0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASTIESASZiņojumā par tiesiskumu EK sniedz konkrētus ieteikumus dalībvalstīm

Ziņojumā par tiesiskumu EK sniedz konkrētus ieteikumus dalībvalstīm

Eiropas Komisijas informācija

Foto: freshwater2006 on Visual hunt / CC BY-NC

Eiropas Komisija (EK) 13. jūlijā publicējusi trešo ikgadējo ziņojumu par tiesiskumu (pieejams angļu val.). Ziņojums sagatavots saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas vēl vairāk parādīja, cik svarīgi ir ievērot demokrātiskās vērtības, cilvēktiesības un tiesiskumu.

Tas ietver pārskatu par tendencēm ES kopumā un 27 valstu sadaļas, kurās aplūkotas norises katrā dalībvalstī kopš 2021. gada jūlija. Šā gada ziņojumā pirmo reizi ir iekļauti katrai dalībvalstij, tostarp, arī Latvijai adresēti konkrēti ieteikumi. Ieteikumi paredzēti, lai palīdzētu dalībvalstīm turpināt notiekošās vai plānotās reformas un palīdzētu tām noteikt, kurās jomās ir vajadzīgi uzlabojumi.

Ziņojumā aplūkotas norises četrās galvenajās tiesiskuma jomās: tiesu sistēmas, pretkorupcijas regulējums, plašsaziņas līdzekļu plurālisms un brīvība. Ziņojums liecina, ka daudzās dalībvalstīs ir turpinājušās tiesiskuma reformas nolūkā risināt iepriekšējos divos izdevumos konstatētās problēmas. Tajā pašā laikā dažās dalībvalstīs joprojām pastāv sistēmiskas problēmas.

Ziņojumā ietverti apsvērumi arī par tādiem jautājumiem kā sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi, spiegprogrammatūras izmantošana un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpilde.

Latvija saņēmusi četras rekomendācijas:

  • samazināt politisko ietekmi Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanā;
  • īstenot Rīcības plānu korupcijas novēršanai;
  • ieviest lobēšanas regulējumu un izveidot lobiju reģistru;
  • palielināt sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā vietējā līmenī.

Komisija ziņojumā norāda, ka tiesu sistēmas reformas jomā dažās dalībvalstīs joprojām pastāv strukturālas problēmas, kas saistītas ar tiesu iestāžu neatkarību. Dažās dalībvalstīs ir problēmas saistībā ar iecelšanu amatā augstākajās tiesās un tiesu priekšsēdētāju amatos. Citās dalībvalstīs pastāv bažas par prokuratūras dienestu neatkarību/autonomiju, un tiek izmantotas disciplinārlietas, lai ierobežotu tiesu iestāžu neatkarību.

Lai risinātu šos jautājumus, Komisijas ieteikumos izteikts pamudinājums, piemēram, stiprināt tiesu iestāžu iesaisti iecelšanas procedūrās, palielināt prokuratūru autonomiju un dalībvalstīm nodrošināt pienācīgus resursus tiesu sistēmām.

Kopš 2021. gada jūlija daudzas dalībvalstis ir pieņēmušas jaunas vai pārskatījušas esošās pretkorupcijas stratēģijas vai pašlaik tās pārskata. Vairākas dalībvalstis ir saskaņojušas spēkā esošo regulējumu ar starptautiskajiem pretkorupcijas standartiem un ES tiesību aktiem.

Tomēr korupcija joprojām rada nopietnas bažas ES iedzīvotājiem. Piemēram, 2022. gada Eirobarometra dati par korupciju liecina, ka 68 % aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka korupcija viņu valstī ir plaši izplatīta.

Dažās dalībvalstīs korupcijas lietu izmeklēšana un kriminālvajāšana ir ilga, un joprojām nav pieņemti spriedumi, jo īpaši augsta līmeņa lietās. Uz valsts amatpersonām visās dalībvalstīs attiecas aktīvu un interešu atklāšanas pienākums, taču tas atšķiras gan attiecībā uz izpaustās informācijas apjomu, pārredzamību un pieejamību, gan arī pārbaužu un izpildes līmeni un efektivitāti.

Attiecībā uz pretkorupcijas regulējumu Komisija ir sniegusi ieteikumus par preventīvā regulējuma stiprināšanu, piemēram, par lobēšanu un interešu konfliktu noteikumiem, un par korupcijas lietu efektīvas izmeklēšanas un kriminālvajāšanas nodrošināšanu.

Kopš pēdējā ziņojuma vairākas dalībvalstis ir centušās uzlabot plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamību. Joprojām pastāv bažas par pārredzamības trūkumu valsts reklāmas izplatīšanā, interešu konfliktiem un šķēršļiem, kas saistīti ar piekļuvi publiskiem dokumentiem: tie ir daži no ziņojumā uzsvērtajiem svarīgajiem jautājumiem, kuriem jāpievērš uzmanība. Pirmo reizi ziņojumā aplūkoti arī sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi, atzīstot to īpašo nozīmi sabiedrībā un demokrātijā.

Komisija ir nākusi klajā ar vairākiem ieteikumiem, kas cita starpā attiecas uz pārredzamu un taisnīgu valsts reklāmas sadali, sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu neatkarīgu pārvaldību un pasākumiem žurnālistu drošības uzlabošanai. Gaidāmā Mediju brīvības akta mērķis būs palīdzēt risināt vairākas problēmas, kas konstatētas ziņojumos par tiesiskumu.

Dalībvalstis ir turpinājušas uzlabot savu likumdošanas procesu kvalitāti; šī tendence ir vērojama 2020. un 2021. gada ziņojumos par tiesiskumu. Konstitucionālajām tiesām joprojām ir būtiska nozīme līdzsvara un atsvara sistēmā, tostarp ārkārtas pasākumu uzraudzībā, kā arī citās jomās, piemēram, vēlēšanās.

Tomēr dažās dalībvalstīs bažas rada tas, ka joprojām nav oficiāla satvara apspriedēm ar ieinteresētajām personām, un pilsoniskās sabiedrības organizācijas joprojām saskaras ar tādām problēmām kā finansējums, negatīvi vēstījumi un darbības telpas ierobežojumi. Pirmo reizi ziņojumā aplūkots arī tas, kā dalībvalstis īsteno Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus. Ziņojumā aplūkota arī dalībvalstu līdzsvara un atsvara sistēmas reakcija uz spiegprogrammatūras izmantošanu. Lai gan šādu instrumentu izmantošana ir saistīta ar valsts drošību, uz to būtu jāattiecina valsts līdzsvara un atsvara sistēma.

Lai risinātu dažas no šīm problēmām, Komisija ir sniegusi ieteikumus, piemēram, par ieinteresēto personu iesaistīšanu likumdošanas procesā, akreditētu valsts cilvēktiesību iestāžu izveidi un darbību un par atvērtas darbības satvara nodrošināšanu pilsoniskajai sabiedrībai.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: freshwater2006 on Visual hunt / CC BY-NC

Eiropas Komisija (EK) 13. jūlijā publicējusi trešo ikgadējo ziņojumu par tiesiskumu (pieejams angļu val.). Ziņojums sagatavots saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas vēl vairāk parādīja, cik svarīgi ir ievērot demokrātiskās vērtības, cilvēktiesības un tiesiskumu.

Tas ietver pārskatu par tendencēm ES kopumā un 27 valstu sadaļas, kurās aplūkotas norises katrā dalībvalstī kopš 2021. gada jūlija. Šā gada ziņojumā pirmo reizi ir iekļauti katrai dalībvalstij, tostarp, arī Latvijai adresēti konkrēti ieteikumi. Ieteikumi paredzēti, lai palīdzētu dalībvalstīm turpināt notiekošās vai plānotās reformas un palīdzētu tām noteikt, kurās jomās ir vajadzīgi uzlabojumi.

Ziņojumā aplūkotas norises četrās galvenajās tiesiskuma jomās: tiesu sistēmas, pretkorupcijas regulējums, plašsaziņas līdzekļu plurālisms un brīvība. Ziņojums liecina, ka daudzās dalībvalstīs ir turpinājušās tiesiskuma reformas nolūkā risināt iepriekšējos divos izdevumos konstatētās problēmas. Tajā pašā laikā dažās dalībvalstīs joprojām pastāv sistēmiskas problēmas.

Ziņojumā ietverti apsvērumi arī par tādiem jautājumiem kā sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi, spiegprogrammatūras izmantošana un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpilde.

Latvija saņēmusi četras rekomendācijas:
  • samazināt politisko ietekmi Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanā;
  • īstenot Rīcības plānu korupcijas novēršanai;
  • ieviest lobēšanas regulējumu un izveidot lobiju reģistru;
  • palielināt sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā vietējā līmenī.

