Bilance: ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi – maksājumi darbiniekiem

(0)

Žurnāla Bilance nr.  18 (270) nr., kas iznāk 15. septembrī, saturs:

GRĀMATVEDĪBA
Ar saimniecisko darbību tieši nesaistīti izdevumi – izdevumi, kas veikti īpašnieku vai darbinieku labā
Turpinot šā gada 13./14. un 17. numurā uzsākto tēmu par izdevumiem, kas nav uzskatāmi par tieši ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem, aplūkosim izdevumus, kas veikti uzņēmuma īpašnieku vai darbinieku labā.
Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” prasībām ikviens Latvijā gūtais ienākums ir jāapliek vai nu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), vai uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Savukārt likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un Ministru kabineta noteikumi Nr. 112 „Noteikumi par ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis” nosaka, ka ikviens ienākums (ņemot vērā izņēmumus), kuru darba devējs izmaksā darbiniekam, vai labums, kuru darbinieks vai tā ģimenes locekļi gūst no darba devēja, ir jāapliek ar IIN. No tā izriet, ka UIN ir jāmaksā tikai gadījumos, kad nav iespējams precīzi aprēķināt katras fiziskas personas gūtu labumu un nav iespējams aprēķināt IIN. Turklāt, aprēķinot UIN, šiem izdevumiem ir jāpiemēro palielinošs koeficients 1,5. Tā kā UIN un IIN likmes ir atšķirīgas, šī koeficienta mērķis ir izlīdzināt nodokļa apmēru izdevumiem, kas veikti darbinieku vai īpašnieku labā, bet no kuriem nav iespējams aprēķināt IIN.

FINANSES
Papildpensijas uzkrāšanas iespējas Latvijā
Trešais pensiju sistēmas līmenis jeb privātā brīvprātīgā pensiju shēma nodrošina iespēju papildus pirmajiem diviem pensiju līmeņiem brīvprātīgi veidot papildu uzkrājumus savai pensijai ar privāto pensiju fondu starpniecību. Papildu uzkrājumus var veikt individuāli (t.i., iemaksu veicējs ir arī papildpensijas saņēmējs) vai ar darba devēja starpniecību (t.i., darba devējs daļu no personas algas iegulda kādā no privātajiem pensiju fondiem sava darbinieka labā). Neatkarīgi no tā katram papildpensijas saņēmējam tiek atvērts individuāls konts, kurā tiek reģistrētas visas iemaksas pensiju fondā, kuras izdarījis pats papildpensijas saņēmējs vai cita persona tā labā, kā arī visi no ieguldījumiem gūtie ienākumi. Slēdzot kolektīvās vai individuālās dalības līgumu, tiek panākta vienošanās par iemaksu apmēru, to veikšanas biežumu un kārtību (likums to neregulē, sniedzot rīcības brīvību).

GRĀMATVEDĪBA
Ar ko nomas līgums atšķiras no patapinājuma līguma?
Termins „noma” uzņēmējdarbībā nekad nav izraisījis tik daudz problēmu, kā pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū atdzimušais termins „patapinājums”. Neizpratne ir saprotama, jo nevienā nodokļu normatīvajā aktā šāds vārds toreiz nebija sastopams. Vārds „patapinājums” nāk no Civillikuma, kas stājās spēkā (tika atjaunots) 1993. gadā, un kāds speciālists piedāvāja to izmantot, lai apzīmētu iespēju samazināt uzņēmuma izdevumus.
Ja manta bija iznomāta, uzņēmējam par to bija jāmaksā nomas maksa. Turklāt nomas maksai bija jābūt atbilstīgai tirgus cenai. Par patapinājuma līguma ietvaros lietojamo mantu nav jāmaksā, jo, kaut arī tā ir svešas mantas lietošana, pēc definīcijas maksa par to nav paredzēta. Līdz ar to šķiet, ka šāds līgums ir uzņēmējam labvēlīgs un izdevīgs.
Protams, patapinājuma darījumu izmantoja arī neatbilstošos veidos. Saskaņā ar Civillikumu patapinājums ir lietošanas aizdevums. Tomēr daži «speciālisti» nodokļu „optimizēšanas” nolūkos piedāvāja pievilcīgas shēmas, bet uzņēmēji brīnījās, kādēļ pārbaudītajiem no VID tā „nepatīk” patapinājuma līgumi?
Lai tiktu galā ar neskaidrībām, jāsāk ar definīcijām. Tās meklējamas Civillikumā.

LIKUMDOŠANA
 Mātessabiedrību atbildība par konkurences tiesību pārkāpumiem
Komerclikuma 137. panta trešā daļa attiecībā uz kapitālsabiedrībām noteic, ka dalībnieks neatbild par sabiedrības saistībām. Tas atbilst daudzās valstīs pastāvošam vispārīgam komerctiesību principam, saskaņā ar kuru atbildīga par savām saistībām ir tikai pati juridiskā persona un tā sauktā korporatīvā plīvura pacelšana jeb atbildības attiecināšana uz mātessabiedrību ir iespējama tikai ārkārtīgi retos gadījumos.
Eiropas Savienības (ES) konkurences tiesībās valda pilnīgi pretējs princips. ES tiesas spriedumos ir atzinušas, ka mātessabiedrības var tikt sodītas par to meitassabiedrību izdarītajiem konkurences tiesību pārkāpumiem.
Šajā rakstā īsi par to, kādos gadījumos saskaņā ar ES konkurences tiesībām mātessabiedrības var tikt sodītas par to meitassabiedrību izdarītajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, un to, vai arī saskaņā ar Latvijas konkurences tiesībām mātessabiedrības var tikt sodītas par to meitassabiedrību izdarītajiem konkurences tiesību pārkāpumiem.

NUMURĀ:
–    Plānota jauna PVN piemērošanas kārtība būvniecības pakalpojumiem
–    Ienesīgā ēsma
–    Jaunajā ES septiņu gadu budžetā Latvijai var tikt mazāk naudas

Uzzināt vairāk par žurnālu Bilance, kā arī abonēt to, Jūs varat  šeit.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)