0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSBankām papildināti noteikumi, kā veikt klientu kontu pārbaudes

Bankām papildināti noteikumi, kā veikt klientu kontu pārbaudes

Ikars Kubliņš, Plz.lv

Bankām un citām finanšu iestādēm precizētas vairākas prasības klientu kontu pārbaudei, skarot arī gadījumus, kad par kontu jāziņo nodokļu administrācijām. Piemēram, turpmāk bankām jāziņo būs arī par tiem juridisko personu kontiem, kuriem mainījušies kādi apstākļi, bet to turētājs neiesniedz jaunu informāciju, kas pamato, ka iepriekš iesniegtā informācija joprojām ir pareiza. To paredz valdības 29. oktobrī pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 5.janvāra noteikumos Nr.20 "Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem". Grozījumi noteikumos precizē, kādos gadījumos finanšu iestāde nedrīkst paļauties uz klienta sniegtajām ziņām (apliecinājumu vai dokumentāriem pierādījumiem), ja ir…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Bankām un citām finanšu iestādēm precizētas vairākas prasības klientu kontu pārbaudei, skarot arī gadījumus, kad par kontu jāziņo nodokļu administrācijām. Piemēram, turpmāk bankām jāziņo būs arī par tiem juridisko personu kontiem, kuriem mainījušies kādi apstākļi, bet to turētājs neiesniedz jaunu informāciju, kas pamato, ka iepriekš iesniegtā informācija joprojām ir pareiza. To paredz valdības 29. oktobrī pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 5.janvāra noteikumos Nr.20 “Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem”.

Grozījumi noteikumos precizē, kādos gadījumos finanšu iestāde nedrīkst paļauties uz klienta sniegtajām ziņām (apliecinājumu vai dokumentāriem pierādījumiem), ja ir aizdomas, ka tās varētu būt nepatiesas.

Proti, uz klienta sniegto apliecinājumu nevar paļauties gadījumā, ja:

  • šis apliecinājums nav pilnīgs attiecībā uz tajā norādīto informāciju (nesniedz visu nepieciešamo informāciju)
  • apliecinājumā ir informācija, kas nonāk pretrunā ar citu klienta sniegto informāciju
  • finanšu iestādei ir informācija par citu klienta kontu, kas ir pretrunā ar klienta sniegto informāciju

Savukārt uz dokumentārajiem pierādījumiem finanšu iestāde nevar paļauties gadījumā, ja tā zina vai tai ir pamats zināt, ka dokumentārie pierādījumi ir nepareizi vai nepatiesi. Tas ietver šādas situācijas:

  • dokumentārie pierādījumi nesatur pietiekamu informāciju, lai noteiktu to nepārprotamu piederību konta turētājam;
  • dokumentārie pierādījumi ietver informāciju, kas ir pretrunā ar klienta sniegto informāciju par tā statusu;
  • finanšu iestādei ir informācija par citu klienta kontu, kas ir pretrunā ar klienta sniegto informāciju;
  • dokumentārajos pierādījumos ietvertā informācija nav pietiekama, lai noteiktu konta turētāja nodokļu rezidences statusu.

Tāpat grozījumi precizē, kā jārīkojas gadījumos, ja finanšu iestāde identificē apstākļu maiņu attiecībā uz iepriekšpastāvējušu juridiskā veidojuma kontu. Šādā situācijā iestādei ir no jauna jāveic konta pārbaudes, veicot sekojošas darbības:

  • lai noskaidrotu, vai konta turētājs ir persona, par kuru jāsniedz ziņojums, finanšu iestāde iegūst jaunu apliecinājumu vai nodokļu maksātāja pamatojumu vai dokumentāru pierādījumu, kas pamato jau iesniegtā apliecinājuma vai dokumentu pareizību, un saglabā to kopijas vai izdara atzīmi par šāda pamatojuma vai dokumentu esību. Ja finanšu iestāde neiegūst minēto informāciju, tā uzskata konta turētāju par personu, par kuru jāsniedz ziņojums attiecībā uz katru identificēto iesaistīto valsti;
  • lai noskaidrotu, vai konta turētājs ir finanšu iestāde, aktīvs nefinanšu juridisks veidojums vai pasīvs nefinanšu juridisks veidojums, finanšu iestāde iegūst papildu dokumentāciju vai, ja nepieciešams, apliecinājumu. Ja finanšu iestāde neiegūst papildu dokumentāciju vai apliecinājumu, tā uzskata konta turētāju par pasīvu nefinanšu juridisku veidojumu;
  • lai noskaidrotu, vai pasīva nefinanšu juridiska veidojuma patiesais labuma guvējs ir persona, par kuru jāsniedz ziņojums, finanšu iestāde iegūst jaunu apliecinājumu vai nodokļu maksātāja pamatojumu vai dokumentāru pierādījumu, kas pamato jau iesniegtā apliecinājuma vai dokumentu pareizību, un saglabā to kopijas vai izdara atzīmi par šāda pamatojuma vai dokumentu esību. Ja finanšu iestāde neiegūst jaunu apliecinājumu vai pamatojumu jau iesniegtajam apliecinājumam, vai dokumentāciju, finanšu iestāde ir tiesīga paļauties uz noteikumu 23. punktā minētajām pazīmēm, kas ir finanšu iestādes rīcībā.

Noteikumos ir arī citas, nelielākas izmaiņas.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: