TIESĪBASTIESU PRAKSEAugstākās Tiesas Senāts kopsēdē risinās strīdīgus tiesību jautājumus

Augstākās Tiesas Senāts kopsēdē risinās strīdīgus tiesību jautājumus

07/09/2012

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

Senāta Administratīvo lietu departaments 7.septembrī kopsēdē risinās vairākus strīdīgus tiesību jautājumus. Kasācijas sūdzības, kuras iepriekš vērtētas Senāta tiesas sēdē, nodotas izskatīšanai paplašinātā - visa departamenta senatoru sastāvā. Administratīvā procesa likuma 346.panta otrā daļa nosaka - ja, izskatot lietu triju senatoru sastāvā, tiesa nenonāk pie vienota viedokļa vai visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē, tiesa pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai Senāta kopsēdē. Senāta kopsēdē tiks risināti šādi tiesību jautājumi: 1. Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedza lidostai "Rīga" slēgt līgumu ar konkursa par taksometru pakalpojumu sniegšanu lidostā uzvarētāju un uzdeva konkursu izbeigt bez rezultātiem. Lietā apskatāms jautājums, vai IUB vispār bija kompetents izvērtēt minēto iepirkumu, vai bija jāpiemēro iepirkuma procedūras, kā arī tas, vai lidostai ir tiesības pārsūdzēt IUB lēmumu tiesā. Administratīvā rajona tiesa pieteikumu apmierināja. Administratīvā apgabaltiesa komandītsabiedrības pieteikumu noraidīja, kā arī izbeidza tiesvedību lietā daļā, kas ierosināta, pamatojoties uz lidostas "Rīga" pieteikumu par IUB lēmuma atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu. (Lieta SKA-119/2012). 2. Lietā izšķirams jautājums, vai var aizliegt veikt kopšanas cirti Slīteres nacionālā parka teritorijā esošā mežaudzē, kura ir Eiropas Savienības prioritārais biotops - melnalkšņu staignājs -, taču biotopa aizsardzībai nav izveidots mikroliegums. Pieteicējs bija lūdzis izdot ciršanas apliecinājumu, bet Valsts meža dienests to atteicies izsniegt, atsaucoties uz Slīteres nacionālā parka administrācijas lēmumu nesaskaņot koku ciršanu. Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, atzina, ka nav pamata aizliegt veikt kopšanas cirti, jo, kaut arī biotops atrodas Slīteres nacionālajā parkā (Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā Natura 2000), tas ir ietverts nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā ar mazāk stingriem aizsardzības noteikumiem, un tā īpašai aizsardzībai nav noteikts mikroliegums. (Lieta SKA-220/2012). 3. Pieteicējs tika atbrīvots no Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieka amata sakarā ar ierēdņa amata likvidāciju. Apgabaltiesa apmierināja pieteicēja pieteikumu par viņa atjaunošanu Valsts kancelejā Juridiskā departamenta juriskonsulta amatam līdzvērtīgā amatā. Strīds pamatā ir par salīdzināmo personu loku. Departamentā bija divi vadītāja vietnieki un 11 juriskonsulti. Tā kā tika likvidēta viena departamenta vadītāja vietnieka amata vieta, iestāde salīdzināja pieteicēju un otru vietnieku. Apgabaltiesa konstatēja, ka pieteicējs ir pildījis tos pašu pienākumus, ko juriskonsulti. Savukārt amata likvidācijas pamatojums citstarp bijis tāds, ka beigusies vajadzība attiecīgos pienākumus pildīt vadības līmenī. Tādēļ tiesa atzina, ka salīdzināmo personu lokā bija ietverami arī departamenta juriskonsulti. (Lieta SKA-285/2012). 4. Pieteicēja no Šveices uzņēmumiem Latvijā ieveda lietotas automašīnas. Šveices uzņēmumi bija apliecinājuši automašīnu izcelsmi ar sertifikātiem EUR.1 un rēķindeklarācijām, tāpēc pieteicēja automašīnām piemēroja preferenciālā ievedmuitas nodokļa tarifa likmi 0 procenti. Valsts ieņēmumu dienests lūdza Šveices muitas iestādei pārbaudīt pieteicējas iesniegtos preču izcelsmes apliecinājumus. Pārbaudes rezultātā Šveices muitas iestāde atzina, ka ievestās automašīnas ir uzskatāmas par nenoskaidrotas izcelsmes precēm un to izcelsmes apliecinājumi - par spēkā neesošiem. Ievērojot minēto, Valsts ieņēmumu dienests piemēroja pieteicējai ievedmuitas nodokļa trešo valstu tarifa likmi 10 procenti, nosakot muitas parādu (ievedmuitas nodokli, nokavējuma naudu un soda naudu, kā arī pievienotās vērtības nodokli, nokavējuma naudu un soda naudu). Pieteicēja pieteikumā tiesai norāda, ka Šveices muitas iestādes norādītās ziņas nav pietiekamas, lai apšaubītu preču izcelsmes apliecinājumus. Pieteikumā arī minēts, ka iestāde nepamatoti piemēroja soda naudu 150 procentu apmērā, jo atbilstoši 2008.gada 31.janvārī pieņemtajiem likuma "Par nodokļiem un nodevām" grozījumiem soda naudas apmērs tika samazināts līdz 100 procentiem. Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu ir noraidījusi, par ko pieteicēja ir iesniegusi kasācijas sūdzību. Kasācijas sūdzībā minēts, ka pieteicējas rīcībā, ievestajām automašīnām piemērojot preferenciālā ievedmuitas nodokļa tarifa likmi, nevar konstatēt ļaunprātīgu nolūku un vainu. Savukārt attiecībā uz soda naudas apmēru norādīts, ka nodokļu lietās soda nauda ir pielīdzināma kriminālsodam, tāpēc uz soda naudu ir attiecināms krimināltiesību princips par personai labvēlīgāka likuma atpakaļejošu spēku. (Lieta SKA-202/2012).

Uzņēmējdarbības formas izvēle
Transfertcenas un biznesa ilgtspēja
Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!

Augstākās Tiesas Senāts kopsēdē risinās strīdīgus tiesību jautājumus

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €