0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIBudžeta iestāde: bezcerīgi un šaubīgi debitori, to norakstīšana

Budžeta iestāde: bezcerīgi un šaubīgi debitori, to norakstīšana

Laila Kelmere, grāmatvede, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes viesdocente, Ekonomikas un kultūras augstskolas viesdocente, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente

Debitoru norakstīšana budžeta iestādēs ir īpašs process no tāda viedokļa, ka tiek norakstīti budžetā negūti vai, precīzāk, neapmaksāti ieņēmumi. Debitoru klasificēšana par šaubīgu vai bezcerīgu ir noteikta Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 87).  Saskaņā ar šiem noteikumiem, norakstīt var tādus debitoru parādus, kuru piedziņa saskaņā ar tiesību aktiem ir neiespējama, jo parādnieks ir likvidēts vai miris vai ir iestājies parāda piedziņas noilgums,…


Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu


Izmēģini 7 dienas tikai par 1€ *

IZMĒĢINĀT

* Turpinās automātiski, par 24,99 €/mēnesī, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Budžeta iestāde: bezcerīgi un šaubīgi debitori, to norakstīšana
Foto: © Pixel-Shot — stock.adobe.com

Debitoru norakstīšana budžeta iestādēs ir īpašs process no tāda viedokļa, ka tiek norakstīti budžetā negūti vai, precīzāk, neapmaksāti ieņēmumi. Debitoru klasificēšana par šaubīgu vai bezcerīgu ir noteikta Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 87). 

Laila Kelmere, grāmatvede, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes viesdocente, Ekonomikas un kultūras augstskolas viesdocente, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente
Laila Kelmere,
grāmatvede,
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes viesdocente,
Ekonomikas un kultūras augstskolas viesdocente,
Grāmatvedības un finanšu koledžas docente
Foto: Aivars Siliņš

Saskaņā ar šiem noteikumiem, norakstīt var tādus debitoru parādus, kuru piedziņa saskaņā ar tiesību aktiem ir neiespējama, jo parādnieks ir likvidēts vai miris vai ir iestājies parāda piedziņas noilgums, kā arī citos tiesību aktos noteiktajos gadījumos.

Vebināros un tiekoties ar grāmatvežiem, esmu saņēmusi jautājumus — vai budžeta iestādēm ir kāds summas slieksnis debitora parādam, ko var norakstīt bez piedziņas, jo dažkārt piedzenamās summas ir tik mazas, ka neatmaksājas šo piedziņu veikt.

Jāsaka uzreiz, ka budžeta iestāde nevar pati noteikt summas slieksni, no kuras norakstīt debitora parādu un neveikt piedziņu. To drīkst darīt tikai privātais sektors un arī tur ir savi ierobežojumi un nosacījumi, kas jāizpilda, lai par norakstīto debitora parādu nebūtu jāveic papildu nodokļu maksājumu.

Budžeta iestāde, atbilstoši savai specifikai, var skatīties, vai tās darbību regulējošajos normatīvos aktos ir pieļauts kaut kādu debitora parādu neiekasēt un kādos gadījumos. Tādas situācijas būs tikai dažas, jo runa ir par valsts budžeta ieņēmumu iekasēšanu.

Likvidēto vai mirušo debitoru parādi

Šie ir gadījumi, kas atbilst MK noteikumos Nr. 87 norādītajam un proti, ja parādnieks ir likvidēts vai miris, tad budžeta iestāde šāda parādnieka parādu izslēdz no uzskaites un atzīst pārējos izdevumos, neskatoties uz to, cik liela ir parāda summa.

Valsts kontroles revīzijas ziņojumā par Latvijas Republikas 2023. gada konsolidēto pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem norādījusi, ka Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) ikgadējā nodokļu pārskatā par 2023. gadu nav dzēsti likvidēto/mirušo nodokļu maksātāju parādi vismaz 55 milj. eiro apmērā, tajā skaitā pamatsumma, nokavējuma nauda un soda nauda.

Likvidētie uzņēmumi vai mirušie parādnieki ir pārbaudāmi dažādos reģistros. 

Debitoru pārbaudi šajos reģistros noteikti veicama vismaz vienu reizi gadā — ikgadējās inventarizācijas laikā. Protams, es ieteiktu to darīt reizi ceturksnī, bet ir saprotams, ka fiziskā resursa trūkuma dēļ to varētu nepaveikt. Līdz ar to šeit ir vieta, kur radīt iespējas, lai varētu šo procesu automatizēt, kaut vai sākumā ar vienkāršiem rīkiem kā Excel, bet paredzamā nākotnē, jau sasaistot kopā dažādu datu bāzu datus. Tam gan ir jāsagatavojas, jo piemēram, pat no VID publiskojamām datu bāzēm nav iespējams iegūt Excel vai XML datnes, kas uzlabotu debitoru ātru pārbaudi. Izņēmums ir publiski pieejamā datu bāze, kurā pieejams nodokļu maksātāju saraksts ar informāciju par saimnieciskās darbības apturēšanu, kas ir noderīgs, lai novērtētu, vai debitors būtu klasificējams kā šaubīgs, vai jau pārbaudīt, vai tas nav likvidēts.

Atgriežoties pie likvidētajiem un mirušajiem debitoriem.

Kapitālsabiedrības darbības izbeigšana un likvidācija var notikt dažādos veidos, piemēram:

  1. saskaņā ar uzņēmuma dalībnieku lēmumu;
  2. ar tiesas nolēmumu;
  3. pabeidzot maksātnespējas (bankrota) procesu;
  4. izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam (ja uzņēmums bija dibināts uz noteiktu termiņu);
  5. saskaņā ar VID lēmumu;
  6. saskaņā ar komercreģistra iestādes lēmumu.

Iepriekš minētajos gadījumos ieraksts par uzņēmuma likvidāciju būs redzams Uzņēmumu reģistra datos.

Pirms uzņēmums tiks likvidēts kādā no iepriekš minētajiem veidiem, būs ieraksts, kas liecinās, ka uzņēmuma likvidācija notiks tuvākajā laikā vai pastāv pamatotas aizdomas par to, ka tas tā varētu notikt. Tāpēc inventarizācijas aktā, jau vērtējot vai debitors ir šaubīgs vai nav, būtu jāparedz iespēja debitoram pielikt atsevišķu pazīmi par kādu no notikumiem, kuram iestājoties uzņēmums nākotnē tiktu likvidēts. Attiecīgi pārskata gada laikā jau regulārāk pārbaudīt šādus uzņēmumus.

Piemēram, VID ir tiesības apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 34.1 pantu. Lēmums par nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimnieciskās darbības apturēšanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. VID triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas savā tīmekļvietnē publicē informāciju par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu. 

VID saimniecisko darbību var apturēt arī fiziskajām personām, kuras veic saimniecisko darbību, ne tikai uzņēmumiem. Informācija par tiem arī ir pieejama tajā pašā publiskajā datu bāzē.

Ja nodokļu maksātājs ir novērsis visus VID lēmumā par saimnieciskās darbības apturēšanu minētos pārkāpumus un par to paziņojis, VID pēc pārbaudes veikšanas vienas darbdienas laikā atjauno nodokļu maksātāja saimniecisko darbību. Lēmums par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības atjaunošanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Šis fakts tiek reģistrēts arī publiski pieejamā datu bāzē, kurā pieejams nodokļu maksātāju saraksts ar informāciju par saimnieciskās darbības apturēšanu.

Gadījumā, ja nodokļu maksātājs (kapitālsabiedrība) nav novērsis visus VID lēmumā minētos pārkāpumus, tad, saskaņā ar Komerclikuma normām, tas paredzamā laika periodā tiks izslēgts no komercreģistra jeb likvidēts (paātrinātā likvidācija, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu).

Mazliet statistiskas par šo tēmu.

Izlases veidā pārbaudot atsevišķus uzņēmumus, kuriem nebija atjaunota saimnieciskā darbība, Uzņēmumu reģistra datos konstatēju, ka uzņēmums ir likvidēts un izslēgts no komercreģistra.

Ja debitors ir fiziskā persona — kā pārbaudīt vai fiziskā persona ir mirusi?

Pastāv iedzīvotāju reģistrs. Par šī reģistra uzturēšanu un aktualizēšanu atbild Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Pastāv iespēja bez maksas pārbaudīt vai saņemt ziņas no Iedzīvotāju reģistra, izmantojot elektronisko pakalpojumu «Pārbaude, vai persona ir iekļauta Fizisko personu reģistrā un vai nav ziņu par personas nāvi».

