Brexit paredzamais datums – 31. oktobris. Kas jāzina par nodokļiem?
Šā gada 31. oktobris ir Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības jeb breksita datums. Ja vien pirms šī datuma spēkā nestājas Izstāšanās līgums vai netiek lemts par atkārtotu breksita pagarinājumu, Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti ārpus ES bez vienošanās jau 1. novembrī. Finanšu ministrija informē, ko svarīgi zināt saistībā ar iespējamām izmaiņām, kas skars nodokļu maksātājus Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Lielbritānijas rezidenti (Latvijas nerezidenti) zaudēs tiesības piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atbrīvojumus (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmajā daļā noteiktie atbrīvojumi), kas paredzēti likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un ir garantēti tikai Eiropas…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Šā gada 31. oktobris ir Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības jeb breksita datums. Ja vien pirms šī datuma spēkā nestājas Izstāšanās līgums vai netiek lemts par atkārtotu breksita pagarinājumu, Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti ārpus ES bez vienošanās jau 1. novembrī.Finanšu ministrija informē, ko svarīgi zināt saistībā ar iespējamām izmaiņām, kas skars nodokļu maksātājus
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Lielbritānijas rezidenti (Latvijas nerezidenti) zaudēs tiesības piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atbrīvojumus (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmajā daļā noteiktie atbrīvojumi), kas paredzēti likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un ir garantēti tikai Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts rezidentiem (atsevišķos gadījumos tikai tad, ja nerezidents, būdams citas EES dalībvalsts rezidents vai EEZ valsts rezidents, Latvijā taksācijas gada laikā guvis vairāk nekā 75 procentus no visiem kopējiem gūtajiem ienākumiem), piemēram:
tiesības uz IIN atbrīvojumiem atsevišķiem ienākuma veidiem, piemēram, ienākumiem no nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā ilgāk nekā 60 mēnešus un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas minētajā 60 mēnešu periodā līdz nekustamā īpašuma atsavināšanai bijis maksātāja deklarētā dzīvesvieta, ja ienākums 12 mēnešu laikā pirms vai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā u.tml.
Tomēr būtiski, ka likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” minētie atbrīvojumi no aplikšanas no nodokļa jāskata saistībā ar to, kāda veida ienākumi vispār ir nerezidenta ar IIN apliekamie ienākumi, jo, atšķirībā no rezidentiem, nerezidentiem ar IIN apliek tikai noteiktus ienākuma veidus.
Lielbritānijas rezidenti (Latvijas nerezidenti) zaudēs tiesības piemērot IIN neapliekamo minimumu, kas līdz šim bija garantēts, ja nerezidents, būdams citas ES dalībvalsts rezidents vai EEZ valsts rezidents, Latvijā taksācijas gada laikā guvis vairāk nekā 75 procentus no visiem kopējiem gūtajiem ienākumiem (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 12. panta otrā daļa).
Lielbritānijas rezidenti (Latvijas nerezidenti) zaudēs tiesības piemērot IIN atvieglojumu par apgādībā esošu personu un IIN papildu atvieglojumus personām ar invaliditāti vai politiski represētām personām, kas līdz šim bija garantēts, ja nerezidents, būdams citas ES dalībvalsts rezidents vai EEZ valsts rezidents, Latvijā taksācijas gada laikā guvis vairāk nekā 75 procentus no visiem kopējiem gūtajiem ienākumiem (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 13. panta ceturtā daļa). Minētos atvieglojumus saglabā tiesības piemērot nerezidenti, kuriem tiek izmaksātas saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem piešķirtās pensijas.
Lielbritānijas rezidenti (Latvijas nerezidenti) zaudēs tiesības piemērot IIN attaisnotos izdevumus par izglītības un ārstniecības pakalpojumiem, jo šos attaisnotos izdevumus ir tiesīgs piemērot tikai nerezidents, kas, būdams citas ES dalībvalsts rezidents vai EEZ valsts rezidents, Latvijā taksācijas gada laikā guvis vairāk nekā 75 procentus no visiem kopējiem gūtajiem ienākumiem (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10. panta trešā un ceturtā daļa.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis
Sakarā ar Brexit veikti tehniski grozījumi (izņemtas atsauces uz Apvienoto Karalisti) Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk - likums) 1. pielikumā “Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrības, uz kurām attiecināma likuma 1. panta astoņpadsmitā daļa, un šo sabiedrību veidam atbilstošā termina oriģinālforma dalībvalstu tiesību aktos” un 2. pielikumā “Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrību ienākuma nodokļi, uz kuru maksātājiem attiecināma likuma 1. panta astoņpadsmitā daļa, un šo nodokļu veidiem atbilstošā termina oriģinālforma dalībvalstu tiesību aktos”.
Pievienotās vērtības nodoklis
Apvienotā Karaliste, izstājoties no ES, kļūs par trešo valsti jeb valsti ārpus ES. Ar izstāšanas brīdi mainīsies arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana un tiks piemērotas muitas procedūras atbilstoši valsts statusam.
Vairāk informācijas par PVN piemērošanu un muitas aspektiem ir pieejams VID mājas lapā sadaļā “Breksits”
Padomdevēju komiteja PVN jautājumos (PVN komiteja) ir izstrādājusi vadlīnijas par PVN saistītajiem jautājumiem, kas attiecas uz Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības bez vienošanās -EN versija.
Akcīzes nodoklis
Ar izstāšanās brīdi mainīsies arī akcīzes nodokļa piemērošana un tiks piemērotas muitas procedūras atbilstoši valsts statusam.
Vairāk informācijas par muitas aspektiem un akcīzes nodokļa piemērošanu šajā kontekstā ir pieejama VID mājas lapā sadaļā “Breksits”.
Eiropas Komisija ir izstrādājusi vadlīnijas par akcīzes nodokļa piemērošanu un ar akcīzes preču apriti saistītajiem jautājumiem, kas attiecas uz Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES bez vienošanās: Guidance note on Excise for ongoing movements of goods
Muitas lietu joma
Izstāšanās no ES nozīmē būtiskas izmaiņas, kas ietekmēs gan uzņēmumus, gan privātpersonas. Vairāk informācijas par PVN piemērošanu un muitas aspektiem ir pieejams VID mājas lapā sadaļā “Breksits”.
Eiropas Komisijas ir sagatavojusi vadlīnijas un paziņojumu muitas jomā, kas attiecas uz Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES bez vienošanās:
Pēc BREXIT kā tiesisks pamats sadarbībai paliks spēkā Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem un tās 1996. gada 8. maijā parakstītās papildu vienošanās notas (stājusies spēkā piemērošanai 01.01.1997) un OECD daudzpusējā konvencija par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā.
Šopavasar, kad izstāšanās datums bija plānots 30. martā, Valsts ieņēmumu dienests informēja uzņēmējus, par to, ar kādām muitas procedūrām uzņēmējiem jārēķinās beznosacījuma Brexit gadījumā un kādas būs juridiskās sekas PVN jomā.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.