Valdība 18. oktobra sēdē apstiprināja jaunus Energoefektivitātes monitoringa noteikumus, aktualizējot normatīvo regulējumu attiecībā uz informācijas ziņošanu par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to ietvaros gūtiem ietaupījumiem un ņemot vērā Energoefektivitātes likuma grozījumu stāšanās spēkā 2022. gada 2. augustā.

Noteikumi aktualizē kārtību, kādā valsts iestādes, pašvaldības un citas atvasinātas publiskas personas, kā arī lielie uzņēmumi, lielie elektroenerģijas patērētāji u.tml. atbilstoši Energoefektivitātes likumā noteiktām prasībām ziņo Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) par pasākumiem energoefektivitātes uzlabošanas jomā un to rezultātā gūtiem enerģijas ietaupījumiem, kā arī detalizē atbildīgās iestādes pienākumus energoefektivitātes monitoringa jomā.

Būtisks ieguvums energoefektivitātes pasākumu ziņošanā iesaistītajām pusēm, kā arī BVKB būs saistīts ar administratīvā sloga samazināšanu, ko nodrošinās energoefektivitātes pasākumu un to radīto ietaupījumu ziņošana tiešsaistē Energoresursu informācijas sistēmā. Tās izmantošanai praksē tiek virzīti jaunie noteikumi un patlaban starpinstitūciju saskaņošanā esošie Energoresursu informācijas sistēmas noteikumi. Saskaņā ar Energoefektivitātes monitoringa noteikumiem paredzēts, ka pēc attiecīgā regulējuma stāšanās spēkā, energoefektivitātes pasākumu ziņošanā iesaistītajām pusēm aktuālais ziņošanas pienākums būs jāizpilda līdz 2022. gada 31. decembrim (līdz šim noteiktā 1. novembra termiņa vietā). Savukārt turpmākajos gados tas būs jāizpilda līdz 1. jūlijam.

Ar Energoefektivitātes monitoringa noteikumiem nacionālajos tiesību aktos tiek pārņemta arī daļa Eiropas Savienības Energoefektivitātes direktīvas prasību enerģijas ietaupījumu uzskaites jautājumos.

Jaunie noteikumi aizstās līdz šim spēkā esošos Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumus Nr. 668 “Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi“.