0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSFINANSESBrīvos valsts budžeta līdzekļus ES fondu projektiem šogad varēs izmantot citu ES finanšu instrumentu projektiem

Brīvos valsts budžeta līdzekļus ES fondu projektiem šogad varēs izmantot citu ES finanšu instrumentu projektiem

Plānoto finansējumu Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem līdz gada beigām varēs efektīvi izmantot citu ES fondu un finanšu instrumentu projektiem. Šāda atziņa pausta Valsts sekretāru sanāksmē 26. jūlijā izskatītajā informatīvajā ziņojumā „Par valsts budžeta izpildi šā gada sešos mēnešos ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu ietvaros”. Lai izvairītos no finansējuma “iesaldēšanas” ministriju programmās un laikus atbrīvotu finansējumu jaunu projektu īstenošanai, piemēram, šā gada jūnijā un jūlijā aptuveni 40 miljoni latu ir pārdalīti Zemkopības ministrijai Lauku un Zivju fondu projektiem. Ministriju sniegtā informācija liecina, ka paredzami vēl 14,7 miljoni latu brīvo līdzekļu, kas efektīvi varētu tikt izmantoti citu…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Plānoto finansējumu Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem līdz gada beigām varēs efektīvi izmantot citu ES fondu un finanšu instrumentu projektiem. Šāda atziņa pausta Valsts sekretāru sanāksmē 26. jūlijā izskatītajā informatīvajā ziņojumā „Par valsts budžeta izpildi šā gada sešos mēnešos ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu ietvaros”. Lai izvairītos no finansējuma “iesaldēšanas” ministriju programmās un laikus atbrīvotu finansējumu jaunu projektu īstenošanai, piemēram, šā gada jūnijā un jūlijā aptuveni 40 miljoni latu ir pārdalīti Zemkopības ministrijai Lauku un Zivju fondu projektiem. Ministriju sniegtā informācija liecina, ka paredzami vēl 14,7 miljoni latu brīvo līdzekļu, kas efektīvi varētu tikt izmantoti citu projektu īstenošanai. Lielākās finansējuma atdevējas ir Satiksmes ministrija (14,7 miljoni latu) un Ekonomikas ministrija (12,9 miljoni latu), savukārt lielākie papildu finansējuma pieprasītāji ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (12,5 miljoni latu). Līdz ar to ir plānots, ka kopā 2012. gadam ministrijām ir nepieciešami ap 520 miljoni latu, kas ir par 10 % jeb aptuveni 60 miljoniem latu mazāk nekā šobrīd ES fondu projektiem atvēlētais budžeta finansējums (580 miljoni latu). Līdz jūnija beigām atbildīgās nozaru ministrijas valsts budžeta izdevumu plānu ES fondu projektiem bija izpildījušas par 94%. Tādējādi pirmajā pusgadā ir apgūti 30% no ministriju budžetos ES fondu projektiem ieplānotā finansējuma 2012. gadam. Lai arī 2007.-2013.gada perioda ES fondu finansējuma apguve nav apdraudēta, finansējuma pārplānošana uz nākamajiem gadiem nozīmē lielāku slogu gan valsts budžetam, gan ES fondu vadībai kopumā, jo, sākot ar 2014. gadu, būs jāadministrē esošais un jaunais plānošanas periods vienlaicīgi. Tādēļ maksimāli efektīva un apjomīga ES fondu apguve līdz 2013. gada beigām ir ļoti būtiska.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: