Žurnāla Bilance jau tradicionāli organizētā ikgadējā konference "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" norisinājās arī 2020. gadā. Lai gan šoreiz pasākums notika attālināti un izpalika "Gada grāmatveža" laureātu sveikšana, tomēr tie, kuri konferencei tiešsaistē pieslēdzās, nebija vīlušies — uzaicinātie grāmatvedības un nodokļu eksperti gan no dažādām valsts institūcijām, gan privātā sektora sniedza iespējami visaptverošu pārskatu par svarīgākajām izmaiņām, kas sagaida 2021. gadā, un atbildēja arī uz klausītāju aktīvi uzdotajiem jautājumiem.

Izmaiņas, kas ietekmēs algas apmēru

No 2021. gada par vienu procentu tikusi samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme (pusprocents darba devējam, pusprocents darba ņēmējam). Līdz ar to izmaiņas skārušas arī solidaritātes nodokļa likmi, kas mazinās no 25,5% līdz 25% (pusprocents, ko maksā darba ņēmējs). Šī paša iemesla dēļ koriģēta arī augšējā progresīvā likme iedzīvotāju ienākuma nodoklim (no 31,4 līdz 31 procentu). Mainījies arī solidaritātes nodokļa sadalījums — 14 procentpunkti, kas tiek ieskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā, vairs nebūs personalizēti. "Labklājības ministrijas politika nosaka, ka, pārsniedzot noteiktu ienākumu līmeni, iestājas sociālo iemaksu griesti — sociālās iemaksas par konkrēto personu vairs netiek uzskaitītas," konferencē skaidroja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins. 

Zemāk apmaksātajās profesijās ienākumu pieaugumu šogad nodrošinās minimālās algas celšana līdz 500 eiro mēnesī. Būtiski palielināta arī diferencētā neapliekamā minimuma augšējā robeža — tagad minimums tiek piemērots ienākumiem līdz 1800 eiro (iepriekšējo 1200 eiro vietā). "Šāds lēmums pieņemts, lai samazinātu nodokļu sloga atšķirības starp Baltijas valstīm tajās algu grupās, kur šīs atšķirības līdz šim bijušas vislielākās — ap vidējās algas līmeni," sacīja I. Šņucins. 

Tas gan arī nozīmē, ka, tā kā diferencētais neapliekamais minimums tagad tiks piemērots lielākam strādājošo skaitam, daudz vairāk cilvēku būs jāaizdomājas par tā iespējamajām sekām. "Neapliekamais minimums tiek aprēķināts, balstoties uz iepriekšējā gada ieņēmumiem, gada vidū tiek koriģēts, taču tas nekad nebūs precīzi tāds, kāds atbilstu darbinieka ienākumiem. Tāpēc jāatgādina — ja jums ienākumi ir tuvu neapliekamā minimuma piemērošanas maksimālajam slieksnim vai ja atalgojums būtiski mainās (pieaug), tad Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķinātais neapliekamais minimums var būt neprecīzs un var rasties piemaksas nepieciešamība. Lai novērstu šādas situācijas, ir iespēja VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) atzīmēt iespēju nepiemērot neapliekamo minimumu un izvēlēties to izņemt gada beigās kā vienreizēju summu," atgādina I. Šņucins. 

Minimālās sociālās iemaksas

"Minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) ir nozīmīgākās izmaiņas sociālās apdrošināšanas jomā. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no ienākumiem sociālās iemaksas jāmaksā vismaz no minimālās algas apmēra, kas 2021. gadā ir 500 eiro. Tātad minimālās iemaksas būs ap 170 eiro mēnesī," konferencē informēja I. Šņucins. Vienlaikus gan ir paredzētas arī personu kategorijas (pensionāri, personas ar invaliditāti, jaunieši, kas mācās un citi izņēmumi), uz kurām minimālo iemaksu prasība neattiecas, kā arī paredzēts mehānisms, kad pašnodarbinātā persona, kas gūst ienākumus zem minimālās algas, minimālās sociālās iemaksas var nemaksāt. 

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga konferencē skaidroja, ka minimālās iemaksas tiks skaitītas nevis mēneša, bet ceturkšņa kontekstā. "Ceturksnī VSAOI minimālajām iemaksām jābūt veiktām no trim minimālajām algām jeb 1500 eiro (2021. gadā)," precizēja eksperte. 

Minimālo iemaksu piemērošanas kārtība paredz, ka VSAA trīs mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām aprēķinās par katru darba ņēmēju un pašnodarbināto veiktās sociālās iemaksas ceturksnī. Ja tās būs veiktas no mazākas summas par 1500 eiro, VSAA aprēķinās starpību un paziņos VID summu, ko darba devējam par katru darbinieku (un pašnodarbinātajam par sevi) vēl jāpiemaksā. Ja darbinieks strādā pie vairākiem darba devējiem, šī summa tiks atsevišķi aprēķināta katram darba devējam par katru darba ņēmēju. Beidzoties kalendāra gadam, VSAA vēlreiz pārrēķinās visu darbinieku un pašnodarbināto veiktās iemaksas gada griezumā un informēs VID par pārmaksātajām sociālajām iemaksām, ja tādas būs. 

Ja pašnodarbinātais vienlaikus ir arī darba ņēmējs, tad par sociālajām iemaksām atbild tā darba devējs, un šādā situācijā pašnodarbinātajam nav jāuztraucas par minimālo iemaksu veikšanu no neliela papildu rūpala, skaidroja I. Šņucins. Savukārt, ja šis rūpals ir pašnodarbinātā vienīgais ienākumu avots un minimālās algas līmenis tajā netiek sasniegts, šādam pašnodarbinātajam no nākamā gada 1. jūlija būs jāmaksā 10% sociālo iemaksu likme pensiju apdrošināšanai. Publiskajā telpā bijušas neskaidrības par to, vai šie 10% jāmaksā no faktiskā ienākuma vai arī no starpības starp faktisko ienākumu un minimālo algu. I. Šņucins skaidro — var tikt maksāts tikai no faktiskā ienākuma, ja VID laikus (līdz attiecīgā ceturkšņa pirmā mēneša 15. datumam) iesniegts paziņojums, ka šajā ceturksnī ienākumi nesasniegs minimālās algas apmēru. "Šāds paziņojums zināmā mērā ir pretizvairīšanās norma, lai VID varētu rūpīgāk pavērtēt, kāpēc konkrētā persona šādu paziņojumu iesniedz, vai tās izdevumi atbilst šiem ienākumiem," atklāj eksperts. Savukārt tie pašnodarbinātie, kuri nopelnīs vairāk par minimālo algu, papildus minimālajām iemaksām maksās 10% pensiju apdrošināšanai no starpības starp ienākumiem un minimālo algu. 

Lai gan valdības iesniegtajā un Saeimā pirmajā lasījumā pieņemtajā likumprojektā par grozījumiem Sociālās apdrošināšanas likumā bija noteiktas konkrētas izmaiņas attiecībā uz pašnodarbinātajiem arī 2022. un 2023. gadā, tomēr uz otro lasījumu šīs izmaiņas izņemtas ārā un valdībai dots uzdevums līdz 2021. gada jūlijam iesniegt jaunu redzējumu par pašnodarbināto sociālo apdrošināšanu, atklāja I. Šņucins. 

Atšķirīga situācija minimālo sociālo iemaksu veikšanā būs mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem. "Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs maksā nodokli no apgrozījuma, neveicot obligātās sociālās iemaksas kā pašnodarbinātais. No samaksātā mikrouzņēmumu nodokļa 80% tiks novirzīti sociālajām iemaksām, 20% — iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Aģentūra aprēķinās mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja VSAOI objektu, piemērojot pašnodarbinātā likmi," konferencē skaidroja A. Jakseboga. Ja MUN maksātāja ienākumi nebūs tik lieli, lai tā samaksātā nodokļa VSAOI daļa segtu minimālās obligātās iemaksas, trūkstošo daļu tam nāksies piemaksāt atsevišķi (šeit nav paredzēts identisks mehānisms kā pašnodarbinātajiem ar paziņojuma palīdzību par prognozētajiem ienākumiem izvairīties no minimālo iemaksu veikšanas). Turklāt šīs trūkstošās daļas aprēķināšana notikšot pēc sarežģītas formulas.

Konferencē šo aspektu skāra Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore Inguna Leibus, sakot, ka, visticamāk, aprēķinu par trūkstošo sociālo iemaksu daļu katram MUN maksātājam sagatavotu un nosūtītu VSAA, jo aprēķina formula esot pārāk komplicēta, lai nodokļa maksātāji to rēķinātu paši. 

