Bilances pasīvs ir tā gada pārskata sadaļa, kas sniedz informāciju par kapitālsabiedrības (turpmāk tekstā — sabiedrība) aktīvu finansēšanas avotiem. Bilances pasīvs dalās trīs galvenajās sadaļās — pašu kapitāls, uzkrājumi un saistības. Vispārējos vilcienos rādītāji pašu kapitālā ļauj spriest, vai sabiedrība pati ir spējīga ģenerēt pietiekošus naudas līdzekļus savas darbības un dalībnieku interešu nodrošināšanai. Savukārt rādītāji saistību–kreditoru sadaļā parāda, kādā apjomā sabiedrība izmanto aizņemtos līdzekļus, un sniedz informāciju, kāda rakstura finansējumi tiek izmantoti. 

Šoreiz apskatīta pašu kapitāla sadaļa. Pašu kapitāls sastāv no pamatkapitāla, rezervēm un nesadalītās peļņas.

Akciju kapitāls vai daļu kapitāls

Akciju vai daļu kapitāls ir naudas vai mantas, kas novērtēta naudas izteiksmē, ieguldījums sabiedrības darbībā ar mērķi nošķirt noteiktus līdzekļus, ko izmantot saimnieciskajā darbībā. Sabiedrības ir juridiskas personas, kas par savām saistībām atbild savu aktīvu apmērā. Akciju sabiedrībām tas ir akciju kapitāls, kas sastāv no akciju nominālvērtību kopsummas, savukārt sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā — SIA) tas ir daļu kapitāls (turpmāk tekstā — pamatkapitāls).

Pamatkapitāla minimālo apmēru nosaka Komerclikums, bet maksimālais apmērs nav ierobežots. Atbilde uz jautājumu, kāds ir optimālais pamatkapitāla lielums, ir atkarīga no vairākiem aspektiem, tādiem kā pamatdarbības veids, kuram ar speciālo likumu var būt noteikts minimālais pamatkapitāla apjoms, kredītportfelis, kura ietvaros var būt līgumiskas prasības attiecībā uz pašu kapitāla apjomu, kas korekcijai var pakļauties tikai uz pamatkapitāla palielināšanas rēķina, vai dalībnieku lēmumi attiecībā uz pamatkapitāla lielumu.

Grāmatvedības uzskaitē attiecībā uz pamatkapitālu izšķir tādas darbības kā sākotnējā ieguldīšana, tālākā palielināšana, kā arī samazināšana. 

Grāmatojumu attaisnojuma dokuments

Kā attaisnojuma dokuments grāmatojumiem pamatkapitāla kontā jāizmanto ārējas izcelsmes dokuments — lēmums no Uzņēmuma reģistra (turpmāk tekstā — UR), un šajā kontā nav izdarāmi grāmatojumi uz iekšēju dokumentu pamata. Tātad, kamēr UR nav piereģistrējis izmaiņas pamatkapitāla lielumā tikmēr grāmatojumi Pamatkapitāla kontā netiek veikti.

Likums "Par grāmatvedību" nosaka, kas ir ārējs un iekšējs dokuments:

Turpmāk apskatīts, kādi grāmatojumi un kad ir veicami.

Sākotnējie ieguldījumi pamatkapitālā

Piemērs 

Saņemts UR lēmums 01.02.2020. par SIA XX ar pamatkapitāla 4000 eiro reģistrāciju. Pamatkapitāls sastāv no ieguldījumiem naudā 3000 eiro apmērā un pamatlīdzekļa, kas novērtēts 1000 eiro vērtībā. 

Grāmatojums:

Parakstītais un apmaksātais pamatkapitāls

Saskaņā ar Komerclikuma prasībām reģistrējot jaunu sabiedrību, jāapmaksā vismaz puse (50%) no parakstītā pamatkapitāla, otru daļu var apmaksāt gada laikā no sabiedrības reģistrācijas komercreģistrā. Pēc reģistrācijas parakstītais pamatkapitāls ir iegrāmatojams pilnā apmērā, bet tas tiek grāmatots aktīva kontā neiemaksātās daļas sabiedrības pamatkapitālā. Savukārt atsevišķi pašā sabiedrībā ir jāseko, lai tas tiktu pilnībā apmaksāts un apmaksas fakts tiktu piereģistrēts UR.

Piemērs

UR lēmumā 01.02.2020. norādīts, ka SIA YY reģistrēts ar pamatkapitālu 4000 eiro apmērā ar ieguldījumu naudā, reģistrācijas brīdī apmaksāts 50% no parakstītā pamatkapitāla.

Grāmatojums:

Vēršu uzmanību uz biežāk pieļautajām kļūdām, kas konstatētas revīzijās attiecībā uz pamatkapitāla uzskaiti: pamatkapitāla lieluma neatbilstība pieejamajiem publiskajiem reģistriem, kā arī nepiereģistrēts apmaksātais pamatkapitāls.

Pamatkapitāla palielināšana pēc sākotnējiem ieguldījumiem

Pamatkapitālu var palielināt, veicot jaunus naudas vai mantas ieguldījumus saskaņā ar pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem. Pamatkapitālu palielināt var arī no pārskata gada vai iepriekšējo pārskata gadu nesadalītās peļņas. Par pamatkapitāla palielināšanu sākotnēji tiek lemts dalībnieku sapulcē, un, kad lēmums ir pieņemts, notiek dokumentu sagatavošana un iesniegšana UR. Šīs procedūras aizņem laiku, un šajā laika nogrieznī darījuma grāmatojumiem var izmantot kontu — rezerves pašu akcijām vai daļām.

Piemērs

Dalībnieku sapulcē 2020. gada 30. aprīlī tiek nolemts no 2019. gada peļņas 10 000 eiro novirzīt pamatkapitāla palielināšanai. Uzņēmuma reģistrā pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu 2020. gada 15. maijā. 

Grāmatojums:

Pamatkapitāla samazināšana

Par pamatkapitāla samazināšanu lēmumu pieņem dalībnieku sapulcē, tiek sagatavoti pamat≠kapitāla samazināšanas noteikumi un veikta kreditoru informēšana par plānoto pamatkapitāla samazināšanu. Visas šīs ārējās procedūras aizņem konkrētu laiku, bet grāmatošana pamatkapitāla kontā veicama tikai uz UR lēmuma pamata. Pamatkapitāla samazināšanas rezultātā sabiedrībai veidojas saistības pret dalībniekiem.

Piemērs

Dalībnieku sapulcē 2020. gada 30. aprīlī tiek nolemts samazināt par 10 000 pamatkapitālu, to izmaksājot sabiedrības vienīgajam dalībniekam. Pēc samazināšanas pamatkapitāls ir 2800 eiro. UR pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu 2020. gada 15. jūlijā. 

Grāmatojums:

Uzņēmumu ienākuma nodoklis — pamatkapitāls

Samazinot pamatkapitālu, jāizvērtē, vai neveidojas uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk tekstā — UIN) aprēķināšana un maksāšana par nosacītajām dividendēm. Kas ir nosacītās dividendes? Tā ir summa, par kādu pamatkapitāls un rezerves ir palielinātas no nesadalītās peļņas. Saskaņā ar UIN likumu UIN maksāšana ir nevis brīdis, kad notiek pamatkapitāla vai rezervju palielināšana, bet gan brīdis, kad tiek veikta pamatkapitāla vai rezervju, kas palielinātas no nesadalītās peļņas, samazināšana. Jāievēro, ka, veicot pamatkapitāla samazināšanu, UIN aprēķina vajadzībām, pirmkārt, tiek samazināta tā pamatkapitāla daļa, kas ir palielināta no nesadalītās peļņas, un tikai pēc tam dalībnieku veiktais ārējais ieguldījums, par kura samazinājumu nodoklis nav maksājams.

Piemērs

SIA pamatkapitāls ir 20 000 eiro, tas veidojies šādi:

1. Dibinot SIA, 1991. gadā naudā iemaksāti 5000 eiro.
2. 2019. gadā palielināts no 2018. gada nesadalītās peļņas par 15 000 eiro.

2020. gada 15. maijā tiek nolemts samazināt pamatkapitālu 17 000 eiro apmērā. Nodoklis jāaprēķina un jāmaksā no 15 000 eiro, un tas ir aprēķināms: 15 000/0,8 × 20% = 3 750. Samazinot to pamatkapitāla daļu, kas ir iemaksāta naudā vai ieguldīta mantā, respektīvi, veidojies kā tiešais dalībnieka ieguldījums, UIN nav jāaprēķina.

Grāmatojums:

Uzņēmuma likvidācijas gadījumā UIN ir jāmaksā no likvidācijas kvotas, kas veidojas, likvidējoties uzņēmumam, kā pozitīva starpība starp likvidējamā nodokļu maksātāja pašu kapitāla vērtību un dalībnieka ieguldīto summu. 

Piemērs 

Papildus iepriekšējā piemēra nosacījumiem nenotiek pamatkapitāla samazināšana, bet notiek sabiedrības likvidācija. SIA pašu kapitāls ir 50 000 eiro.