Komisija ziņojumā norāda, ka tiesu sistēmas reformas jomā dažās dalībvalstīs joprojām pastāv strukturālas problēmas, kas saistītas ar tiesu iestāžu neatkarību. Dažās dalībvalstīs ir problēmas saistībā ar iecelšanu amatā augstākajās tiesās un tiesu priekšsēdētāju amatos. Citās dalībvalstīs pastāv bažas par prokuratūras dienestu neatkarību/autonomiju, un tiek izmantotas disciplinārlietas, lai ierobežotu tiesu iestāžu neatkarību.

Lai risinātu šos jautājumus, Komisijas ieteikumos izteikts pamudinājums, piemēram, stiprināt tiesu iestāžu iesaisti iecelšanas procedūrās, palielināt prokuratūru autonomiju un dalībvalstīm nodrošināt pienācīgus resursus tiesu sistēmām.

Kopš 2021. gada jūlija daudzas dalībvalstis ir pieņēmušas jaunas vai pārskatījušas esošās pretkorupcijas stratēģijas vai pašlaik tās pārskata. Vairākas dalībvalstis ir saskaņojušas spēkā esošo regulējumu ar starptautiskajiem pretkorupcijas standartiem un ES tiesību aktiem.

Tomēr korupcija joprojām rada nopietnas bažas ES iedzīvotājiem. Piemēram, 2022. gada Eirobarometra dati par korupciju liecina, ka 68 % aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka korupcija viņu valstī ir plaši izplatīta.

Dažās dalībvalstīs korupcijas lietu izmeklēšana un kriminālvajāšana ir ilga, un joprojām nav pieņemti spriedumi, jo īpaši augsta līmeņa lietās. Uz valsts amatpersonām visās dalībvalstīs attiecas aktīvu un interešu atklāšanas pienākums, taču tas atšķiras gan attiecībā uz izpaustās informācijas apjomu, pārredzamību un pieejamību, gan arī pārbaužu un izpildes līmeni un efektivitāti.

Attiecībā uz pretkorupcijas regulējumu Komisija ir sniegusi ieteikumus par preventīvā regulējuma stiprināšanu, piemēram, par lobēšanu un interešu konfliktu noteikumiem, un par korupcijas lietu efektīvas izmeklēšanas un kriminālvajāšanas nodrošināšanu.

Kopš pēdējā ziņojuma vairākas dalībvalstis ir centušās uzlabot plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamību. Joprojām pastāv bažas par pārredzamības trūkumu valsts reklāmas izplatīšanā, interešu konfliktiem un šķēršļiem, kas saistīti ar piekļuvi publiskiem dokumentiem: tie ir daži no ziņojumā uzsvērtajiem svarīgajiem jautājumiem, kuriem jāpievērš uzmanība. Pirmo reizi ziņojumā aplūkoti arī sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi, atzīstot to īpašo nozīmi sabiedrībā un demokrātijā.

Komisija ir nākusi klajā ar vairākiem ieteikumiem, kas cita starpā attiecas uz pārredzamu un taisnīgu valsts reklāmas sadali, sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu neatkarīgu pārvaldību un pasākumiem žurnālistu drošības uzlabošanai. Gaidāmā Mediju brīvības akta mērķis būs palīdzēt risināt vairākas problēmas, kas konstatētas ziņojumos par tiesiskumu.

Dalībvalstis ir turpinājušas uzlabot savu likumdošanas procesu kvalitāti; šī tendence ir vērojama 2020. un 2021. gada ziņojumos par tiesiskumu. Konstitucionālajām tiesām joprojām ir būtiska nozīme līdzsvara un atsvara sistēmā, tostarp ārkārtas pasākumu uzraudzībā, kā arī citās jomās, piemēram, vēlēšanās.

Tomēr dažās dalībvalstīs bažas rada tas, ka joprojām nav oficiāla satvara apspriedēm ar ieinteresētajām personām, un pilsoniskās sabiedrības organizācijas joprojām saskaras ar tādām problēmām kā finansējums, negatīvi vēstījumi un darbības telpas ierobežojumi. Pirmo reizi ziņojumā aplūkots arī tas, kā dalībvalstis īsteno Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus. Ziņojumā aplūkota arī dalībvalstu līdzsvara un atsvara sistēmas reakcija uz spiegprogrammatūras izmantošanu. Lai gan šādu instrumentu izmantošana ir saistīta ar valsts drošību, uz to būtu jāattiecina valsts līdzsvara un atsvara sistēma.

Lai risinātu dažas no šīm problēmām, Komisija ir sniegusi ieteikumus, piemēram, par ieinteresēto personu iesaistīšanu likumdošanas procesā, akreditētu valsts cilvēktiesību iestāžu izveidi un darbību un par atvērtas darbības satvara nodrošināšanu pilsoniskajai sabiedrībai.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: