Lai gan nodarbināto iedzīvotāju skaits šā gada trešajā ceturksnī bijis par 0,8% mazāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada, bezdarba līmenis samazinājies līdz 9,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un ir par 0,2 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati.

Datu avots: Eurostat datubāze, 2016. gada 3. ceturkšņa dati – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums

Bezdarba līmeņa samazināšanos nodrošinājis straujāks bezdarbnieku skaita kritums - par 2,5 tūkstošiem jeb 2,6%, kamēr tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits ir samazinājies lēnāk - par 0,8% gada laikā. Nodarbināto iedzīvotāju skaita samazināšanās ir saistīta gan ar ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos kopš pagājušā gada pēdējā ceturkšņa, gan darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšos - šā gada trešajā ceturksnī iedzīvotāju skaits 15-74 gadu vecuma grupā bijis par 1,5% mazāks nekā pirms gada.

Tajā pašā laikā šīs vecuma grupas iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis turpina pieaugt, palielinoties līdz 68,4%, salīdzinot ar 68% pagājušā gada attiecīgajā laika periodā. Attiecīgi ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits gada laikā ir samazinājies lēnāk nekā darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits - par 1%. Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes palielināšanos, kas vērojama jau kopš 2012. gada, nosaka gan iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņas, kad samazinās ekonomiski mazāk aktīvo jauniešu īpatsvars, gan kopējās ekonomiskās situācijas uzlabošanās, kad, spēcīgi augot algu līmenim, palielinās arī laba darba atrašanas iespējas un aug motivācija atgriezties darba tirgū.

Vienlaikus jaunu darba vietu veidošanās Latvijā arī ir praktiski apstājusies un tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits arī vairs nepieaug, norāda Finanšu ministrija.

Ja gada pirmajos divos ceturkšņos kopējais strādājošu skaits vēl bija uzrādījis minimālu pieaugumu, trešajā ceturksnī jau ir fiksēts kritums, un gada pirmajos deviņos mēnešos kopā strādājošo skaits ir samazinājies vidēji par 0,1%.

Kā liecina iepriekš publicētie dati par aizņemtajām darba vietām, darba vietu skaits šogad būtiski krities būvniecības nozarē, kur līdz ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ieplūdes īslaicīgo mazināšanos sarukuši izlaides apjomi. Aizņemto darba vietu skaits būvniecības nozarē trešā ceturkšņa sākumā bijis par 6,2 tūkstošiem jeb 10,2% mazāks nekā pirms gada. Tāpat darba vietu skaits nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecībā, kur strādājošo skaits sarucis ar Krieviju saistītajos sektoros, tostarp zivju konservēšanā, kā arī metālu ražošanā. Neskatoties uz to, apstrādes rūpniecība šogad spējusi sasniegt visai spēcīgu izlaides apjomu pieaugumu.

Savukārt darba vietu skaits būtiski pieaudzis informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē - par 2,2 tūkstošiem jeb 7,6%, salīdzinot ar pagājušā gada trešā ceturkšņa sākumu. Tāpat darba vietu skaits palielinājies administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē, tostarp darbaspēka atlasē, apsardzes pakalpojumos un ainavu arhitektu pakalpojumos.

Arī turpmākajos ceturkšņos būtiskas izmaiņas darba tirgū nav gaidāmas un bezdarba līmenis turpinās pakāpeniski pazemināties. Tāpat arī nodarbināto iedzīvotāju skaits saglabāsies stabils, jo, arī ekonomikas izaugsmei atkal paātrinoties, jaunu darba vietu veidošanos kavēs ierobežotie darbaspēka resursi un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Kā norāda CSP, 2016. gada 3. ceturksnī 94,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 2,5 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 0,1 tūkstoti mazāk nekā ceturksni iepriekš.

Kopš 2015. gada 2. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju. 2016. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (9,5 %) par 0,9 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (8,6 %). 2016. gada 3. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas arī augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā – 7,5 %).

Ilgstošie bezdarbnieki

2016. gada 3. ceturksnī 41,6 % jeb 39,3 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba 12 mēnešus un ilgāk.  Samazinoties bezdarbnieku skaitam, gada laikā par 9,2 tūkstošiem jeb 9 procentpunktiem samazinājies arī ilgstošo bezdarbnieku skaits, bet salīdzinājumā ar 2016. gada 2. ceturksni palielinājies par 1,3 procentpunktiem.

Jauniešu bezdarbs

2016. gada 3. ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 19,3 %, kas ir par 3,1 procentpunktu augstāks nekā pirms gada un par 0,4 procentpunktiem augstāks nekā 2. ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits palielinājies par 1,8 tūkstošiem, bet, salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, samazinājies par 0,1 tūkstoti.

2016. gada 3. ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 14,6 tūkstoši jeb 15,5 % bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. To īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā gada laikā palielinājies par 2,3 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar šā gada 2. ceturksni, samazinājies par 0,1 procentpunktu.

3. ceturksnī 40,3 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 59,7 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

2016. gada 3. ceturksnī 31,6 % jeb 457,9 tūkstoši iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar 2. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 2,1 tūkstoti jeb 0,5 %.

3. ceturksnī 19,3 tūkstoši jeb 4,2 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam 2015. gada 3. ceturksnī šo ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars bija 5,0 %, bet 2016. gada 2. ceturksnī – 4,3 %.

2016. gada 3. ceturksnī Darbaspēka apsekojums notika 4 tūkstošos mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,4 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Plašāka informācija par Darbaspēka apsekojuma rezultātiem pieejama CSP datubāzē sadaļā „Nodarbinātība un bezdarbs”.