0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSFINANSESBankas gatavas izsniegt vairāk kredītus privātpersonām

Bankas gatavas izsniegt vairāk kredītus privātpersonām

Pēdējo trīs gadu laikā strauji audzis Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) kreditēšanas indekss privātpersonu segmentā, apliecinot ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju spēju aizņemties līdzekļus savu vajadzību apmierināšanai un arī banku gatavību izsniegt aizdevumus. Vienlaikus kreditēšanas indekss uzrāda arī iedzīvotāju piesardzību - privātpersonu segmentā spēja aizņemties līdzekļus kopumā ir augstāka nekā vēlme to darīt. “Latvijas iedzīvotāju materiālā situācija kopumā uzlabojas, līdz ar to banku gatavība izsniegt aizdevumus aizvien pieaug. Banku spēja un vēlme kreditēt ir augsta. Izsniegto kredītu apjoms, galvenokārt, ir saistīts ar klientu vēlmi un spēju aizņemties. Ņemot vērā, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir 22% apmērā no IKP, tas joprojām negatīvi ietekmē…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Pēdējo trīs gadu laikā strauji audzis Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) kreditēšanas indekss privātpersonu segmentā, apliecinot ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju spēju aizņemties līdzekļus savu vajadzību apmierināšanai un arī banku gatavību izsniegt aizdevumus. Vienlaikus kreditēšanas indekss uzrāda arī iedzīvotāju piesardzību - privātpersonu segmentā spēja aizņemties līdzekļus kopumā ir augstāka nekā vēlme to darīt.

Latvijas iedzīvotāju materiālā situācija kopumā uzlabojas, līdz ar to banku gatavība izsniegt aizdevumus aizvien pieaug. Banku spēja un vēlme kreditēt ir augsta. Izsniegto kredītu apjoms, galvenokārt, ir saistīts ar klientu vēlmi un spēju aizņemties. Ņemot vērā, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir 22% apmērā no IKP, tas joprojām negatīvi ietekmē klientu spēju aizņemties, tādējādi kavējot straujāku izaugsmi, īpaši privātpersonu segmentā,” komentē Sanda Liepiņa, LKA valdes priekšsēdētāja. Viņa arī piebilst, ka, lai arī lēnāk, pieaug vēlme aizņemties, un var prognozēt kreditēšanas aktivitātes pieaugumu. Piemēram, aizvien vairāk iedzīvotāju izskata iespēju iegādāties vai būvēt savu mājokli, ko pozitīvi ietekmē arī valsts atbalsta programmas, kas jau darbojas.

Saskaņā ar LKA izstrādātā indeksa jaunākajiem datiem kreditēšana privātpersonu segmentā arī pērn turpinājusi stabilu izaugsmi. 2017. gadā tā pat bijusi straujāka nekā gadu iepriekš, sasniedzot 104 procentpunktus un iezīmējot kreditēšanas klimata uzlabošanos privātpersonu segmentā par 4 procentpunktiem, kas ir straujākais kāpums trīs gadu laikā. Salīdzinājumā ar 2016. gadu indeksa rezultāti 2017. gadā iezīmē īpaši strauju izaugsmi iedzīvotāju spējā aizņemties (+8 procentpunkti). Tiesa, vēlme aizņemties nav gan augusi tik strauji (+2).

Kā liecina LKA kreditēšanas indekss privātpersonu segmentā, 2017. gadā būtiskas izmaiņas vērojamas arī banku sektorā - komercbanku vēlme kreditēt privātpersonas aizvadītā gada laikā augusi par 11 procentpunktiem. Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas pozitīvi ietekmējis banku vēlmi kreditēt, ir augošā privātpersonu spēja aizņemties. Tā atspoguļojās gan banku kredītu atteikumu skaita samazinājumā, gan kredītu piedāvājumos. Tāpat banku sektors jau šobrīd piedāvā arvien jaunus un inovatīvus pakalpojumus ne vien esošajiem klientiem, bet arī jaunās ekonomikas spēlētājiem.

LKA kreditēšanas indekss privātpersonu segmentā ir unikāls un komplekss mērījums, kas raksturo Latvijas iedzīvotāju spēju un vēlmi aizņemties, kā arī banku sektora spēju un vēlmi kreditēt. Tā ietvaros kopumā analizēti 14 dažādi rādītāji, piemēram, maksājuma kavējumi, izmaiņas bezdarba līmenī, ēnu ekonomikas īpatsvars, banku sektora finanšu dati, patērētāju noskaņojums u.c., tādējādi veidojot pilnvērtīgu ainu par kreditēšanas kā ekonomikas dzinējspēka komplicētību. LKA indeksu izstrādājusi, sadarbojoties ar virkni vadošo Latvijas speciālistu ekonomikas un kreditēšanas jomā, kā arī analizējot labākos starptautiskās prakses piemērus.