Autoratlīdzību reforma

Vienas no visvairāk apspriestajām nodokļu sistēmas izmaiņām bija saistītas ar autoratlīdzību regulējumu. Kā skaidroja I. Šņucins, no 2022. gada autoratlīdzību režīms faktiski vairs nepastāvēs. Autoriem, kas šos sistēmu izmantojuši līdz šim un vēlas izmantot nākotnē, no 2021. gada 1. jūlija sāksies pusgadu ilgs pārejas periods. Tā laikā, ja autors nebūs reģistrējis saimniecisko darbību, ienākuma izmaksātājs (ja tā nav kolektīvā autortiesību pārvaldījuma organizācija) ieturēs nodokli 25% apmērā (ja bruto ienākumi šajā pusgadā pārsniegs 25 000 eiro — tad pārsnieguma daļai piemēros nodokli 40% apmērā), kas pēc tam tiks sadalīts, 80% novirzot VSAOI, bet 20% — IIN. Taču — vairs nevarēs piemērot nosacīto izdevumu normu. 

No 2022. gada, beidzoties pārejas periodam, autoriem, kas nebūs reģistrējuši saimniecisko darbību, būs jāmaksā nodokļi vispārējā kārtībā — IIN (20%, 23% vai 31%) un VSAOI (34,09%). Savukārt, ja saimnieciskā darbība ir reģistrēta (kā pašnodarbinātajam), tad autoram būs jāmaksā IIN vispārējā režīmā (20%, 23% vai 31%) ar tiesībām atskaitīt nosacīto izdevumu normu 25% vai 50% apmērā (atkarībā no autora darba vai izpildījuma veida, ko nosaka Ministru kabinets) vai faktiskos izdevumus (pamatojot tos ar attaisnojuma dokumentiem). Pirmajā variantā autors varēšot "nekrāt attaisnojuma dokumentus, bet piemērot fiksētu maksājumu", savukārt otrajā variantā būšot jāsaglabā čeki reālo izdevumu pierādīšanai, konferencē informēja Astra Kaļāne. Būtiski — autoram kā pašnodarbinātajam būs jāveic arī VSAOI (tās nebūs jāmaksā tikai tiem autoriem, kas autoratlīdzību saņem no kolektīvā pārvaldījuma organizācijām) ar visām no tā izrietošajām normām (tai skaitā minimālās sociālās iemaksas). Otra iespēja autoram būs reģistrēties kā MUN maksātājam, attiecīgi maksājot šeit paredzēto apgrozījuma likmi (25% līdz 25 000, 40% — par pārsniegumu). Šajā variantā nevarēs piemērot nosacīto izdevumu normas. Taču priekšrocība MUN režīmam būs tāda, ka to varēs organizēt ne tikai esošajā formātā (proti, personai pašai katru ceturksni deklarējot apgrozījumu VID EDS un veicot nodokļa maksājumu), bet arī izmantojot gaidāmo saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, kur nodokli no ieskaitītā automātiski ieturēs banka, un MUN deklarācijas nebūs jāsniedz. "Ar bankām notiek ļoti aktīvas sarunas par šo jautājumu, un ļoti ceram, ka jau no nākamā gada otrās puses, bet pavisam noteikti no 2022. gada bankas piedāvās uzņēmējiem sekojošu modeli: ja visi komersanta ieņēmumi tiek ieskaitīti bankas kontā, banka pati ieturēs nodokļa procentus, vienlaikus nosūtot ziņu VID par apgrozījumu un nodokli," klāstīja A. Kaļāne. 

Interesanti, ka autoratlīdzībās gūtos ienākumus nākamgad neņems vērā IIN progresivitātes likmes aprēķināšanā. "Autoram, kurš strādā darbavietā un saņem 1000 eiro mēnesī (tātad gadā — 12 000 eiro) un autoratlīdzībās papildus saņem, piemēram, 30 000 eiro, nebūs jāmaksā progresīvā IIN likme — uz algu attieksies tikai 20% IIN likme un uz autoratlīdzību — tām paredzētās likmes (25% un 40%). Šie ienākumi netiks summēti progresīvās IIN likmes aprēķināšanai," skaidroja A. Kaļāne. 

Svarīgi, ka autoratlīdzību regulējuma izmaiņām ir paredzēts pārejas periods tiem darbiem, kas iekavējušies no 2020. gada. Tā kā 2020. gadā Covid–19 krīzes dēļ daudzi darbi, kurus atalgo ar autoratlīdzībām, nevarēja notikt, paredzēts, ka uz visiem autoratlīdzības līgumiem, kas noslēgti līdz 2020. gada 31. decembrim, ja šie darbi tiks izpildīti un atlīdzība par tiem izmaksāta 2021. gada laikā, tiks piemērots 2020. gadā spēkā esošais nodokļu režīms (gan iedzīvotāju ienākuma nodoklim, gan valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām). "Respektīvi, par līdz 2020. gada beigām noslēgtiem autoratlīdzību līgumiem, ja to īstenošana un apmaksa tiks veikta 2021. gadā, grāmatvežiem nebūs nekas jāmaina, jāpārrēķina. Vēlos atgādināt, ka to nevajadzētu uztvert kā instrumentu, ar ko veikt nodokļu plānošanu, jo mēs sekosim līdzi situācijai, analizēsim skaitļus, un, ja konstatēsim, ka pārejas periods tiek izmantots negodprātīgi, citus gadus līdzīgās situācijās vairs nevarēsim būt tik labvēlīgi," brīdināja A. Kaļāne. 

Mikrouzņēmumu nodokļa režīms būs izdevīgs retajam 

Lielas izmaiņas no jaunā gada skārušas MUN maksātājus. Mainījusies gan nodokļa likme, gan nosacījumi, kas regulē, kurām uzņēmumu juridiskajām formām atļauts maksāt MUN, gan nodokļu maksāšana par darbiniekiem un citas nianses. 

No 2021. gada 1. janvāra ievērojami pieaug MUN likme, kas tagad ir 25% apgrozījumam līdz 25 000 eiro un 40% — pārsniegumam. Te jāņem vērā, ka, ja MUN uzsāk darbību nevis no gada sākuma, bet, piemēram, ar otro, trešo vai ceturto ceturksni, attiecīgi proporcionāli samazinās apgrozījuma slieksnis, pie kura mainās nodokļa likme. Ja MUN maksātāja statuss tiek iegūts ar otro ceturksni, tad 25 000 vietā minētais slieksnis, no kura pārsniegumam piemēro 40% likmi, ir 18 750 eiro, ja trešajā ceturksnī — tad 12 500 eiro, ja ceturtajā — tad 6250 eiro. 

No 2021. gada sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) vairs nedrīkst reģistrēties kā MUN maksātājas. Tās, kuras bijušas tādas jau iepriekš, 2021. gada periodā šo statusu vēl drīkst saglabāt, kā arī vajadzības gadījumā atteikties no tā (mainot uz UIN vai IIN maksātāja statusu) ar katru jaunu ceturksni, līdz iepriekšējā mēneša 15. datumam iesniedzot pieteikumu VID (piemēram, lai mainītu statusu ar otro ceturksni, pieteikums jāiesniedz līdz 15. martam). Vēl jāņem vērā, ka, lai saglabātu MUN maksātāja statusu, SIA nedrīkst palielināt īpašnieku skaitu, jo gadījumā, ja maiņas rezultātā palielinās uzņēmuma īpašnieku skaits, MUN maksātāja statuss tiek zaudēts ar to pašu dienu. Savukārt pozitīva ziņa SIA — MUN maksātājām varētu būt tā, ka par dividendēm no 2021. gadā gūtās peļņas, par kuru samaksāts MUN saskaņā ar jaunajām normām, IIN papildus nebūs jāmaksā, konferencē skaidroja I. Leibus. 

Tāpat MUN maksātāji vairs nedrīkst būt PVN maksātāji, kā arī nedrīkst maksāt MUN par darbiniekiem, izņemot pašu īpašnieku. Darbinieku regulējumam gan paredzētas pārejas normas — jau reģistrētie (līdz 2020. gada beigām reģistrētie) MUN maksātāji līdz 2021. gada 30. jūnijam drīkst nodarbināt esošos (līdz 2020. gada beigām pieņemtos) darbiniekus saskaņā ar iepriekšējiem nosacījumiem (maksājot par tiem MUN), bet no 2021. gada 1. jūlija par šiem darbiniekiem jāsāk maksāt IIN un VSAOI vispārējā režīmā. Savukārt, pieņemot jaunus darbiniekus, par tiem uzreiz jāmaksā IIN un VSAOI vispārējā režīmā. Vienlaikus ticis atcelts ierobežojums atalgojumam, kas līdz 2020. gada beigām bija 720 eiro mēnesī.

"Ļoti aicinu aizdomāties tos mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, kuriem ir darbinieki, jo izdevumi, kas rodas, maksājot algas un nodokļus par darbiniekiem, mikrouzņēmumu nodokli jums nesamazinās. Pārejas periods ir tikai 2021. gada pirmajam pusgadam. Līdz ar to, ja pirmo pusgadu jūs to vēl "pavilksiet", sākot ar otro pusgadu, jūsu izmaksas strauji palielināsies, un būtu lietderīgi apsvērt, vai izdevīgāk nav pāriet uz vispārējo nodokļu režīmu," vērsa uzmanību I. Leibus.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada janvāra (469.) numurā.