Šo elektronisko pakalpojumu var saņemt portālā latvija.lv. Šis pakalpojums nodrošina iespēju portāla lietotājam pārbaudīt Fizisko personu reģistrā iekļautajos datos to, vai persona ar lietotāja norādīto personas kodu ir iekļauta Fizisko personu reģistrā un, ja ir iekļauta, vai persona pēc Fizisko personu reģistra ziņām nav mirusi. 

Izpildot e–pakalpojumu, nav jāveic apmaksa.

DOKUMENTĀCIJA Grāmatvedības izziņa un dokumenti, kas apstiprina, ka uzņēmums ir likvidēts vai fiziskā persona ir mirusi. Piemēram, izdruka no Uzņēmumu reģistra vai tā datu atkalizmantotājiem.

Tiesiskās aizsardzības process, maksātnespējas process — daļa no parāda var kļūt par bezcerīgi atgūstamu

Tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks.

Man ir bijusi pozitīva pieredze, ka debitors pats informē par to, ka viņi veiks darbības, lai ierosinātu tiesiskās aizsardzības procesu un izstrādātu plānu, kā pārskatāmā periodā atjaunot maksātspēju un segt savas saistības pret kreditoriem. Tomēr iesaku monitorēt arī šādas situācijas, līdzīgi kā pārbaudāt, vai debitoram nav ierosināts maksātnespējas process.

Ja ir zināms, ka debitors strādā pie tiesiskās aizsardzības procesa plāna izveidošanas, no grāmatvedības puses ieteiktu sagatavot savstarpējo norēķinu salīdzināšanas aktu, kam ir juridisks spēks. Ja šī plāna izstrādes laikā izrakstāt vēl kādu rēķinu, tad pēc tā atkal ieteiktu salīdzināties, lai ir dokumentāls pierādījums, ka otra puse tam piekrīt. Šeit ir svarīgi, lai dokumenti ir juridiski korekti noformēti un ar juridisko spēku.

Tiesiskās aizsardzības process dod iespēju debitoram vienoties ar kreditoru par to, ka daļa parāda tiks samaksāta, bet daļa parāda tiks norakstīta jeb atlaista gadījumā, ja debitors izpildīs tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plānā noteikto. 

Kreditoriem ir jābalso par izstrādāto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, tomēr normatīvie akti paredz situāciju, kad nav nepieciešams 100% visu kreditoru piekrišana. Līdz ar to, ja jūs kā kreditors šim plānam nepiekritīsit, pastāv augsta varbūtība, ka tas tiks apstiprināts un nodots tālāk apstiprināšanai tiesai, izņemot gadījumu, ja budžeta iestādes prasījuma apmērs būs tik liels vai tas būs noteikts normatīvajos aktos, ka bez budžeta iestādes, piemēram, VID piekrišanas plānu nevar apstiprināt.

Likuma «Par nodokļiem un nodevām» 24.1 pants nosaka kārtību, kādā nodokļu administrācija nodokļu maksātājam tiesiskās aizsardzības procesā sniedz rakstveida piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai, un šī paša likuma 24.2 pants nosaka prasības nodokļu maksātāja iesniedzamajai informācijai nodokļu administrācijas rakstveida piekrišanas saņemšanai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai.

Tiesa izskata tai iesniegto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un to apstiprina. Līdz ko plāns tiek apstiprināts, tā sākas tā izpilde, un tas ir saistošs kā debitoram, tā arī kreditoriem.

Šajā brīdī ir pamats grāmatvedībā debitora parāda daļu, kas saskaņā ar tiesas apstiprināto plānu nākotnē varētu būt jānoraksta kā neatgūstams parāds, atzīt kā šaubīgu, kam aprēķina un iegrāmato vērtības samazinājumu apšaubāmās summas apmērā.

DOKUMENTĀCIJA Grāmatvedības izziņa, tiesas apstiprinātais tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns un tiesas lēmums.

Ja process ir veiksmīgs un debitoram izdodas realizēt izstrādāto plānu, tad parāda summu, kas saskaņā ar tiesas nolēmumu atbilst tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktajam proporcionālam pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšanas vai samazinājuma apmēram, var norakstīt izmaksās kā neatgūstamo summu.

