Tā kā gada pārskata sagatavošana, parakstīšana un iesniegšana rit pilnā sparā, ir pēdējais laiks apkopot visbiežāk sastopamās kļūdas gada pārskatu sagatavošanā un noformēšanā.

Sagatavojot gada pārskatu, tam jāatbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam (turpmāk tekstā — GPKGPL) un šā likuma piemērošanas noteikumiem. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu (ja tāds ir) elektroniskā noraksta formu iesniedz atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 399 "Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu".

Saskaņā ar GPKGPL visām komercsabiedrībām ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām (ja sabiedrības pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu, ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim) VID jāiesniedz dalībnieku (akcionāru) sapulces apstiprināts gada pārskats.

Izņēmums ir:

• vidējas un lielas komercsabiedrības, kuras atbilst GPKGPL noteiktajiem kritērijiem;
• sabiedrības, kas ir koncerna mātes sabiedrības, kuras sagatavo konsolidēto gada pārskatu, kurām gada pārskats un konsolidētais gada pārskats (ja tāds tiek gatavots) ir jāiesniedz VID septiņu mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. 

Visbiežāk pieļautā kļūda — netiek ievērots apstiprināta gada pārskata iesniegšanas VID EDS termiņš — viens mēnesis.

Gada pārskata saturs

Sagatavojot gada pārskata oriģinālu, saturā bieži tiek nekorekti nosauktas gada pārskata sastāvdaļas. Raksta autore piedāvā šādu satura formu:

• Informācija par sabiedrību
• Vadības ziņojums
• Peļņas vai zaudējumu aprēķins
• Bilance
• Gada pārskata pielikumi:
• Grāmatvedības uzskaites principi/politika;
• Paskaidrojumi pie peļņas vai zaudējumu aprēķina;
• Paskaidrojumi pie bilances;
• Cita informācija.

Vidējām un lielām sabiedrībām nāks klāt naudas plūsmas pārskats un pašu kapitāla izmaiņu pārskats. Kā arī pie gada pārskata pielikumiem nāks klāt paskaidrojumi pie naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata.

Informācija par sabiedrību

Sadaļā "Informācija par sabiedrību" bieži pie sabiedrības darbības veidiem tiek norādīti tikai NACE kodi, kas nav korekti, jo gada pārskatā iekļautajai informācijai jābūt pilnīgai, skaidrai un saprotamai arī trešajām pusēm un ne visi pārzina NACE kodus, tāpēc būtu lietderīgi darbības veidus definēt pilnīgi. Jābūt uzmanīgiem ar sensitīviem datiem: nevajag norādīt valdes locekļu vai zvērināta revidenta personas kodus u.c. sensitīvu informāciju. Ja sabiedrībai ir struktūrvienības, filiāles vai pārstāvniecības, jānorāda arī tās.

Vadības ziņojums

Vadības ziņojumā bieži netiek iekļauti visi punkti, kuri noteikti GPKGPL 55. pantā:

• Sniedz informāciju par sabiedrības darbības veidu (galvenajiem darbības virzieniem), informāciju par tirgu.
• Sniedz informāciju par finansiālajiem rezultātiem. Salīdzina šī gada rezultātus ar iepriekšējā gada pārskata rezultātu un sniedz skaidrojumi, kāpēc rādītājs ir pieaudzis vai samazinājies. Ja ir pamatdarbības zaudējumi, sniedz arī zaudējumu rašanās iemeslu.
• Par pasākumiem pētniecības un attīstības jomā.
• Par sabiedrības savu akciju vai daļu kopumu, tajā skaitā par:

1. iemeslu savu akciju vai daļu iegādei pārskata gadā;
2. pārskata gadā atpirkto vai pārdoto savu akciju vai daļu skaitu un to nominālvērtības kopsummu vai ja nominālvērtība nav noteikta;
3. sabiedrības iegūto un turēto savu akciju vai daļu skaitu un to nominālvērtības kopsummu vai ja nominālvērtība nav noteikta.

• Par sabiedrības filiālēm un pārstāvniecībām ārvalstīs (skaits sadalījumā pa valstīm).
• Par finanšu instrumentu izmantošanu, ja tas ir būtiski sabiedrības aktīvu, saistību, finansiālā stāvokļa un peļņas vai zaudējumu novērtēšanai:

1. finanšu riska vadības mērķi un politiku, pieņemtā riska vadības politiku attiecībā uz katru nozīmīgu prognozēto nākotnes darījumu veidu, kuram tiek piemērota riska ierobežošanas uzskaite;
2. sabiedrības pakļautību tirgus riskam, kredītriskam, likviditātes riskam un naudas plūsmas riskam.

• Jābūt identificētam gada pārskata apstiprināšanas datumam. 
• Priekšlikumi par peļņas sadali vai zaudējumu segšanu.

Ja izmanto finanšu analīzes koeficientus vadības ziņojumā, jābūt uzmanīgiem ar rezultātu interpretāciju, jo rādītāji jāvērtē ne tikai pēc noteiktām robežvērtībām, bet katra izmaiņa jāvērtē individuāli un jāskatās, vai nav bijuši notikumi pārskata gadā, kas varēja ietekmēt konkrēto rādītāju. 

• Paziņojums par vadības atbildību. Bieži sabiedrības neizmanto GPKGPL 56. panta atļauju nesagatavot vadības ziņojumu.

Mikrosabiedrībai atļauts nesagatavot vadības ziņojumu, ja tā informāciju par savu akciju vai daļu kopumu sniedz finanšu pārskata pielikumā.

Pielikumā sniedzamā informācija

Par sabiedrības savu akciju vai daļu kopumu, tajā skaitā par:

1. iemeslu savu akciju vai daļu iegādei pārskata gadā,
2. pārskata gadā atpirkto vai pārdoto savu akciju vai daļu skaitu un to nominālvērtības kopsummu vai, ja nominālvērtība nav noteikta, — šo akciju vai daļu uzskaites vērtības kopsummu, kā arī īpatsvaru procentos pamatkapitālā, atpirkšanas vai pārdošanas kopsummu,
3. sabiedrības iegūto un turēto savu akciju vai daļu skaitu un to nominālvērtības kopsummu vai, ja nominālvērtība nav noteikta, — šo akciju vai daļu uzskaites vērtības kopsummu, kā arī šīs kopsummas īpatsvaru pamatkapitālā pārskata gada beigās.

Pirms peļņas vai zaudējumu aprēķina, bilances, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata sastādīšanas veicamās darbības un atspoguļojums gada pārskatā

• Jānodrošina, lai pamatlīdzekļiem gadu no gada būtu vienoti uzskaitīšanas principi, lai noteiktā pamatlīdzekļu atzīšanas summa grāmatvedības politikā tiktu ievērota arī praksē, jo bieži, pētot sabiedrību pamatlīdzekļu sarakstus, tiek atklāts, ka ir iekļauts mazvērtīgais inventārs. Ilgtermiņa ieguldījumu inventarizācija jāveic arī dabā, nevis tikai dokumentāri, atskaitēm, tādas formalitātes nedod labumu uzņēmumam un bieži vien ir kļūdu avots grāmatvedībā.
• Jāizvērtē arī krājumu pareizās uzskaites noteikumi, jo tā nodrošina pareizu vērtības atspoguļošanas bilancē. Sabiedrībai jāveic ne tikai pareiza un precīza krājumu uzskaite, bet jānodrošina arī preču kontrole. Vēlams krājumus analizēt biežāk nekā reizi gadā un izvērtēt arī krājumu apriti pa mēnešiem, jo tas var sekmēt sabiedrības peļņas pieaugumu. Bieži nākas saskarties ar kļūdu, ka avansa maksājumos par precēm iekļautas summas, kas faktiski jau ir saņemtas (nav savstarpēji laikus dzēstas debitoru/kreditoru saistības).
• Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi" 7.2. sadaļa nosaka: ja rodas šaubas par pārskata gada vai iepriekšējos gados atzīta debitoru parāda atgūšanu, kārtējā pārskata gadā apšaubāmās summas apmērā veido uzkrājumus nedrošiem parādiem, vienlaikus iekļaujot attiecīgo summu kā izmaksas peļņas vai zaudējuma aprēķinā. Bieži uzņēmumi neievēro šos nosacījumus un bilancē uzrāda debitorus kopā ar šaubīgiem vai pat bezcerīgiem parādiem, kas ir nepareizi, jo debitori bilancē jāuzrāda neto vērtībā, atskaitot nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu summu, savukārt bezcerīgo parādu (zaudētu bez cerībām to kādreiz atgūt) iekļauj zaudējumos, ja iepriekš nav veidoti uzkrājumi. Lai šīs kļūdas laikus novērstu, jāveic debitoru vecumanalīze, un tas jādara nevis reizi gadā, bet daudz biežāk. Gada pārskata pielikumā ir jāsniedz nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu apjoma pamatojums.
• Attiecībā uz nākamo periodu izdevumiem šajā postenī tiek uzskaitītas izmaksas, kuras veiktas pārskata gadā, bet peļņas vai zaudējumu aprēķinā izmaksu sastāvā tās drīkst iekļaut tikai nākamajā gadā. Vēršu uzmanību, ka šajā postenī drīkst iekļaut tikai nākamā pārskata gada izmaksas, nevis arī turpmāko gadu izmaksas, jo mēdz būt apdrošināšanas līgumi uz trim un vairāk gadiem.
• Bieži nodokļu pārmaksas netiek uzrādīta bilances aktīvā, bet gan samazina pasīva (saistību) saldo summu, un tas nav korekti.
• Attiecībā uz naudu, ja strādā vairākās valūtās un pārrēķina ārvalstu valūtas atlikumus gada pārskata beigās eiro, izmantojot grāmatvedības programmu, jāpārbauda, kādu valūtas kursu izmanto programma. Valūtas kursi tiek noteikti, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas sistēmu un citu centrālo banku saskaņošanas procedūru, kas notiek katru darbdienu plkst. 15.15 (pēc Latvijas laika) un atspoguļo valūtas tirgus situāciju attiecīgajā brīdī. Līdz ar to, ja programma izmanto pirms plkst. 17.00 pieejamo valūtas kursu, ļoti bieži rodas starpības tādā valūtā kā rubļi.
• Attiecībā uz saistībām bieži tiek aizmirsts sadalīt tās ilgtermiņa un īstermiņa daļās.
• Ja kredīta līgumā nav noteikts atmaksas periods, tad tās ir īstermiņa saistības, nevis ilgtermiņa.
• Pirms bilances sastādīšanas jāizvērtē arī parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem.
• Ļoti bieži nodokļu atlikumi nesaskan ar VID informāciju, nav salīdzināti, nav nodrošinātas nepieciešamās korekcijas.

Attiecībā uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu, bilanci, naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu jāievēro, ka:

• peļņas vai zaudējumu aprēķinu (turpmāk tekstā — PZA) sagatavo, pamatojoties GPKGPL 2. vai 3. pielikumā noteikto shēmu;
• bilanci sagatavo, pamatojoties uz GPKGPL 1. pielikumā noteikto shēmu;
• naudas plūsmas pārskatu sagatavo, pamatojoties GPKGPL 4. vai 5. pielikumā noteikto shēmu;
• pašu kapitāla izmaiņu pārskatu sagatavo, pamatojoties GPKGPL 6. pielikumā noteikto shēmu.

Attiecībā uz visām šā gada pārskata sastāvdaļām jāatceras, ka nedrīkst atstāt formās tukšas rindas. Ja sabiedrībai nav aktuāls kāds no posteņiem, tad pozīciju, kurā nav skaitļa, norāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskatā ir bijis attiecīgs postenis ar skaitli. Jānorāda metode, pēc kuras sastāda PZA, — izdevumu funkcijas vai izdevuma veidus, un jānorāda metode, pēc kuras sastāda naudas plūsmas pārskatu, — tiešā vai netiešā. Visas iepriekš minētās gada pārskata sastāvdaļas paraksta gan valde, gan grāmatvedis/ārpakalpojumu grāmatvedis.

