0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIBJP: Nodokļu sistēmu gaida pārmaiņas

BJP: Nodokļu sistēmu gaida pārmaiņas

Kāds ir darba devēju skatījums uz to, kādai jābūt Latvijas nodokļu politikai, kā uzveikt tautsaimniecības vēzi - ēnu ekonomiku un par kādiem pasākumiem uzņēmēji vienojušies ar valdību jau attiecībā uz nākamā gada budžetu? Par to Līgu Meņģelsoni, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori, žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI (BJP) augusta numurā izvaicāja portāla Plz.lv redaktors Ikars Kubliņš. Ieskats intervijas fragmentos: Pēc atvaļinājumu sezonas valdībā sāksies arvien aktīvāks darbs pie nākamā gada valsts budžeta izstrādes. Ko darba devēji primāri vēlētos šajā budžetā panākt, par ko iestāsies? Pirmkārt, mūs interesē stabilitāte - lai pēdējā brīdī neparādītos neviens iepriekš kopīgi neizdiskutēts lēmums. Protams, galvenokārt tas…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

bandicam 2016-08-05 09-10-20-562Kāds ir darba devēju skatījums uz to, kādai jābūt Latvijas nodokļu politikai, kā uzveikt tautsaimniecības vēzi - ēnu ekonomiku un par kādiem pasākumiem uzņēmēji vienojušies ar valdību jau attiecībā uz nākamā gada budžetu? Par to Līgu Meņģelsoni, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori, žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI (BJP) augusta numurā izvaicāja portāla Plz.lv redaktors Ikars Kubliņš. Ieskats intervijas fragmentos:

Pēc atvaļinājumu sezonas valdībā sāksies arvien aktīvāks darbs pie nākamā gada valsts budžeta izstrādes. Ko darba devēji primāri vēlētos šajā budžetā panākt, par ko iestāsies?

Pirmkārt, mūs interesē stabilitāte - lai pēdējā brīdī neparādītos neviens iepriekš kopīgi neizdiskutēts lēmums. Protams, galvenokārt tas ir saistīts ar nodokļu politiku. Nevēlamies, lai tajā notiktu pēkšņas un neparedzētas izmaiņas uz slikto pusi - palielinātas nodokļu likmes vai ieviesti jauni nodokļu objekti. Vienlaikus notiek ļoti intensīvs darbs Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomē (NTSP darbojas valdības, LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības izvirzītie pārstāvji – I.K.), kur esam vienojušies par vairākām izmaiņām, kas tiks ieviestas no nākamā gada.

Tās skar pievienotās vērtības nodokļa reversā režīma ieviešanu dažādās nozarēs, kur to atļauj Eiropas Savienības direktīva. Būtisks lēmums ir patentmaksas piemērošana taksometru pārvadājumiem, kas būs jāmaksā visiem, kas vēlas darboties šajā biznesā. Tāpat esam vienojušies par nodokļa atvieglojumu piemērošanu darbinieku ēdināšanas pakalpojumiem privātajos uzņēmumos, kuros noslēgti koplīgumi. Tas gan ir tikai pirmais solis, jo vēl šādi nodokļu atvieglojumi būtu ieviešami arī par diviem citiem būtiskākajiem koplīgumu labumiem - darbinieku izglītības un transporta jeb mobilitātes izdevumiem.

Vēl ne detaļās, bet lielajās aprisēs esam konceptuāli vienojušies arī par mikrouzņēmumu nodokļa reformu, jo skaidrs, ka pašreizējais mikrouzņēmumu nodokļa režīms nav piemērots risinājums "visam spēles laukumam". Dažādiem biznesa profiliem būtu nepieciešams ieviest dažādus regulējumus - tādu, kas attiecas uz iesācējuzņēmumiem (start-up) IT un tehnoloģiju jomā, kur darbaspēka izmaksas ir ļoti augstas, un tādu, kas regulētu dažādu nelielo ģimenes biznesu uzsākšanu, piemēram, mazie viesu nami. Tāpat skaidrs, ka šādam iesācējuzņēmējdarbības nodokļu režīmam ir jābūt terminētam - tas nevar tikt piešķirts uz mūžu.

Visbeidzot, Budžeta un nodokļu apakšpadomē runājam par darbaspēka nodokļu slogu uz uzņēmējdarbību, kā akūtāko jautājumu izvirzot solidaritātes nodokli, jo pat Pasaules Bankas eksperti apliecina, ka tas ir ieviests tehniski nepareizi - nodoklis nav piemērojams paredzētajā veidā, turklāt jau pašlaik redzams, ka solidaritātes nodokļa maksātāju skaits ir dramatiski krities, un tātad arī plānoto ieņēmumu valsts budžetā nebūs. Tāpēc patlaban notiek sarunas par šī nodokļa atcelšanu. 

Jūs neminējāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) - pirms kāda laika darba devēju organizācijas aktīvi iestājās par IIN likmes samazināšanu, valdība pat apņēmās to darīt, bet tā arī neizpildīja... Vai šis jautājums joprojām ir LDDK dienaskārtībā?

Patlaban galvenā aktualitāte ir darbs pie jaunas nodokļu politikas, un viens no tās pamata uzstādījumiem ir darbaspēka nodokļu mazināšana. Vienlaikus mēs saprotam, ka straujas izmaiņas jau no nākamā gada nevaram pieprasīt, izņemot jau minētā solidaritātes nodokļa atcelšanu. Taču, ja runājam konkrēti par IIN - protams, situācija, kad ir pieņemts likums par IIN pakāpenisku samazināšanu, bet tas nenotiek, ir absurda. Uzņēmēji jau bija iekļāvuši IIN samazinājumu savos aprēķinos, bet tā vietā, lai tiktu samazināts IIN, tika ieviests solidaritātes nodoklis... Tas ir pilnīgā pretrunā ar stratēģiju, ko 2014. gada septembrī mēs parakstījām ar toreizējo finanšu ministru Andri Vilku un kas paredz nodokļu slogu pakāpeniski pārnest no darbaspēka uz patēriņu un nekustamo īpašumu.  

Patlaban uzņēmēju organizācijas sākušas padziļināti pētīt visus nodokļus, to kapacitāti, iespējamos atvieglojumus. Latvijas nodokļu sistēmu pēta arī Pasaules Banka, un, lai nebūtu tā, ka ir tikai viņu pētījums, nolēmām veikt arī savu. Tieši uz šīs analītikas bāzes arī secināsim, kas varētu būt loģiska un pamatota nodokļu progresija Latvijā. Patlaban pastāv jautājums par pamatotību un robežlikmēm. Ja Pasaules Banka ir izteikusies par 1300 eiro kā augstāko robežlikmi, vai tā tiešām būtu milzīgi liela alga? Mēs pētām arī dažādus mājsaimniecību tipus, jo reizēm nodokļu atvieglojumi tiek piemēroti mājsaimniecībām, kurām tie nepavisam nav vajadzīgi. Otrkārt, ieviešot progresiju pie tādas ēnu ekonomikas, kāda patlaban ir Latvijā - ap 24% , nonāksim pie situācijas, ka tie, kas maksā nodokļus, maksās tos vēl vairāk, bet tie, kas nemaksā, nemaksās neko arī turpmāk. Turklāt to, kas maksā, kļūs mazāk, jo mums ir brīva kapitāla un preču kustība - reģistrēt uzņēmumu Igaunijā vai Lietuvā nav nekādu problēmu. Arī Pasaules Bankas eksperti atzīst, ka nodokļu progresiju Latvijā jāievieš ļoti pārdomāti. Nodokļu politika ir nemitīga līdzsvara meklēšana.

Līdzsvars jāmeklē arī starp nodokļu lielumu un valsts ieņēmumiem. Valdība parasti pastāv uz to, ka nodokļus nedrīkst samazināt, jo tāpat trūkst līdzekļu kritiski svarīgām nozarēm. Uzņēmēji savukārt apgalvo, ka, samazinot nodokļus, samazināsies ēnu ekonomika un ienākumu valstij būs pat vairāk, - bet vai ir zinātniski aprēķini, kas to pamato? Vai darba devēji ir modelējuši, kura varētu būt vismazākā iespējamā IIN procentu likme, pie kuras šis nodoklis dotu lielākus vai vismaz tikpat lielus ieņēmumus valsts budžetā, kā tas ir tagad? 

Mēs nekad neesam teikuši, ka valsts budžeta apjoms būtu jāsamazina. Tieši otrādi, mēs esam sacījuši, ka ar tiem septiņiem miljardiem, kas šobrīd ir valsts budžetā, nepietiek, lai finansētu funkcijas, kuras mūsu sabiedrībai ir nepieciešamas. Cita lieta, ka nedrīkst gāzt iekšā naudu sistēmā, kura ir nesakārtota, kā, piemēram, veselības sistēma. Atskaites punkts nodokļu likmēm ir arī Igaunija un Lietuva, jo Baltijas valstis ir kā savienotie trauki. Tiklīdz akcīze kafijai Latvijā ir par vienu eiro uz vienību lielāka, tā visi uzņēmēji brauc iepirkt kafiju uz Lietuvu. Tiklīdz igauņi pacēla akcīzi alkoholam, tā Latvijas pierobežā uzreiz uzplauka alkohola veikali. Jo izlīdzinātākas nodokļu likmes būs Baltijas līmenī, jo drošāki varēsim būt par to, ka bizness nebēgs no Latvijas projām. Jau tagad pie neto algas 600 eiro darba devējam Latvijā ir visneizdevīgākā situācija, turklāt gan Lietuvā, gan Igaunijā jau esošajos nodokļos ir iekļauts veselības nodoklis, par ko mēs vēl tikai domājam (savukārt tur darba ņēmēji nemaksā sociālās iemaksas - pensijas uzkrājumus veido tikai darba devēju sociālās iemaksas). Vēl viens slēptais nodoklis Latvijā ir darbnespējas lapu izmaksas. Igaunijā tās jau no otrās dienas tiek maksātas no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta - darba devējiem nav nekādu izmaksu. Latvijā no otrās līdz desmitajai dienai tās ir darba devēja izmaksas, pie tam divkāršās izmaksas - jāmaksā gan par darbinieku, kurš slimo, gan par viņa aizvietotāju. Kopumā darbnespējas lapu izmaksas Latvijas darba devējiem veido 50 miljonus eiro gadā.

 

Visu interviju varat lasīt žurnālā, to iespējams iegādāties vai abonēt. Vairāk informācijas šeit.