Autori

Senāta Administratīvo lietu departamenta 24.01.2025. rīcības sēdēs lēmums lietā Nr. A420144024, SKA–305/20252023. gada oktobra beigās sociālajos tīklos (tostarp YouTube un Facebook) tika publicēts videoieraksts krievu valodā, kurā pieteicēja, pozicionējot sevi kā Latvijas policijas amatpersonu ar 20 gadu darba stāžu, pauda sašutumu un bažas par bērnu nolaupīšanām Eiropā, minēja statistikas datus un izklāstīja ieteikumus šādu noziedzīgu nodarījumu novēršanai.Video tika sadalīts vairākos īsos sižetos un guva plašu izplatību, sasniedzot ievērojamu skatījumu, komentāru un dalīšanās reižu skaitu. Par videoierakstu tika publicēti raksti medijos (Re:Baltica, lsm.lv), kuros tika analizēts pieteicējas sniegtais saturs, tostarp apšaubīta statistikas interpretācija un norādīts uz sazvērestības teoriju elementiem. Sociālajos tīklos lietotāju reakcija bija neviennozīmīga — daļa izteica atbalstu, daļa kritizēja saturu, savukārt daļa akcentēja faktu, ka informāciju izplata policijas amatpersona.2023. gada 6. novembrī Valsts policijā tika saņemta žurnālistikas centra Re:Baltica pārstāvja vēstule par sociālajos medijos izplatīto video. Tika uzsākta faktu pārbaude un disciplinārlietas izmeklēšana, kuras gaitā tika izvērtēti videoieraksti un to izplatība,...

Prasītāja 27.12.2023. cēla prasību pret savu bijušo darba devēju — novada pašvaldību.Senāta Civillietu departamenta 15.10.2025. spriedums lietā C73250824, SKC–511/2025.Prasībā sākotnēji tika lūgts:uzlikt pašvaldībai pienākumu precizēt darba tiesisko attiecību izbeigšanas rīkojumā norādīto darba stāžu un izmaksāt korektu galīgo aprēķinu, tostarp kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu;piedzīt morālā kaitējuma atlīdzību 3600 eiro apmērā;uzlikt pienākumu sniegt atbildi uz prasītājas iesniegumiem par korekta galīgā aprēķina veikšanu.Morālā kaitējuma prasījums tika pamatots ar diviem apstākļiem:darba devējas ilgstošu bezdarbību, aptuveni divu gadu garumā nesniedzot atbildes uz prasītājas iesniegumiem par gala aprēķina precizēšanu;saraksti ar pašvaldības domes priekšsēdētāju viņa privātajā Facebook kontā, kurā uz prasītājas publisku jautājumu par iesniegumu ignorēšanu domes priekšsēdētājs atbildējis ar frāzi «labāk ejiet uz tiesu skaidrā, nesaņematies». Tiesvedības laikā atbildētāja izdeva rīkojumu par grozījumiem iepriekšējā rīkojumā, nosakot, ka prasītājai izmaksājams atlaišanas pabalsts četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā. Uz šī rīkojuma pamata prasītājai papildus izmaksāti 113,14 eiro (bruto — 146,93 eiro).Pēc minētās summas izmaksas prasītāja precizēja prasību:atteicās no prasījuma par...

Pieteicējs bija Valsts robežsardzes (VR) amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, ieņemot amatu VR teritoriālajā struktūrvienībā. Ar VR 01.12.2022. lēmumu pieteicējam tika piemērots disciplinārsods par diviem disciplinārpārkāpumiem. Par pirmo pārkāpumu noteikts disciplinārsods — rājiens, bet par otro pārkāpumu — atvaļināšana no dienesta. Galīgais disciplinārsods noteikts — atvaļināšana no dienesta Senāta administratīvo lietu departamenta 07.11.2025. spriedums lietā Nr. A420134023, SKA–180/2025.Situācijas aprakstsPirmais pārkāpums konstatēts 26.10.2022., kad pieteicējs norīkojuma pienākumu izpildes un pastiprināta robežuzraudzības režīma laikā, uzraugot padomju režīmu slavinoša pieminekļa «Draudzības kurgāns» piemiņas plākšņu demontāžas darbus un veicot pierobežas joslas kontroli, ar savu personīgo mobilo telefonu fotografēja un filmēja notiekošo. Šādas darbības netika atzītas par saistītām ar norīkojuma uzdevuma izpildi.Otrs pārkāpums konstatēts tajā pašā datumā un apstākļos. Demontāžas darbu laikā pieteicējs krievu valodā izteica komentāru «russkije ne sdajutsja» («krievi nepadodas»). Minētais izteikums tika ierakstīts pieteicēja uzņemtajā videoierakstā. Pēc notikuma pieteicējs uzņemtās fotogrāfijas un videoierakstu ar minēto komentāru ievietoja lietotnes WhatsApp grupā, kurā piedalījās attiecīgās robežapsardzības...

Senāts šajā lietā skaidro, vai disciplinārlietā drīkst nosaukt amatpersonu par zagli, ja kriminālprocess vēl nav pabeigts? Vai tiesa administratīvā procesa laikā bez pierādījumu izvērtēšanas nav pati pārkāpusi nevainīguma prezumpciju? Senāta Administratīvo lietu departamenta 23.12.2025. spriedums lietā Nr. A420249522, SKA–101/2025Ar Valsts policijas priekšnieka 2022. gada 14. marta lēmumu pieteicējai — Valsts policijas amatpersonai — tika piemērots disciplinārsods: atvaļināšana no dienesta. Disciplinārsods pamatots ar to, ka pieteicēja, atrodoties veikalā, nebija norēķinājusies par kosmētikas precēm (tonālo krēmu un skropstu tušu), tādējādi rīkojusies neētiski un diskreditējusi Valsts policiju.Administratīvā procesa ietvaros Iekšlietu ministrija atstāja disciplinārsodu negrozītu. Pieteicēja lēmumu pārsūdzēja administratīvajā tiesā.Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, secinot, ka pieteicējas rīcība rada pamatotas aizdomas par nodomu iznest preces no veikala, par tām nesamaksājot, un ka šāda rīcība diskreditē policijas amatpersonas statusu. Tāpat apgabaltiesa uzsvēra, ka kriminālatbildības neesamība pati par sevi neliedz piemērot disciplināratbildību.Par apgabaltiesas spriedumu tika iesniegta kasācijas sūdzība, vēršot uzmanību, ka tiesa ir pārkāpusi nevainīguma prezumpciju, faktiski nosaucot pieteicēju...

Vai tiesai ir pienākums pašai pārbaudīt publiski pieejamus datus par juridiskās personas pārstāvības tiesībām? Vai tiesa drīkst ignorēt faktu, ka prasība tika iesniegta termiņā, bet netika pieņemta pārmērīga formālisma dēļ? Kā līdzsvarojamas tiesiskās noteiktības un tiesību uz taisnīgu tiesu prasības?Senāta Civillietu departamenta 29.09.2025. lēmums lietā Nr. C770833524, SKC–361/2025Darba devējs cēla prasību pret darbinieku par darba līguma izbeigšanu, pamatojoties uz Darba likuma (DL) 101. panta pirmās daļas 9. punktu un DL 110. panta normām. Ar Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 21. jūnija spriedumu prasība noraidīta pilnībā, savukārt, ar Rīgas apgabaltiesas 2025. gada 17. janvāra lēmumu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223. panta 2. punktu, tiesvedība lietā izbeigta. Apgabaltiesa norādīja, ka arodbiedrība bija sniegusi nepiekrišanu darba līguma uzteikumam, un darba devējam saskaņā ar DL 110. panta ceturto daļu bija noteikts viena mēneša prekluzīvs termiņš prasības celšanai tiesā.Arodbiedrības atteikumu darba devējs saņēma 2023. gada 21. decembrī, līdz ar to termiņš prasības celšanai beidzās 2024. gada 22....

Turpinām apskatīt Latvijas Republikas Senātā 2025. gadā ienākušās lietas darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē — viens Civillietu departamenta un divi Administratīvo lietu departamenta rīcības sēžu1 lēmumi, ar kuriem Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību.Senāta Administratīvo lietu departamenta 13.02.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. A420124423, SKA–433/2025Autoservisa telpās 2022. gada jūlijā notika letāls nelaimes gadījums ar uzņēmuma palīgstrādnieku. Darbinieks tika atrasts zem autopacēlāja, iespiests starp pacēlāju un automašīnu. Notikuma rezultātā darbinieks gāja bojā.Valsts darba inspekcija (VDI), veicot izmeklēšanu, konstatēja:cietušais atradies darba laikā un darba vietā;uzņēmums nebija identificējis saspiešanas risku, ko rada darbs ar autopacēlāju;darbinieks nebija pilnībā instruēts par attiecīgajiem darba vides riskiem;darba drošības dokumentācija bija nepilnīga un, iespējams, darbinieks nemaz nebija ar to iepazīstināts.Pamatojoties uz šo izmeklēšanu, 2022. gada 14. oktobrī VDI izdeva aktu, atzīstot, ka nelaimes gadījums noticis darba vides faktoru ietekmē.Uzņēmums šo aktu pārsūdzēja, apgalvojot, ka darbiniekam neesot bijis uzdots strādāt ar konkrēto automašīnu vai autopacēlāju; nelaimes cēlonis esot automašīnas sasvēršanās, nevis...

Turpinām apskatīt Latvijas Republikas Senātā 2025. gadā ienākušās lietas darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē — viens Civillietu departamenta un divi Administratīvo lietu departamenta rīcības sēžu1 lēmumi, ar kuriem Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību.Senāta Administratīvo lietu departamenta 06.06.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. A420337917, SKA–362/2025Pieteicējs, bijušais Valsts policijas darbinieks, pildīja dežūrmaiņas vecākā pienākumus. Viņa tiešajā atbildībā bija operatīvās vadības funkciju nodrošināšana struktūrvienībā, kurā vienlaikus dežūrēja trīs darbinieki. No šiem trim darbiniekiem divi regulāri piedalījās izsaukumos vai patrulēšanā ārpus telpām, tāpēc faktiski vienīgais, kas varēja nodrošināt operatīvo vadību, bija dežūrmaiņas vecākais — pieteicējs.Lai gan iekšējie normatīvie akti formāli paredzēja pārtraukuma iespēju un darbinieku aizvietošanu, praksē tas nenotika. Vadības līmenī bija nostiprinājusies neformāla prasība — dežūrmaiņas vecākajam pārtraukuma laikā palikt darba vietā. Rezultātā viņš faktiski nespēja izmantot atpūtas laiku, taču šis laiks netika uzskaitīts kā darba laiks, un arī par to netika samaksāts atbil≠stošs atalgojums. Policija šo laiku darba uzskaites tabulās norādīja kā pārtraukumu,...

Turpinām apskatīt Latvijas Republikas Senātā 2025. gadā ienākušās lietas darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē — viens Civillietu departamenta un divi Administratīvo lietu departamenta rīcības sēžu1 lēmumi, ar kuriem Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību.Senāta Civillietu departamenta 13.05.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C771678123, SKC–315/2025Darbinieks cēla tiesā prasību par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā, vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējuma laiku un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu. Gan pirmās, gan apelācijas instances tiesas2 prasību noraidīja.2 Pirmās un apelācijas instances tiesas spriedumi uz raksta sagatavošanas brīdi anonimizēti nebija pieejami.Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību un norādīja, ka vispārīgi pamatota ir norāde kasācijas sūdzībā, ka Darba likuma (DL) 101. panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē kā patstāvīgs iemesls uzteikumam nevarēja būt rakstveida saskaņojuma neesība darba veikšanai pie cita darba devēja un obligātās veselības pārbaudes neveikšana. Līdz ar to tiesas secinājumi par pretējo ir kļūdaini. Tomēr senatoru kolēģija atzina, ka tas nav novedis pie...

Darbinieks ilgstoši strādā vairāk nekā likumā noteikts, «uz papīra» aizsargāts, bet reāli — atlīdzība par virsstundām izpaliek. Iestāde saka: «Nav naudas.» Bet vai tas ir likumīgi? Šādu situāciju vērtēja Administratīvā apgabaltiesa un Latvijas Republikas Senāts. Senāta Administratīvo lietu departamenta 24.03.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C771124723, SKA–278/2025 Faktiskie apstākļi Pieteicēja bija Valsts probācijas dienesta amatpersona, kuras darbs strīdus periodā bija saistīts ar īpašu risku un veica darba pienākumus pilnā apjomā — 40 stundas nedēļā, lai gan amatpersonai bija noteikts normālais saīsinātais darba laiks 35 stundas nedēļā. Līdz ar to pieteicējai faktiski veidojās regulāras virsstundas — 5 stundas nedēļā. Ar 2022. gada 1. jūnija lēmumu Valsts probācijas dienests atzina, ka virsstundu darbs ir noticis, un ar pieteicēju tika noslēgts administratīvais līgums, paredzot, ka virsstundas par visu strīdus periodu tiks apmaksātas līdz 2022. gada beigām. Pieteicēja apņēmās šajā laikā neuzsākt tiesvedību. Līdz noteiktajam termiņam samaksa netika veikta. 2023. gada...