DOKUMENTĀCIJA Grāmatvedības izziņa, tiesas lēmumi, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns.

Ja kādu apstākļu dēļ debitoram neizdodas realizēt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteikto, tad tiesa procesu pārtrauc un visbiežāk uzņēmumam ierosina maksātnespējas procesu un tālāk veicamas darbības, kas attiecas uz maksātnespējas procesu: iestāde iesniedz kreditora pieteikumu maksātnespējas procesa administratoram, un grāmatvedībā debitora parādu atzīst kā šaubīgu, kam aprēķina un iegrāmato vērtības samazinājumu apšaubāmās summas apmērā.

DOKUMENTĀCIJA Grāmatvedības izziņa, izdruka no maksātnespējas reģistra, no maksātnespējas procesa administratora saņemtais kreditoru prasījumu reģistrs, kurā ir redzams budžeta iestādes kreditora prasījuma apmērs.

Kad maksātnespējas process būs pabeigts un uzņēmums izslēgts no komercreģistra, tad grāmatvedībā būs jāsagatavo vēl viena grāmatvedības izziņa un tai jāpievieno pamatojošie dokumenti, kas apstiprina uzņēmuma likvidāciju, lai debitora parādu varētu izslēgt no uzskaites.

Tiesiskās aizsardzības procesam un/vai maksātnespējas procesam ir jānorit līdz galam un tikai tad varēs uzskatīt, ka parādu piedziņa ir neiespējama un parādi ir norakstāmi no grāmatvedības uzskaites.

Nodokļu un nodevu debitoru parādi

Primāri ir noteikts, ka nodokļu administrācija nevar atteikties no savām prasījuma tiesībām par labu citai personai vai arī nodot jebkurai citai personai savas tiesības attiecībā uz nodokļu, nodevu un ar tiem saistīto maksājumu prasībām, izņemot nodokļu parādu piedziņai un citos nodokļu likumos paredzētajos gadījumos konfiscētās un aprakstītās mantas pārdošanu.

Nodokļu administrācija ir VID un tā izveidotas institūcijas, pašvaldības domes ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes, kā arī citas valsts institūcijas, ja tās paredzētas konkrētos likumos.

Attiecībā uz nodokļiem un nodevām likumā «Par nodokļiem un nodevām» noteikts kā risināt noteiktas situācijas:

  • 25. pants nosaka gadījumus, kad un kādā kārtībā VID dzēš valsts budžetā pilnīgi vai daļēji ieskaitāmo nodokļu parādus, nokavējuma naudas un soda naudas. Šeit ir papildu nosacījums attiecībā uz fiziskajām personām — nodokļu maksātājiem — viņu nāves gadījumā ir jāveic piedziņa no mantiniekiem, un norakstīt var tikai tad, ja piedziņa nav iespējama no tiem.  Iespējams, ka raksta sākumā esošā atsauce uz Valsts kontroles revīzijā konstatēto ir daļēji saistīta ar šo, ka tajā summā ir iekļautas mirušo fizisko personu parādsaistības, bet tās nevar norakstīt, jo vēl ir jāvēršas pie mantiniekiem;
  • 25.1 pants nosaka kā un kad pašvaldības dzēš pašvaldību budžeta ieņēmumu kontos, kuros ieskaitāmi nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi, nekustamā īpašuma nodokļa pārmaksas vai nepareizi iemaksāto maksājumu summas un VID dzēš valsts budžetā pilnīgi vai daļēji ieskaitāmo nodokļu pārmaksas un vienotajā nodokļu kontā nepareizi iemaksāto maksājumu summas;
  • 25.2 pants pašvaldībām un VID nosaka nodokļu prasījuma summas dzēšanu nodokļu maksātāja maksātnespējas situācijās, kurās tiek atjaunota nodokļu maksātāja maksātspēja;
  • 25.3 pants pašvaldībām un VID nosaka nokavējuma naudas dzēšanu, iestājoties zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskajam pamatam.

Par piedziņu. Kā minēts iepriekš, nodokļu administrācija nevar atteikties no savām prasījuma tiesībām, un parāda nesamaksas gadījumā tai ir jāveic darbības, lai veiktu parāda atgūšanu jeb piedziņu. Šis process detalizētāk ir aprakstīts likuma «Par nodokļiem un nodevām» 26. pantā. 

