Finanšu ministrijā 13. jūlijā notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēde, kurā ar valdības trīspusējā sociālā dialoga partneriem tika padziļināti diskutēts jautājums par darbaspēka nodokļiem. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un tās prezidents Andris Bite iepriekš pauduši, ka organizācijas prioritāte nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu samazināšana.
Sēdē piedalījās LDDK, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Bankas, Finanšu nozares asociācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Labklājības ministrijas un citu organizāciju pārstāvji.
Finanšu ministrija sagatavojusi darbaspēka nodokļu Latvijā un Baltijas valstīs analīzi dažādos griezumos un iespējamus scenārijus to mazināšanai.
Diskusija par nodokļu un konkurētspējas veicināšanas jautājumiem tiks turpināta nākamajās NTSP Budžeta un nodokļu apakšpadomes sanāksmēs, kas notiks 27. jūlijā, 10. un 24. augustā. Tiekoties tika iezīmēts turpmākajās sēdēs apspriežamo jautājumu spektrs. 27. jūlijā tiks padziļināti diskutēti ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumi.
Par ko liecina statistikas dati?
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2022. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 297 eiro. Nemainoties minimālās algas apmēram – 500 EUR – no 2022. gada 1. janvāra palielinājās maksimālais neapliekamais minimums un mainījās ienākumu sliekšņi, kuriem piemēro dažādas ienākuma nodokļa likmes, kas ietekmēja vidējo atalgojumu pēc nodokļu nomaksas (neto), liecina CSP 2022. gada maijā sagatavotais ziņojums.
Tomēr 2022. gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2021. gada 4. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa samazinājās par 2,9%, bet stundas samaksa – par 1,7%. Zīmīgi, ka vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā samazinājās par 7,2%, no tā vispārējās valdības sektorā – par 8,7%. Privātajā sektorā samazinājums bija ievērojami zemāks – 0,9%.
Vidējā neto darba samaksa mēnesī (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) šā gada 1. ceturksnī bija 951 eiro jeb 73,3% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga nedaudz lēnāk nekā samaksa pirms nodokļu nomaksas – par 6,2%. Taču ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, neto darba samaksa samazinājās par 2,7%, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas krišanos.
Darba samaksas mediāna pēc nodokļu nomaksas (neto) šī gada 1. ceturksnī bija 743 eiro, un gada laikā tā pieauga par 5,1%.
Vienlaikus apkopotie dati liecina, ka 19,4% no strādājošiem tiek uzrādīti mēneša darba ienākumi, kas vienādi vai zemāki par minimālo algu, pie tam pārsvarā tie ir nodarbinātie privātajā sektorā.
Savukārt no 500 līdz 700 EUR saņēma – 14,7% strādājošo, no 700 līdz 1000 EUR – 19,2%, bet no 1000 līdz 2000 EUR – 33%. Lielāko algu saņēmēji, kuru bruto ienākumi bija no 2000 līdz 6000 EUR bija 12,9%, bet virs 6000 EUR – 0,8% nodarbināto (CSP dati par 2021. gada vidējām mēnešalgām uz 31.03.2022.).
Vismazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (811 eiro) un izglītībā (988 eiro).
2022. gada 1. ceturksnī vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1 467 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (882 eiro), kas ir par 40% mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā pieaugusi.
Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 9,94 līdz 10,99 eiro jeb par 10,6%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums – attiecīgi par 13,3% un 2,4% gada laikā.
No 2022. gada 1. jūlija darba devēja kopējās izmaksas par darbinieku samazināsies. Paaugstinot diferencēto neapliekamo minimumu (DNM) līdz 500 EUR, samazinājies arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksājumi. Tomēr, lai ieguvums būtu arī darba ņēmējiem, īpaši, strādājošām ar apgādībā esošām personām, būtu nepieciešams, ka bruto samaksa tomēr tiktu palielināta, secināts Finanšu ministrijā.
Arī CSP dati liecina, ka Baltijas valstīs 2022. gada 1. ceturksnī vislielākā vidējā bruto darba samaksa bija Lietuvā – 1 730 eiro par pilnas slodzes darbu, Igaunijā – 1 593 eiro, bet Latvijā viszemākā – 1 297 eiro. Turklāt šā gada sākumā Lietuvā un Igaunijā palielinājās valstī noteiktā minimālā alga: Lietuvā – no 642 līdz 730 EUR jeb par 13,7%, Igaunijā – no 584 līdz 654 EUR jeb par 12,0%. Latvijā minimālā alga palikusi nemainīga – 500 EUR.
Lasiet arī:
