Žurnāla Bilance jau tradicionāli organizētā ikgadējā konference “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” norisinājās arī 2020. gadā. Lai gan šoreiz pasākums notika attālināti un izpalika “Gada grāmatveža” laureātu sveikšana, tomēr tie, kuri konferencei tiešsaistē pieslēdzās, nebija vīlušies — uzaicinātie grāmatvedības un nodokļu eksperti gan no dažādām valsts institūcijām, gan privātā sektora sniedza iespējami visaptverošu pārskatu par svarīgākajām izmaiņām, kas sagaida 2021. gadā, un atbildēja arī uz klausītāju aktīvi uzdotajiem jautājumiem.

Jaunumi IIN deklarāciju iesniegšanā un atmaksu kārtībā

Vairākas izmaiņas ieviestas saistībā ar ienākumu deklarāciju iesniegšanu, IIN pārmaksu un attaisnoto izdevumu atmaksu.

Pirmkārt, līdz ar 27. novembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ieviesta iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas automātiskā atmaksa. Tiesa gan, kā konferencē atzina A. Kaļāne, tā attieksies uz ļoti ierobežotu personu grupu (personas, kam nav reģistrēta saimnieciskā darbība, kas nav guvušas ienākumus ārvalstīs un arī citus ienākumus, par kuriem IIN jāmaksā rezumējošā kārtībā (uz deklarācijas pamata)). Personai uz automātisko atmaksu vajadzēs pašai pieteikties, norādot savu kontu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Tāpat tiks vienkāršota attaisnoto izdevumu dokumentu (par medicīnas izdevumiem) nosūtīšana Valsts ieņēmumu dienestam. Turpmāk tas notiks gandrīz bez pašas personas fiziskas iesaistes, vienīgi medicīnas iestādē būs jāapliecina sava piekrišana tam, ka šie dokumenti tiek nosūtīti VID. Jāievēro, ka vēlreiz piekrišana būs jādod šo pašu datu iekļaušanai deklarācijā — aizpildot gada ienākumu deklarāciju, persona varēs pieprasīt no VID datubāzes tajā uzkrāto informāciju par saviem attaisnotajiem izdevumiem un izvēlēties, vai iekļaut tos deklarācijā. "Līdz ar to vairs nebūs jākrāj čeki, kuri reizēm mēdz izbalēt vai pazust. Kārtība turpmāk būs vienkāršota, taču cilvēkam pašam jābūt ļoti atbildīgam un jāsaprot, kurus čekus viņš vēlas iesniegt VID un kurus — vēlas sniegt savam apdrošinātājam," skaidro A. Kaļāne, piebilstot, ka galvenokārt tieši tāpēc arī dota iespēja, aizpildot deklarāciju, vēlreiz pārvērtēt, vai tiešām visi čeki iesniedzami VID vai tomēr daļa apdrošinātājam, kas, iespējams, atmaksās lielāku summu. Tāpat paredzēts, ka informāciju VID sniegs arī pašvaldības — par interešu un neformālās izglītības programmām.

Kā vēl viens jaunums paredzēta arī automātiskā iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšana, ja personai konstatēts parāds, bet tā nesniedz deklarāciju. "Šī diemžēl ir problēma. No 2018. gada, kopš ieviests diferencētais neapliekamais minimums un progresīvā IIN likme, diezgan lielai daļai iedzīvotāju izveidojas situācija, kad jāveic vai nu nodokļa piemaksa, vai arī jāsaņem atmaksa no valsts. Taču daļa šo cilvēku neiesniedz gada ienākumu deklarāciju, līdz ar to neapstiprinot savu piekrišanu datiem, kas ir VID rīcībā. Skaidrs, ka VID nevar veikt auditus vairākiem tūkstošiem cilvēku, turklāt pārsvarā IIN parāda vai pārmaksu summas, kas saistītas ar diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu, nav lielas. Līdz ar to esam radījuši instrumentu, kas paredz — ja personai ir jāsniedz deklarācija, bet pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem tā to neizdara, tiek pieņemts, ka deklarācija tomēr ir sniegta. Šī norma mazinās nihilismu, jo nevar būt situācija, kad visiem ir jāsniedz deklarācija, bet daļa uzskata, ka to var nedarīt," skaidroja A. Kaļāne. Praksē tas nozīmē, ka VID, balstoties uz savā rīcībā esošajiem datiem, varēs uzsākt IIN parāda piedziņas procedūru arī tad, ja persona nebūs iesniegusi gada ienākumu deklarāciju. "Aicinu visus būt atbildīgiem un pārbaudīt, vai nav izveidojies IIN parāds, lai pēc tam nebūtu nepatīkamu pārsteigumu!" ieteica A. Kaļāne.

Kompensācijas par attālinātā darba veikšanu

Kopš Covid–19 krīzes sākuma arvien masveidīgāka kļuvusi strādāšana attālināti (no mājām), kas savukārt aktualizējis jautājumu par darbinieka izdevumu (piemēram, internets, elektrība) kompensēšanu no darba devēja puses. Finanšu ministrija radusi risinājumu, lai šādas kompensācijas netiktu apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Kā konferencē informēja I. Šņucins, no 2021. gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs. Noteikts, ka šī kompensācija var būt apmērā līdz 30 eiro mēnesī. Pagaidām regulējums par attālinātā darba izdevumu kompensāciju noteikts terminētam periodam — 2021. gadam, taču esot doma šo iespēju saglabāt arī tālākā nākotnē kā pastāvīgu normu.

Jāņem vērā, ka minētā 30 eiro kompensācija attālinātā darba izdevumiem ir paredzēta par pilnu darba laiku. "Ja darbinieks nodarbināts uz pusslodzi, tam vairs nepienākas 30 eiro kompensācija. Kompensācija tiks aprēķināta proporcionāli darba slodzei, nepiemērojot to arī slimības periodiem, ilgstošas prombūtnes laikā, kas pārsniedz 30 dienas un tamlīdzīgi," konferencē skaidroja A. Kaļāne. Tāpat ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus aprēķina proporcionāli attālinātā darba dienu skaitam mēnesī, un no kompensējamā darba laika tiek skaitīts ārā tas laiks, ko darbinieks pavada darba vietā (ja strādā gan attālināti no mājām, gan birojā).

Lai varētu piemērot attālinātā darba izdevumu kompensāciju, par to vai nu jāvienojas, veicot izmaiņas darba līgumā, vai jānosaka ar darba devēja rīkojumu, norādot, tieši kādus izdevumus darba devējs kompensē. "Tā ir abpusēja vienošanās, darbinieks nevar aiziet pie darba devēja un to pieprasīt," sacīja A. Kaļāne. Kompensāciju var piemērot tas darba devējs, pie kura ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa.

"Kompensāciju piešķiršana par izdevumiem, kas saistīti ar attālināto darbu, nenozīmē, ka pārējās kompensācijas, ko līdz šim darba devējs veica, pretī saņemot konkrētu attaisnojuma dokumentu, vai izsniedzot darbiniekam datoru vai citu tehniku lietošanai mājās, vairs nepastāvētu. Attālinātā darba izdevumu kompensācija ir īpaša kompensācija, kurai nav nepieciešami attaisnojuma dokumenti — līdzīgi kā komandējuma dienas nauda," precizēja A. Kaļāne.

Slimības pabalsti

Saistībā ar Covid–19 krīzi mainījusies arī slimības pabalstu piešķiršanas kārtība, par ko konferencē informēja A. Jakseboga. Iepriekš gadījumos, kad darba nespējas lapa izsniegta sakarā ar Covid–19, slimības pabalstu piešķīra no otrās darba nespējas dienas, tagad (no 2020. gada 16. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam) to piešķir jau no pirmās dienas. Ja šajā periodā darba nespēja sākotnēji tiek noteikta sakarā ar akūtu augšējo elpceļu infekciju, no pirmās līdz trešajai dienai tiek izsniegta darbnespējas lapa B, piešķirot slimības pabalstu 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas algas. Pa šo laiku ģimenes ārsts nosūta personu uz Covid–19 testu, kur tiek noskaidrots, vai augšējo elpceļu infekcija ir Covid–19 vai cita saslimšana. Ja analīze ir negatīva, bet darbnespēja turpinās, tad trešajā dienā B lapa tiek slēgta, un no ceturtās dienas tiek izsniegta darbnespējas lapa A turpmākajām desmit darba nespējas dienām, par ko darba devējam ir pienākums maksāt slimības naudu (par pirmo dienu nemaksā, par otro un trešo — ne mazāk kā 75% no algas, par ceturto līdz desmito — ne mazāk kā 80% no darbinieka vidējās algas). Ja darba nespēja turpinās arī pēc šīm desmit dienām, no vienpadsmitās dienas atkal tiek izsniegta darbnespējas lapa B. Savukārt, ja Covid–19 tests ir pozitīvs, slimības lapa B tiek turpināta no ceturtās dienas, klāstīja A. Jakseboga.

Kam piemērota vienkāršā grāmatvedība?

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eksperte Linda Puriņa konferencē iepazīstināja ar vienkāršās grāmatvedības kārtošanas pamatprincipiem, priekšrocībām un trūkumiem.

Vienkāršā grāmatvedība atļauta individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums iepriekšējā pārskata gadā nav pārsniedzis 300 000 eiro, kā arī fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, un biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām, reliģiskajām organizācijām, kuru apgrozījums gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 40 000 eiro. Vienkāršās grāmatvedības kārtošana ir izvēles norma, un katram pašam jāizšķiras, vai tā piemērota viņa situācijai.

Vienkāršajā grāmatvedībā ieņēmumus un izdevumus reģistrē uzskaites žurnālā (pēc naudas plūsmas principa), taču to atļauts nesagatavot, ja visi darījumi notiek bezskaidrā naudā. Tiem vienkāršās grāmatvedības kārtotājiem, kuri ir arī PVN maksātāji, papildus jāiekārto PVN uzskaites žurnāls, kurā darījumus parasti uzskaita pēc uzkrājuma principa (lai arī likums pieļauj iespēju uzskaitīt pēc naudas plūsmas principa).

Vienkāršās grāmatvedības priekšrocības ir tādas, ka tai nepieciešamajiem grāmatvedības reģistriem formas jau ir noteiktas normatīvajos aktos ("pašiem nekas nav jāizdomā"), nav jāsagatavo grāmatvedības organizācijas dokumenti, tāpat ir jau noteikta pamatlīdzekļu vērtība (sākot no 1000 eiro) un nav jāgatavo arī finanšu pārskats. Vienkāršajai grāmatvedībai ir arī savi trūkumi. Kā vienu no tādiem L. Puriņa min to, ka vienkāršajā grāmatvedībā uzskaite ir pakārtota IIN aprēķināšanas vajadzībām, līdz ar to grūti iegūt noderīgu informāciju saimniecisko lēmumu pieņemšanai. Tāpat sarežģīti izsekot norēķinu stāvoklim ar debitoriem un kreditoriem. Vēl jārēķinās, ka vienkāršajā grāmatvedībā ir noteikts saimnieciskās darbības izdevumu apmēra ierobežojums (80% no ieņēmumiem) — protams, gada laikā ieņēmumi jāuzskaita pilnā apmērā, taču ierobežojums jāņem vērā, rēķinot ar nodokli apliekamo ienākumu.

Digitālo tehnoloģiju ietekme uz grāmatvedību tikai pieaugs

SIA Jumis Pro grāmatvedības sistēmu analītiķe, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle Anda Ziemele konferencē iepazīstināja ar grāmatvedības nākotnes tendencēm — digitalizāciju, automatizāciju un mākslīgo intelektu. Kā skaidroja A. Ziemele, papīra dokumentu pārvēršana elektroniskos dokumentos ir tikai pats primitīvākais digitalizācijas aspekts. "Digitalizācija ir visu biznesa procesu automatizācija, datu analītika, dažādu tehnoloģiju ieviešana, lai visi procesi ritētu ātrāk un efektīvāk, samazinātu cilvēcisko kļūdu skaitu," sacīja analītiķe. Grāmatvedības procesus izmainīs arī pavisam progresīvas tehnoloģijas — A. Ziemele uzskata, ka pat mākslīgais intelekts grāmatvedībā "noteikti tiks integrēts jau tuvākajā laikā. Tas nozīmē, ka mākslīgais intelekts grāmatvedības sistēmās pētīs un analizēs pagātnes datus un, pamatojoties uz šiem datiem, spēs atrast kļūdas vai šaubīgus darījumus. Piemēram, mēs importējam pavadzīmi, un tajā pašā brīdī mākslīgais intelekts spēs saprast, vai šis grāmatojums atbilst vēsturiskajiem grāmatojumiem, vai tas iederas mūsu grāmatvedības sistēmas kontekstā."

Tāpat arvien populārāka kļūstot datu uzglabāšana ārpakalpojumu serveros (t.s. mākonī). Pirms pieciem gadiem grāmatvežus esot bijis grūti pierunāt ievietot datus šajā vidē, tagad esot daudz grāmatvežu, kuri datus uzglabā mākonī, kas ļauj tiem piekļūt no jebkuras vietas. Īpaši šī tendence vērojama kopš "Covid–19" krīzes sākuma, kad apmēram trešdaļa klientu pārgājuši uz mākoņdatu risinājumiem, jo sapratuši, ka epidēmijas laikā drošāk ir strādāt no mājām.

Grāmatvedis svarīgs arī finanšu grūtībās

Mazliet neierastā rakursā grāmatvežu pienākumus konferencē apskatīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente Laila Kelmere. Grāmatvedim var būt nozīmīga loma arī uzņēmuma grūtākajos brīžos, kad nepieciešams ierosināt tiesiskās aizsardzības vai pat maksātnespējas procesu.

Tiesiskās aizsardzības procesā grāmatveža loma galvenokārt saistīta ar šī procesa plāna sagatavošanu, kur skaidri jāparāda, kā uzņēmums var pārvarēt finansiālās grūtības. Tas nozīmē, ka jāveic izejošo un ienākošo naudas plūsmu prognozes; jānovērtē, kura uzņēmuma manta nav vitāli svarīga biznesam un to iespējams pārdot, lai iegūtu tik nepieciešamos līdzekļus parādu atmaksai; jāparāda metodes, kā tiks risināta finansiāli sarežģītā situācija (reorganizācija, ieguldījumi pamatkapitālā, parāda samazināšana) u.tml. "Esam gatavi — ja uzņēmēji izvēlēsies tiesiskās aizsardzības procesu, mēs ar savām zināšanām viņiem būsim ļoti noderīgi," sacīja L. Kelmere.

Savukārt maksātnespējas procesā par parādnieka pārstāvjiem, kuru pienākums ir nodrošināt parādnieka dokumentu un mantas nodošanu maksātnespējas administratoram, reizēm tiekot iecelti arī grāmatveži, jo viņu rīcībā ir uzņēmuma dokumentācija un zināšanas par to, kas uzņēmumā noticis. Taču, pat ja grāmatvedis nav iecelts par parādnieka pārstāvi, visticamāk, tik un tā tieši grāmatvedis būs tas, kurš sakārtos dokumentus nodošanai, sagatavos pieņemšanas–nodošanas aktu. "No savas pieredzes teikšu — tajā brīdī uzņēmējam vairs nav ko maksāt, un tas pārvēršas par tādu kā sociālo darbu. Grāmatvedim jāapzinās, ka dokumentu nodošana ir nepieciešama, lai darbinieki varētu tikt pie savām algām," stāstīja L. Kelmere.

Grāmatvedis vai uzskaitvedis?

Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede konferencē sniedza informāciju par topošo Grāmatvedības likumu, kas izvērsti aprakstīts jau žurnāla Bilance iepriekšējā, 2020. gada decembra numurā (12 (468)). Šajā reizē A. Priedei nācās atbildēt uz jautājumiem, kas klausītājiem bija radušies pēc Finanšu ministrijas organizētā foruma. Piemēram, kāpēc likumā paredzēts, ka grāmatveža statusam atbilst tikai tie, kas sagatavo gada pārskatus, bet visi pārējie ir tikai uzskaitveži vai grāmatvežu palīgi?

A. Priede nepiekrīt, ka šādā veidā grāmatveža statuss tiek pazemināts, tieši pretēji — grāmatveža nozīmīgums tiekot paaugstināts. "Vai cilvēks, kas ir nodarbināts pie viena procesa — attaisnojuma dokumenta sagatavošanas, reģistrēšanas —, ir uzskatāms par grāmatvedi? Arī pēc Ministru kabineta noteikumiem par Profesijas klasifikatoru šādas personas nav grāmatveži — tās var būt vienīgi uzskaitveži vai grāmatveža palīgi," savu nostāju pauda A. Priede.

Licencēšana būšot problēma tikai neprasmīgiem grāmatvežiem

Konferences noslēgumā uzstājās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, informējot par aktualitātēm nodokļu administrēšanā un dienesta komunikācijā ar nodokļu maksātājiem.

Pirmais temats, ko skāra VID vadītāja, bija ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšana.

Grāmatvežu licencēšana esot ļoti svarīga kā nozares sakārtošanas instruments, un tās mērķis esot celt pakalpojumu kvalitāti, kas rūpot "mums visiem, īpaši labajiem grāmatvežiem, kuriem blakus diemžēl ir amata brāļi, kas godu nedara. Tiem, kuri prot un var, licencēšana nav problēma. Tiem, kuri nevar un neprot, tā varētu būt problēma. Ir svarīgi sakārtot grāmatvedības nozari, jo klients paļaujas uz grāmatvedi. Grāmatvedis ir kā uzņēmuma ģimenes loceklis," sacīja I. Jaunzeme, piebilstot, ka gadījumos, kad grāmatvedis šo uzticību neattaisno (piemēram, laikus nesniedzot kādu svarīgu informāciju), rodas vilšanās. Tieši tāpēc ārpakalpojumu grāmatveža licences saņemšanai esot jānosaka ierobežojums attiecībā uz sodāmību par tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, jo arī tas ir svarīgi no grāmatveža uzticamības viedokļa. "Ja grāmatvedis pagātnē ir bijis negodīgs, ir pamatotas aizdomas, ka viņš šādi var rīkoties atkārtoti," pamatoja I. Jaunzeme.

Galvenās prasības, lai pēc likuma spēkā stāšanās (un pēc pārejas perioda beigām) varētu strādāt par ārpakalpojumu grāmatvedi, būs iekšējās kontroles sistēma (kurai grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmumos jābūt jau tagad), civiltiesiskās apdrošināšanas esamība, sodāmības neesamība un licences saņemšana. Lielākās diskusijas esot izvērtušās par izglītības kritērijiem (likumprojektā paredzēts, ka ārpakalpojumu grāmatveža kvalifikācijai jāatbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā), tomēr prasība par augstāko izglītību neesot "formalitāte, bet gan kvalitātes garants", uzsvēra I. Jaunzeme.

Vienotais nodokļu konts neļaus "marinēt" parādus

I. Jaunzeme uzsvēra arī jaunās VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas iespējas, piemēram, vienoto nodokļu kontu, kas ļaušot ar vienu bankas maksājuma uzdevumu samaksāt visus nodokļus. Grāmatvedības sistēmas gan būšot jāpielāgo, tomēr tas sniegs arī ērtības — Elektroniskā deklarēšanas sistēma un grāmatvedības programmas vairs nebūs atšķirtas, bet gan savstarpēji salāgotas, kas ļaus ērtāk iesniegt atskaites un padarīt nodokļu uzskaiti vienādu gan valsts, gan nodokļu maksātāju grāmatvedībā. Līdz ar tehnisko progresu daudzi pakalpojumi būs saņemami ātrāk, jo, kā solīja VID ģenerāldirektore, "nav noslēpums, ka daudzas VID esošās sistēmas ir veidotas 1999. gadā, tātad šī būs principiāli jauna arhitektūra, kas nodrošinās pavisam citu ātrumu".

Caur vienoto nodokļu kontu veiktā naudas iemaksa tiks sadalīta pēc tā sauktā FIFO principa, vispirms nosedzot tās saistības, kam agrāk iestājies maksāšanas termiņš, turklāt nodokļu pārmaksas automātiski nosegs parādus. Likumdevējs noteicis arī secību, kādā tiks segti nodokļu maksājumi un iespējamie parādi, prioritāri apmaksājot nodokļa pamatsummu, pēc tam nokavējuma naudu un visbeidzot — soda naudu. Attiecībā uz nodokļu nomaksas termiņu pagarinājumiem paliek spēkā līdzšinējais nosacījums, kas paredz, ka pieteikums termiņa pagarinājumam jāiesniedz pirms tekošā perioda, atgādināja I. Jaunzeme. "Grāmatveži, lūdzu, brīdiniet savus klientus par to, kā tas pareizi darāms, jo ir gadījumi, kad uzņēmēji atjēdzas tikai brīdī, kad jau uzsākta parādu piedziņa," brīdināja VID vadītāja.

Papildu informāciju par vienotā nodokļu konta regulējumu konferencē sniedza arī A. Kaļāne, atklājot, ka nelielas izmaiņas šajā regulējumā esot tapušas tieši pēc "augsta ranga" grāmatvežu ierosinājumiem. Proti, tikuši noteikti pieci izņēmuma gadījumi, kad iedzīvotāju ienākuma nodokli deklarēs un maksās nevis tajā mēnesī, kurā ienākums tiek izmaksāts, bet gan nākamajā mēnesī. Tā būs jārīkojas gadījumos, kad:

1. tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības;
2. tiek izmaksāta samaksa par atvaļinājuma laiku un darba samaksa par laiku, kas nostrādāts līdz atvaļinājumam;
3. darba samaksa par kalendāra mēnesi tiek aprēķināta un izmaksāta tā paša mēneša laikā;
4. tiek izmaksāta slimības nauda;
5. ja saskaņā ar tiesas spriedumu, tiesas lēmumu par izlīguma apstiprināšanu vai valsts pārvaldes iestādes lēmumu tiek izmaksāta atlīdzība par darba piespiedu kavējumu vai izmaksāti laikus neizmaksātie darba ienākumi.