Viens no nosacījumiem, kad nosacītās dividendes ir jāiekļauj apliekamajā bāzē, ir brīdī, kad nodokļa maksātājs pabeidz likvidāciju. Tātad UIN 3750 eiro apmērā maksājams pēc iepriekšējā piemērā minētā aprēķina. Papildus tam veidojas likvidācijas kvota 50 000 – 20 000 = 30 000 eiro. UIN no likvidācijas kvotas 30 000 / 0,8 × 20% = 7500 eiro.

Apkopojums: taksācijas periodā, kad tiks pabeigta sabiedrības likvidācija, UIN no likvidācijas jāaprēķina 11 250 eiro apmērā.

Secinājums: lai precīzi nodrošinātu UIN piemērošanu pamatkapitāla samazināšanas vai sabiedrības likvidācijas gadījumā, grāmatvedības uzskaitē ir jābūt izsekojamai pamatkapitāla palielināšanas vēsturei.

Rezerves

Visas sabiedrības rezerves var sagrupēt divos veidos:

1. Rezerves, kas veidojas peļņas sadales rezultātā. 
2. Rezerves, kas veidojas aktīvu pārvērtēšanas rezultātā.

Rezervju veidošanas grāmatojumi skar tikai bilances kontus. 

Rezerves, kas veidojas peļņas sadales rezultātā

Šis rezerves ir kapitāls, ko veido no peļņas daļas, kura paliek uzņēmuma rīcībā, un kas ir paredzēts iespējamu zaudējumu segšanai nākotnē, pamatkapitāla palielinājumam un citām vajadzībām. Rezervju veidošana tiek veikta ar nolūku uzkrāt līdzekļus, samazinot peļņas daļu, kas ir izmaksājama dividendēs.

Peļņas sadales rezultātā veidojas šādas rezerves: 

1. Rezerves pašu akcijām vai daļām tiek novirzītas pamatkapitāla palielināšanai laika nogrieznī starp dalībnieku lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu un tā reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā.
2. Statūtos noteiktās rezerves veido sabiedrības, kuru statūti paredz rezervju veidošanu. Parasti šī rezerve tiek veidota proporcionāli pārskata gada nesadalītajai peļņai, un tā var tikt novirzīta zaudējumu segšanai. 
3. Likumā noteiktās rezerves — likumiski tiek noteikts, ka rezerves jāveido mazkapitāla (pamatkapitāls saskaņā ar Komerclikuma 185.1. pantu ir mazāks par minimāli noteikto) SIA 25% apmērā no nesadalītas peļņas, un tas jādara tik ilgi, kamēr pamatkapitāls nav palielināts līdz Komerclikumā noteiktajam minimālajam līmenim 2800 eiro. Komerclikums nenosaka, pie kāda summārā lieluma šī rezerve vairs nav jāveido. Komerclikums nosaka, ka šo rezervi var izmantot pamatkapitāla palielināšanai vai ar to var nosegt pārskata gada zaudējumus, ja tie nav segti no iepriekšējā pārskata gada peļņas, vai iepriekšējā pārskata gada zaudējumu segšanai, ja tie nav segti no pārskata gada peļņas.

Grāmatojumu attaisnojuma dokuments

Visas iepriekš pārskaitītas rezerves veidojas peļņas sadales rezultātā, kas ir dalībnieku kompetencē, un līdz ar to kā attaisnojuma dokuments grāmatvedībā tiks lietots dalībnieku sapulces protokols. Protams, attaisnojuma dokuments var būt arī valdes rīkojums vai grāmatvedības izziņa, ja vien tāds pilnvarojums ir piešķirts.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Pie nosacītajām dividendēm Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma izpratnē ir pieskaitāma arī peļņas daļa, par kuru izveidota rezerve, un, kā jau iepriekš apskatījām, UIN ir aprēķināms tajā taksācijas periodā, kad samazina šīs rezerves, tās izmaksājot dalībniekiem vai pabeidzot sabiedrības, kurai ir šīs rezerves, likvidāciju, vai sabiedrībai UIN maksātājai reģistrējoties par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.

Nesadalītā peļņa

Nesadalītā peļņa parāda uzņēmuma saimnieciskās darbības efektivitāti un ir uzņēmuma galvenais pašfinansēšanas avots. Pārskata gada peļņa sakrīt ar finanšu pārskata sadaļas "Peļņas vai zaudējumu aprēķins" gala rezultātu. Kā jau pārskata nosaukumā iešifrēts, rezultāts var būt arī zaudējumi, kas pārskatā tad tiek uzrādīti ar mīnusa zīmi. Bilances pasīvā esošā nesadalītā peļņa, kas sadalās iepriekšējo gadu un pārskata gada peļņā, ir summa, kas ir pieejama dalībnieku sadalei, ja vien sadale nav ierobežota ar kādiem likumiskiem vai līgumiskiem ierobežojumiem. Piemēram, likumiski mazkapitāla SIA nedrīkst sadalīt visu peļņu, pirms peļņas sadales jāveido rezerve 25% apmērā, savukārt līgumiski ir bankas līguma ierobežojumi uz peļņas sadali, kamēr nav nodzēstas kredītsaistības. Ja nekādu ierobežojumu nav un nesadalītā peļņa ir pozitīva, tad pēc dalībnieku lēmuma nesadalīto peļņu var:

1. novirzīt rezervēs, 
2. palielināt pamatkapitālu,
3. sadalīt dividendēs,
4. atstāt nesadalītu.