Šajā Latvijas Republikas Senāta skatītajā lietā meklējamas atbildes uz jautājumiem, vai kapitālsabiedrības valdes loceklis var būt «darba ņēmējs» Eiropas Savienības (ES) tiesību izpratnē un kāda tam ir ietekme uz atvaļinājuma kompensāciju. Tāpat skaidrots, vai valdes loceklis prasībā par atlīdzības piedziņu un citiem prasījumiem ir atbrīvojams no valsts nodevas samaksas, ja tiek atzīts par darbinieku. Senāta Civillietu departamenta 22.05.2025. spriedums lietā Nr. C771426723, SKC-113/2025 Faktiskie apstākļi Ar prasītāju bija noslēgts vadības līgums, ar kuru viņš uzņēmās pildīt valdes locekļa pienākumus, bet SIA apņēmās maksāt ikmēneša atlīdzību. Līgums paredzēja 24 darba dienu ikgadējo atvaļinājumu ar apmaksu, atvaļinājuma saskaņošanu ar vairākumdalībnieka izpildinstitūciju, SIA tiesības jebkurā laikā izbeigt līgumu, atsaucot valdes locekli, kā arī līguma izbeigšanas atlīdzību trīs samaksu apmērā, ja līgums tiek izbeigts pēc sabiedrības iniciatīvas «bez jebkāda iemesla». Ārkārtas dalībnieku sapulce 2021. gadā pieņēma lēmumu atsaukt prasītāju, kurš vienlaikus bija arī SIA mazākumdalībnieks, no valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amata,...

Vai dalība tiesas procesā bez advokāta un nespēja pieslēgties tiesas sēdei MS Teams platformā ir tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojums? Kuram jāpierāda, ka bijušas tehniskas problēmas pieslēgties tiesas sēdei? Cik svarīgi ir laikus iesniegt tiesā pierādījumus un kādas sekas, jo to neizdara? Senāta 24.02.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C771704523, Nr. SKC–306/2025 Lietas faktiskie apstākļi Darbinieks cēla prasību tiesā pret darba devēju par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu iepriekšējā darbā pie atbildētājas un vidējās izpeļņas par visu darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu. Pirmās instances tiesa darbinieka prasību apmierināja, savukārt apelācijas instances tiesa prasību noraidīja. Darbinieks iesniedza kasācijas sūdzību, norādot, ka tikušas liegtas viņa Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk — Konvencija) 6. pantā garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu, jo viņam vajadzējis aizstāvēt sevi bez advokāta, tādējādi viņš saskāries ar grūtībām izprast juridiskās procedūras un ievērot likumā paredzētos termiņus. Turklāt tādu tehnisku problēmu dēļ, kuras bijušas...

Lietas faktiskie apstākļi Senāta 04.03.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C33343820, SKC–292/2025 Ar Rīgas apgabaltiesas 18.12.2024. lēmumu atstāts negrozīts Rīgas rajona tiesas 10.10.2024. lēmums izbeigt tiesvedību civillietā arodbiedrības prasībā pret AS un AS «par kolektīvā strīda risināšanas uzsākšanu par nepareizu likuma piemērošanu un interpretāciju attiecībā uz vienlīdzīgu darba samaksu un darba samaksas izpratni». Tiesvedība izbeigta attiecībā uz prasības pieteikumā ietverto 3. prasījumu, kas formulēts šādi: «Atrisināt pušu starpā pastāvošo kolektīvo tiesību strīdu un atzīt, ka Darba likuma 59. pants jāpiemēro un jāinterpretē tādējādi, ka AS izmaksājamās summas saskaņā ar aizdevuma līgumiem un akciju pirkuma un atpakaļpirkuma līgumiem ir darba samaksa.» Rīgas apgabaltiesa secinājusi, ka prasības pieteikumā ietvertā 3. prasījuma mērķis būtībā ir palielināt to darba samaksas summu, kura ir apliekama ar likumā paredzētajiem nodokļiem (tostarp valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām), respektīvi, šā prasījuma mērķis ir noteikt jaunu darba samaksas summu, kura būtu apliekama ar nodokļiem. Līdz ar to prasījumi,...

Ar šo rakstu sāksim apskatīt Latvijas Republikas Senāta un apgabaltiesu 2025. gada nolēmumus, kas būs noderīgi darba tiesību jomā. No turpmāk aprakstītā sprieduma var gūt atbildes uz vairākiem jautājumiem: vai darbiniekam var būt vairāki pamatdarbi pie viena darba devēja? Kāds ir augstskolas akadēmiskā personāla amatu tiesiskais regulējums un zinātnisko institūtu tiesiskais statuss? Kāda ir Eiropas Savienības Tiesas prakse līgumu uz noteiktu laiku regulējuma interpretācijā? Senāta Civillietu departamenta 27.06.2025. spriedums lietā Nr. C771207123, SKC–300/2025 Lietas faktiskie apstākļi Prasītājs bija nodarbināts universitātē profesora un vadošā pētnieka amatos. Vadošā pētnieka amatā ievēlēts no 08.09.2020. līdz 07.09.2026., taču ar viņu noslēgti secīgi darba līgumi uz noteiktu laiku, īsāki par ievēlēšanas termiņu. Prasītājs 16.01.2023. parakstīja vienošanos par vadošā pētnieka amata pienākumu izpildi /Nosaukums B/ institūtā, turpinot darbu arī /Nosaukums E/ institūtā. Prasītājs uzskata, ka vadošā pētnieka amats ir pamatdarbs, un viņam pienākas darba līgums uz nenoteiktu laiku un darba samaksa atbilstoši iepriekš...

Rakstā turpinām apskatīt apgabaltiesu 2024. gada spriedumus darba tiesību jomā. Sākumu skat. žurnāla jūlija numurā. Latgales apgabaltiesas 01.08.2024. spriedums lietā Nr. C88141424 Faktiskie apstākļi Valsts akciju sabiedrībā (darba devēja/atbildētāja) 16.11.2023. tika sagatavots ziņojums par darbinieka veiktajām darbībām valsts reģistrā, kas bija saistītas ar augsta pieprasījuma transportlīdzekļu izvēles numuru meklēšanu. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, atbildētāja (darba devēja) 01.12.2023. izdeva rīkojumu par iekšējās pārbaudes veikšanu attiecīgajā struktūrvienībā. Darbinieks ar šo rīkojumu iepazinās tajā pašā dienā. Savos paskaidrojumos atzina, ka ir meklējis transportlīdzekļu numura zīmes ar konkrētiem simboliem priekš sevis. Numurus viņš esot meklējis arī no 03.05.2023. līdz 24.11.2023. pirms darba laika. 06.12.2023. darba devēja sagatavoja atzinumu, kurā konstatētas prasītāja prettiesiskas darbības, lietojot reģistra datus savtīgos nolūkos, pārkāpjot normatīvo aktu prasības un, balstoties uz minēto atzinumu, 14.12.2023. prasītājam tika uzteikts darba līgums, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 2. punktu, jo konstatēts, ka darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski...

Rakstā turpinām apskatīt apgabaltiesu 2024. gada spriedumus darba tiesību jomā. Sākumu skat. žurnāla jūlija numurā. Zemgales apgabaltiesas 04.07.2024. spriedums lietā Nr. C73425323 Faktiskie apstākļi Starp atbildētāju (darba devēju) un tās administrācijas darbiniekiem, t. sk., arī prasītāju, 11.04.2008. noslēgts darba koplīgums, ar kura noslēgšanu spēku zaudēja 14.04.2003. koplīgums. Atbildētāja 22.08.2014. saņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vēstuli, kurā norādīts, ka jāpārskata darba koplīguma regulējums un tajā ietverto nosacījumu atbilstība ārējiem normatīvajiem aktiem, kā arī jāievēro Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk — Atlīdzības likums) nosacījumi. 12.11.2014. pieņemts darba devēja izstrādāts nolikums, kura noteikumi pasliktināja darbinieku stāvokli, salīdzinot ar darba koplīgumā noteikto. Darbiniece cēla prasību tiesā par neizmaksāto naudas līdzekļu samaksu un darba algas starpības izmaksu, lūdzot tiesu: 1 Prasītāja pieteikumā izvirzīja vairākus naudas prasījumus: 1) pamatojoties uz koplīgumu, darba nespējas lapas «A» starpību 735,18 eiro, ņemot vērā Darba likuma 31....