0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASTIESU PRAKSEAugstākā tiesa: Valdes loceklis ir personīgi atbildīgs par trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem

Augstākā tiesa: Valdes loceklis ir personīgi atbildīgs par trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem

Augstākās tiesas Civillietu departamentā 15.jūnijā kļuvis pieejams spriedums lietā, kuras ietvaros rakstveida procesā izskatīta Lauku atbalsta dienesta kasācijas sūdzība par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2014.gada 10.aprīļa spriedumu, ar kuru noraidīta Lauku atbalsta dienesta prasība piedzīt zaudējumu atlīdzību no likvidētās SIA "Liepājas kuģu serviss" valdes priekšsēdētāja par prettiesisku valsts un Eiropas Savienības struktūrfonda atbalsta saņemšanu un izlietošanu. Finansējums 345 229,98 LVL (491 220,80 EUR) apmērā SIA "Liepājas kuģu serviss" tika piešķirts, ņemot vērā viltotu Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par to, ka SIA "Liepājas kuģu serviss" nav nodokļu un citu valsts noteikto…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Augstākā tiesa. Foto: I. Kubliņš

Augstākās tiesas Civillietu departamentā 15.jūnijā kļuvis pieejams spriedums lietā, kuras ietvaros rakstveida procesā izskatīta Lauku atbalsta dienesta kasācijas sūdzība par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2014.gada 10.aprīļa spriedumu, ar kuru noraidīta Lauku atbalsta dienesta prasība piedzīt zaudējumu atlīdzību no likvidētās SIA "Liepājas kuģu serviss" valdes priekšsēdētāja par prettiesisku valsts un Eiropas Savienības struktūrfonda atbalsta saņemšanu un izlietošanu.

Finansējums 345 229,98 LVL (491 220,80 EUR) apmērā SIA "Liepājas kuģu serviss" tika piešķirts, ņemot vērā viltotu Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par to, ka SIA "Liepājas kuģu serviss" nav nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu, kaut arī faktiski sabiedrībai bija nodokļu parāds. Divus mēnešus pēc minētā finansējuma saņemšanas SIA "Liepājas kuģu serviss" tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu, un pēc bankrota procedūras pabeigšanas sabiedrība tika izslēgta no Uzņēmumu reģistra. Maksātnespējas procedūras ietvaros piešķirtais finansējums netika atgūts.

Lauku atbalsta dienests savu prasību pamatoja ar apstākli, ka atbildētājs, būdams uzņēmuma amatpersona, apzināti sniedzis valstij nepatiesu informāciju par uzņēmuma nodokļu parādu neesamību, tādējādi rīkojies prettiesiski, kā rezultātā valstij nodarīti zaudējumi uzņēmumam nepamatoti izmaksātās summas apmērā. Apelācijas instances tiesa prasību par zaudējumu piedziņu noraidīja, norādot, ka prasība ir celta pret personu, kas nav piešķirtā finansējuma saņēmēja, jo tā rīkojās kā amatpersona sabiedrības (SIA "Liepājas kuģu serviss") vārdā. Vienlaikus apelācijas instances tiesa atzina, ka lietā nav strīda, ka atbildētājs, iesniedzot pieprasījumu projekta finansējuma saņemšanai, nodokļu parāda neesamības apliecināšanai ir uzrādījis viltotu Valsts ieņēmuma dienesta izziņu. Tomēr tiesa piešķīra izšķirīgu nozīmi apstāklim, ka kriminālprocess pret personu ir izbeigts, jo nav izdevies pierādīt konkrētās personas vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Augstākās tiesas Civillietu departaments turpretim norāda, ka juridiskā persona darbojas vienīgi atbilstoši tās saturu veidojošo fizisko personu gribai un mērķim, pašai tai nav spējas apzināties nedz informācijas patiesumu, nedz savu finansiālo situāciju, nedz arī savas rīcības ietekmi uz citiem civiltiesisko darījumu partneriem. Tiesiskā valstī nevar tikt akceptēta situācija, ka juridiskas personas aizsegā fiziska persona apzināti veic prettiesiskas darbības, neuzņemoties atbildību par trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem.

Civillietu departaments spriedumā arī uzsver, ka konkrētajā lietā valdes locekļa rīcība (faktiskajiem apstākļiem neatbilstošas (nepatiesas) informācijas iesniegšana Lauku atbalsta dienestā par SIA "Liepājas kuģu serviss" nodokļu parādiem un atbildības uzņemšanās par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu) vērtējama arī labas ticības aspektā, konstatējot, vai šāda rīcība ir samērojama ar pretējās puses interesēm un ir akceptējama no tiesiskuma viedokļa.

Kasācijas instances tiesas spriedumā norādīts, ka Komerclikuma 222.pantā paredzēta valdes priekšsēdētāja atbildība par komercsabiedrības lietu vešanu un finansiālo stāvokli, kas liedz viņam aizbildināties ar citas personas (arī valsts) jebkādu iemeslu dēļ kļūdaini sniegtu informāciju vai paļauties uz to.

Civillietu departaments atzīst, ka gadījumā, kad neatļauto darbību veicis vai veicinājis pats valdes loceklis personīgi, taisnīgi un tiesiski pamatoti ir prasīt no viņa personīgu atbildību arī par savas rīcības sekām, proti, trešajai personai nodarītiem zaudējumiem, kā to paredz Civillikuma 1779.pants.

Kritisku vērtējumu kasācijas instances tiesa sniedz par apelācijas instances tiesas atsauci uz kriminālprocesa iznākumu. Civillietu departaments norāda, ka salīdzinājumā ar kriminālprocesu, civilprocesā ir citi pierādīšanas standarti un vērtēšanas kritēriji. Līdz ar to kriminālprocesa izbeigšana, pretēji apelācijas instances tiesas pieņēmumam, automātiski neizslēdz prettiesiskuma konstatēšanas iespējamību ar civilprocesuāliem līdzekļiem, noskaidrojot lietas apstākļus pēc tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem, kurus iesniegušas puses un kuri iegūti likumā paredzētā kārtībā, tajos fiksētās ziņas (informāciju) izvērtējot kopumā.

Secinot, ka, nenoskaidrojot strīda pareizai izšķiršanai svarīgus apstākļus ar civilprocesuāliem līdzekļiem, apelācijas instances tiesa pieļāvusi būtisku procesuālo tiesību normu pārkāpumu, Augstākās tiesas Civillietu departaments nosprieda pārsūdzēto spriedumu atcelt un nodot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.