Ja iepriekšējo gadu kopējais rezultāts ir zaudējumi un pārskata gadā ir peļņa, tad vispirms tiek segti iepriekšējo gadu zaudējumi un tikai pēc tam dalībnieki var pieņemt lēmumu par peļņas sadali.

Peļņas sadales grāmatojumiem attaisnojuma dokuments ir dalībnieku sapulces protokols.

Piemērs

Gada pārskats par 2019. gadu tiek pieņemts dalībnieku sapulcē 2020. gada 2. februārī. 2019. gada peļņa ir 20 000 eiro. Dalībnieku sapulcē tiek nolemts: 

• 10% no nesadalītas peļņas novirzīt statūtos noteiktajām rezervēm;
• 10 000 eiro sadalīt dividendēs;
• atlikušo summu 8000 eiro apmērā atstāt nesadalītu.

Grāmatojums:

* Šajā piemērā UIN aprēķināms par dividenžu sadali. Taksācijas periods, par kuru ir jāaprēķina UIN, ir mēnesis, kurā tiek pieņemts lēmums par dividenžu sadali, neatkarīgi no tā, vai dividende tiek sadalīta dalībniekam juridiskajai vai fiziskajai personai. Mūsu piemērā UIN taksācijas perioda 2020. gada februāris deklarācija ir iesniedzama EDS sistēmā līdz 2020. gada 20. martam.

Finanšu analīzē izmantotie pašu kapitāla rādītāji

Pašu kapitāls kā kvalitatīvs finanšu rādītājs parāda, kāda no sabiedrības aktīvu daļām tiek finansēta no sabiedrības pašas līdzekļiem, ko tās dalībnieki ir ieguldījuši pamatkapitālā, apzinoties, ka šie līdzekļi netiks tik ātri atgūti, kā arī no nesadalītās peļņas, kas ir kvalitatīvs rādītājs un parāda sabiedrības kā saimnieciskas vienības spēju radīt jaunus līdzekļus.

Viens no finanšu pārskatu sagatavošanas pamatprincipiem ir darbības turpināšanās princips, kas paredz, ka sabiedrības finanšu pārskats tiek sagatavots ar pieņēmumu, ka sabiedrības darbība tiks turpināta. Vērtējot šī principa pamatotu pielietošanu, viens no pirmajiem rādītājiem ir pašu kapitāla lielums. Negatīvs pašu kapitāls, tiek uzskatīts par paaugstinātu riska rādītāju un liecina, ka nākotnē sabiedrības darbības turpināšanās var būt apdraudēta. Ja pašu kapitāls ir pozitīvs, bet negatīva ir nesadalītā peļņa, tad tas, iespējams, liecina, ka dalībnieki veic papildu ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un tiek veiktas restrukturējošas darbības. Protams, pats finanšu pārskats tikai sniedz norādes uz apdraudējumu, bet nianses var noskaidrot, iedziļinoties konkrētajos rādītājos un tos analizējot no konkrētās sabiedrības un vispārējām tirgus pozīcijām.

Saskaņā ar teoriju optimāls pašu kapitāla īpatsvars bilances kopsummā ir 50%. Ja tas ir tāds vai lielāks, tad, visticamāk, jāuzskata, ka sabiedrības darbības turpināšanās princips nav apdraudēts.

UIN par pārsnieguma daļu

Pašu kapitāla lielums ir svarīgs, arī aprēķinot pieļaujamos procentu izdevumus, ja sabiedrība ir saņēmusi aizņēmumu no personas, kas nav banka vai cita finanšu institūcija, ko uzrauga attiecīgas valsts kredītiestāžu vai finanšu uzraudzības institūcijas.

Ja procentu izmaksas par saņemto aizņēmumu pārsniedz pieļaujamo apmēru, tad par pārsnieguma daļu ir jāmaksā UIN. Šis rādītājs tiek aprēķināts par gadu un tiek deklarēts sabiedrības taksācijas gada pēdējā mēneša deklarācijā.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10. pantā noteikts: 

Piemērs

Atrisinājums:

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada oktobra (466.) numurā.