā Administratīvās rajona tiesas lēmumā norādīts, ka Maksātnespējas administrācija, sastādot sarakstu, nav radījusi pieteicējai tiesiskas sekas. Valsts amatpersonas statuss maksātnespējas procesa administratoram noteikts ar likumu, proti, ar Maksātnespējas likuma 9.panta pirmo daļu un likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta pirmās daļas 26.punktu. Savukārt Satversmes tiesas 2015.gada 21.decembra spriedums lietā Nr.2015-03-01 attiecas vienīgi uz tiem maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus bija advokāti. Tā kā minētais Satversmes tiesas spriedums uz pieteicējiem nav attiecināms, pieteicējiem ir saistošas minētās likumu normas.

No likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 20.panta piektās daļas secināms, ka Maksātnespējas administrācijas direktors, sastādot un iesniedzot valsts amatpersonu sarakstu Valsts ieņēmumu dienestam, nekonstatē, vai konkrētai personai ir valsts amatpersonas statuss, jo tas noteikts jau likumā. Šādā gadījumā viena iestāde tikai nodod informāciju otrai iestādei par to, ka konkrēta persona ieņem attiecīgu amatu un līdz ar to ir amatpersona. Informācijas apmaiņa starp iestādēm tiesību normās noteiktajos gadījumos un apmērā ir vienkārša valsts pārvaldes iestādes darbība, kas nav ne administratīvais akts, ne faktiskā rīcība. Tā nav pārbaudāma administratīvā procesa kārtībā.