Šajā pantā ir atrodams naudas summas slieksnis, līdz kuram var neveikt piedziņu un no kuras summas piedziņa ir veicama obligāti, proti, nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, izņemot muitas nodokli un citus līdzvērtīgus maksājumus, neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 eiro.

Šis summas slieksnis, līdz kuram drīkst neuzsākt nodokļu parāda piedziņu, likumā «Par nodokļiem un nodevām» stājās spēkā 2013. gada 11. janvārī, un toreiz summas apmērs bija 10 lati. No 2024. gada 1. janvāra tie ir 15 eiro.

Ieskatoties anotācijā, kurā rakstīts pamatojums šāda summas sliekšņa ieviešanai, ir lasāms, ka to bija nepieciešamas noteikt, lai izvairītos no valsts resursu nelietderīgas izmantošanas un samazinātu izdevumus bezcerīgu parādu, kas nepārsniedz 10 latu (šobrīd — 15 eiro) apmēru, piedziņai.

Tas, kas man kā grāmatvedim nav līdz galam skaidrs, izlasot likuma normu un anotācijas skaidrojumu, kādā laika periodā ir jāskatās? 

Piemēram, minimālais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums katram nodokļa maksātājam katrā pašvaldībā ir 7 eiro gadā. Te var veidoties situācija, ka fiziskā persona nav mirusi, tai nav ierosināts maksātnespējas process, bet tā nemaksā nodokli, jo zina, ka piedziņu neuzsāks. Sanāk, ka ir jāpaiet trim gadiem un vēl mazlietiņ, lai būtu pārsniegts 15 eiro slieksnis un iestājies nokavēts maksājuma termiņš. Un tad jau šeit jāskatās, vai nebūs iestājies noilgums.

Piemēru ieliku tikai, lai veicinātu iekšējo procesu apdomāšu un uzrakstīšanu uz papīra. Te ir jāiesaista citi speciālisti, kas labi pārzina citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz parādu piedziņu.

Ieteiktu to iestāžu vadītājiem, kuriem ir daudz debitoru, organizēt parādu piedziņas procesa aprakstīšanu vai uzzīmēšanu shēmā, iesaistot arī grāmatvedību, lai grāmatvedim ir skaidrs, kurā brīdī jāiegrāmato vērtības samazinājums un kurā brīdī debitora parādu var norakstīt no uzskaites. Tas būs viens no pamatojošajiem dokumentiem, lai varētu apgalvot, ka debitoru parādi bilancē ir uzrādīti atgūstamajā vērtībā un ir ticams, ka tie tiks atgūti.

Plānojot inventarizācijas procesu, ieteiktu iestāžu vadītājiem pie debitoru parādu izvērtēšanas procesa, lai noteiktu vai parāds ir piedzenams, vai ir iespējama daļēja parāda piedziņa vai arī debitora parāds ir norakstāms, piesaistīt arī juristus, jo šajā izvērtēšanā ir ļoti daudz juridisku nianšu, kur ir vajadzīgs jurista vai cita speciālista (ne grāmatveža) izvērtējums. 

Grāmatveža palīgs vai debitoru grāmatvedis var konstatēt vienkāršas lietas, kas ir jau notikušas un reģistrētas reģistros, piemēram, uzņēmuma likvidāciju. Tomēr ir situācijas, īpaši darījumos ar fiziskajām personām, kur nepietiek ar faktu, ka pats nodokļa maksātājs ir miris, bet likums uzliek vēl pienākumu skatīt un vērtēt, vai nodokļa parāds ir piedzenams no mantiniekiem. Šeit gan būtu nepieciešams speciālista vērtējums. 

Grāmatvežiem ieteikums, pirms inventarizācijas pārskatīt MK noteikumu Nr. 87 186.–193. punktus, lai, plānojot debitoru parādu inventarizāciju, varētu definēt jau no grāmatvedības kārtošanas noteikumu puses noteiktus kritērijus, kas palīdzētu citiem speciālistiem veikt debitoru izvērtēšanu un jums iegrāmatot vērtības samazinājumus atbilstoši tiem, ja nepieciešams.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada oktobra (514.) numurā.

Jums arī varētu interesēt: