Žurnāla Bilance nr. 21 (273), kas iznāk 3. novembrī, saturs:

LIKUMDOŠANA
Saimnieciskās darbības veicēju tiesības uz likumos noteikto nodokļu maksāšanas kārtību un tendences Eiropas  Savienībā
Joprojām viena no aktuālākajām problēmām Latvijā ir bezdarbs. Teorētiski bezdarbnieki tiek aicināti uzsākt saimniecisko darbību. Ieskaitot mikrouzņēmumu nodokli, likumdevējs, stimulējot saimnieciskās darbības veikšanu, ir paredzējis, ka iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no saimnieciskās darbības iespējams maksāt piecos da˛ādos veidos. Salīdzinot ar pamatā maksājamo IIN no saimnieciskās darbības, t.i., 25% no ieņēmumu un atļauto izdevumu starpības, mikrouzņēmumu ienākuma nodoklis vai, piemēram, fiksētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kura likme ir 5% no ieņēmumiem, uzskatāmi par stimulējošiem nodokļu režīmiem. Turklāt tie stimulē gan pašu saimnieciskās darbības veicēju, gan tā sadarbības partnerus vai klientus.

NODOKĻI
Kādas izmaiņas top saistībā ar mikrouzņēmumu nodokli un tā piemērošanu?
Lai novērstu problēmas, kas radušās saistībā ar mikrouzņēmumu nodokli, top grozījumi normatīvajā regulējumā. Plānots, ka tie stāsies spēkā 2012. gada 1.janvārī.  Pašlaik grozījumi vēl tiek saskaņoti attiecīgajās institūcijās, tāpēc par to galaversiju vēl pāragri spriest. Plānots, ka grozījumi palīdzēs novērst situācijas, kad darba devējs, lai samazinātu savu nodokļu slogu, liek uzņēmuma darbiniekiem  reģistrēt mikrouzņēmumu un turpināt pildīt līdzšinējos darba pienākumus kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam, nevis kā uzņēmuma darbiniekam. Grozījumi arī palīdzēs atbildēt uz jautājumu, kas ir mikrouzņēmuma darbinieka ienākums un kā to atspoguļot deklarācijā, kā arī ieviesīs lielāku skaidrību par to, kas  ir prombūtnē esošs mikrouzņēmuma darbinieks un kā tas ietekmē mikrouzņēmuma darbinieku skaitu. Prakse pierādījusi, ka neskaidri bijuši arī jautājumi par to, vai mikrouzņēmuma apgrozījumā ir jāuzrāda arī ES un valsts atbalsta summas un kā aizpildīt mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju, ja tiek pārsniegti mikrouzņēmumam atbilstošie kritēriji. Arī šos jautājumus plānots sakārtot, izstrādājot grozījumus likumdošanas aktos saistībā ar mikrouzņēmumu nodokli.

GRĀMATVEDĪBA
Kā zaudēt atvaļinājumu
Likumus (normatīvos aktus) tiešām lasīt ir grūti un izprast – sarežģīti. Tādēļ ir virkne speciālistu, kas –skaidro un mēdz izteikt savu viedokli par dokumentā ietverto neskaidro (nesaprasto) tekstu. Parasti viedokļi ir vairāki, turklāt tie ir atšķirīgi. Kuram uzticēties? Kļūdas „cena” var būt augsta.
Ja starp speciālistu skaidrojumiem rodas atšķirības (domstarpības), parasti taisnība meklējama tiesā. Šādi rodas tā saucamā tiesu prakse. Kādu laiku šī prakse ir piemērojama, bet vēlāk var būt pavisam citāds skaidrojums tai pašai situācijai.

FINANSES
Nākamā gada lielais izaicinājums – budžeta deficīta savaldīšana
Pēdējos trīs gadus Latvija dzīvoja ar vienu domu –  savilkt jostas un konsolidēt budžetu, lai sabalansētu valsts finanses un neļautu krīzes dūksnājā pilnībā noslīkt Latvijas ekonomikai. Tagad situācija ir mainījusies, bet pārmaiņas nav saistītas ar ekonomiskās situācijas būtisku uzlabošanos. Nākamais gads solās būt gana grūts, taču vienlaikus arī interesants tieši ekonomisko lēmumu pieņemšanas ziņā, kur galvenais izaicinājums būs jaunās Latvijas valdības spēja savaldīt budžeta deficītu iespējamās pasaules krīzes otrā viļņa laikā.

NUMURĀ:
–    Ārpakalpojums – XX gadsimta fenomens jeb Māksla sniegt ārpakalpojumu
–    Norēķini un pirkumi internetā
–    Bilances Zelta komplekta abonentiem pielikums “Kā izvairīties no soda, sniedzot atskaites VID”

Uzzināt vairāk par žurnālu Bilance, kā arī abonēt to, Jūs varat  šeit