Grāmatvedības politika

• Ilgtermiņa ieguldījumiem sniedz grāmatvedības politikā ziņas, no kādas summas iegādi atzīst par nemateriālo ieguldījumu vai pamatlīdzekli u.c.
• Ilgtermiņa ieguldījumiem norāda nolietojuma normas.
• Sabiedrībai finanšu pārskata pielikumā jāsniedz informācija par krājumu uzskaitei pieņemto grāmatvedības politiku, tai skaitā par katram krājumu veidam izmantoto krājumu izlietojuma un atlikumu vērtības noteikšanas metodi, kā arī jebkuras būtiskas izmaiņas (ja tādas ir bijušas) krājumu uzskaitei pieņemtajā grāmatvedības politikā un to ietekmi uz finanšu pārskatu.
• Ja sabiedrība krājumu ražošanai vai izveidošanai saņemtos aizņēmumu procentus ir iekļāvusi attiecīgo krājumu ražošanas pašizmaksā, tā finanšu pārskata pielikumā norāda ražošanas pašizmaksā iekļauto procentu apmēru.
• Sniedz informāciju par ieņēmumu vai izmaksu posteņiem, kas radušies tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kuri nepārprotami atšķiras no sabiedrības parastajām darbībām un kuru bieža vai periodiska atkārtošana nav gaidāma, to summām un veidu.
• Sniedz detalizētu informāciju par ieņēmumu un izdevumu atzīšanu atbilstoši katram darbības veidam, nevis izmanto teorētiskos tekstus par ieņēmumu uz izdevumu atzīšanu, jo šīs ir vissvarīgākās pozīcijas jebkurai sabiedrībai. 
• Sniedz informāciju par būtiskiem notikumiem pēc bilances datuma, kuri nav iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Finanšu pārskata pielikums. Paskaidrojumi pie peļņas vai zaudējumu aprēķina, paskaidrojumi pie bilances u.c.

Atklājamās informācijas apjoms ir atkarīgs no sabiedrības lieluma, kas noteikts GPKGPL 5. pantā. Jāatgādina, ka sabiedrības saimnieciskās darbības rādītāji pa gadiem mēdz svārstīties un tā katru pārskata gadu var atbilst citai sabiedrību kategorijai. Attiecīgā sabiedrība gada pārskata sagatavošanā ievēro augstākai sabiedrību kategorijai (ja salīdzina kategoriju, kurai tā atbilst kārtējā pārskata gadā, ar to, kurai tā atbilda iepriekšējā pārskata gadā) paredzētos noteikumus. 

• Visbiežāk skaidrojumos trūkst šādas informācijas, kas attiecas gan uz mikrosabiedrībām, mazām, vidējām un lielām sabiedrībām:
• Nav sniegta pilnīga informācija par vadībai izsniegto avansu, aizdevumu vai galvojumu saistību summas sadalījumā pa atsevišķām amatu grupām (padomes un valdes locekļi), norādot procentu likmes, svarīgākos nosacījumus un atmaksātās, norakstītās un atmaksājamās summas.
• Attiecībā uz katru ilgtermiņa kreditoru posteni — kreditoru parādu kopsummu, kuras samaksas termiņš ir ilgāks par pieciem gadiem pēc bilances datuma, kā arī kreditoru parādu kopsummu, kas ir segta ar nodrošinājumu, norādot nodrošinājuma veidu un formu — bieži nav informācijas par nodrošinājumu veidu un formu.
• Bieži sabiedrības neatklāj atsevišķi informāciju par aizdevumiem radniecīgām un asociētām sabiedrībām.
• Jāatceras, ka, skaidrojot bilances posteņus, nepietiek norādīt pircēju un pasūtītāju parādu atlikumus gada sākuma un beigās, lietderīgi sniegt sīkāku informāciju par parādu raksturu, vecumu, lai postenis sniedz vairāk informācijas gada pārskata lietotājiem par sabiedrību, it īpaši, ja postenis ir būtisks. Tas pats attiecas uz nākamo periodu izdevumu posteni, jāpaskaidro lielākās izdevumu pozīcijas, kas tur iekļautas.
• Skaidrojot parādus piegādātājiem un darbuzņēmējiem, arī lietderīgi sniegt sīkāku informāciju par parādu raksturu, vecumu, lai postenis dotu vairāk informācijas gada pārskata lietotājiem par sabiedrību.
• Darbuzņēmēji, kas darbojas būvniecības jomā, bieži aizmirst finanšu pārskata pielikumā sniegt:

1. par būvdarbu līgumu ieņēmumu aprēķināšanai pieņemto grāmatvedības politiku, par jebkurām būtiskām izmaiņām šajā politikā un to ietekmi uz finanšu pārskatu;
2. apkopotu finanšu informāciju par nepabeigtajiem būvdarbu līgumiem no to noslēgšanas dienas līdz bilances datumam:

pasūtītāju aizturēto maksājumu kopsummu (ja tāda ir) (pasūtītājam samaksāšanai iesniegtajos attaisnojuma dokumentos (rēķinos) iekļautās summas, kuras pasūtītājs nav samaksājis tādēļ, ka nav izpildīti būvdarbu līgumā paredzētie nosacījumi vai nav novērsti atklātie trūkumi).

Gada pārskata iesniegšana EDS

Jāatceras, ka EDS iesniegtais gada pārskats nav oriģinālais gada pārskats, bet elektronisks noraksts (elektroniska kopija). Ir praksē redzēts, ka gada pārskats tiek sastādīts atbilstoši MK noteikumiem Nr. 399, taču tas nav izdarīts korekti, jo šo noteikumu 2. punktā teikts:

Sabiedrība elektroniskā noraksta formā norāda vispārējo informāciju, kas atbilst sabiedrības sagatavotā gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) oriģinālā norādītajai vispārējai informācijai — nevis otrādi.

Bieži, aizpildot EDS pamatinformācijas sadaļu, sabiedrību EDS ievadītais gada pārskata apstiprināšanas datums nesakrīt ar gada pārskata oriģinālā norādīto datumu, taču tiem jābūt vienādiem. Aizpildot EDS pielikumu, bieži tiek aizpildītas rindas, kas nav aktuālas konkrētajai sabiedrībai, jo neatbilst tās sabiedrības kategorijai, pie kuras konkrēta sabiedrība pieder, bet netiek aizpildītas rindas, kas attiecas uz visām sabiedrības kategorijām.

EDS finanšu pārskata pielikumā uz visām sabiedrību kategorijām attiecas šādas piezīmes:

Pārējā nepieciešamā informācija, kas atklājama katrai konkrētai sabiedrībai atkarībā no tās lieluma, ir sniegta EDS pielikuma vai piezīmes sadaļā pašā apakšā, kā arī informācija atrodama MK noteikumos Nr. 399. 

Ja sabiedrība bilances datumā nepārsniedz divus no turpmāk norādītājiem rādītājiem:

• bilances kopsumma — 350 000 eiro;
• neto apgrozījums — 700 000 eiro;
• vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10,

sabiedrībai ir tiesības, aizpildot EDS finanšu pārskata pielikuma vai piezīmes sadaļu, pielikt ķeksīti pie lodziņa ar nosaukumu — attēlot saīsināto finanšu pārskata pielikumu, tad tiks attēlota tikai tā informācija, kas jāsniedz šīs sabiedrības kategorijai, un tas atvieglos pielikuma aizpildīšanu.

Kā finanšu pārskatā labot iepriekšējo gadu kļūdas, kas atklātas pārskata gadā

VID mājaslapā ir pieejams metodiskais materiāls "Par dažādu izmaiņu un iepriekšējo periodu kļūdu atspoguļošanu grāmatvedības uzskaitē", kurā ir sniegti piemēri un skaidrots, kā jāveic kļūdu labošana attiecībā uz grāmatvedības politikas maiņu, finanšu pārskatu kļūdu labošanu un grāmatvedības aplēšu kļūdu labošanu. Ieteicams iepazīties ar šo materiālu, jo sabiedrības bieži aizmirst sniegt skaidrojumus attiecībā uz kļūdu labošanu.

Jāatceras, ka gada pārskats ir nozīmīgs grāmatvedības dokumentu kopums. Pēc gada pārskata ir iespējams izdarīt secinājums par to, kāds ir sabiedrības finansiālais stāvoklis, salīdzināt to ar iepriekšējo pārskata gadu un uzzināt, ko uzņēmums plāno darīt, lai attīstītu savu darbību un uzlabotu rādītājus nākamajos pārskata periodos. Tā sastādīšana ir aktuāla ikvienai sabiedrībai, jo tieši šis dokuments nosaka potenciālo investoru vēlmi piesaistīt savus finanšu līdzekļus. Gada pārskata noformējums un vadības ziņojums daudz ko atklāj par sabiedrībā notiekošajiem procesiem. Nepareizs vai paviršs noformējums var liecināt par grāmatveža nekompetenci vai arī vadības neiedziļināšanos sabiedrībā notiekošos procesos. Gada pārskata sastādīšana ir laikietilpīgs process, un ir svarīgi, lai tajā atklātā informācija būtu skaidri saprotama finanšu pārskata lietotājiem un parādītu vadības nostāju.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada aprīļa (460.) numurā.