Ja starp ģimenes locekļiem rodas strīds vai šķiras starptautiski pāri, ir būtiska tiesu iestāžu pārrobežu sadarbība, lai bērniem sniegtu drošu tiesisku vidi, kas ļautu viņiem saglabāt attiecības ar abiem vecākiem (arī aizbildņiem), kuri, iespējams, dzīvo dažādās Eiropas valstīs.
Atjauninātie noteikumi pamatojas uz novērtējumu par spēkā esošajiem noteikumiem, un to mērķis ir novērst konstatētos trūkumus. Būtisks mērķis ir nodrošināt ātrākas procedūras, ņemot vērā to, ka laiks ir ļoti svarīgs elements, aizsargājot bērna intereses šajos pārrobežu strīdos par vecāku atbildību. Konkrētāk, ir ierosinātas šādas mērķtiecīgas izmaiņas.
Termiņi, ko piemēro dažādos bērna atpakaļatdošanas procedūras posmos, tiks ierobežoti līdz 18 nedēļām (ne vairāk kā sešas nedēļas centrālajai saņēmējiestādei pieteikuma apstrādei, sešas nedēļas pirmās instances tiesai un sešas nedēļas - apelācijas instancei). Lēmumu par atpakaļatdošanu varēs pārsūdzēt tikai vienu reizi, un tiesnesim būs jāizskata, vai spriedums par bērna atpakaļatdošanu jau ir izpildāms. Pilnībā ievērojot valstu tiesību sistēmu struktūru, tiks nodrošināts, ka vecāku veiktas bērnu nolaupīšanas lietu spriešana notiks ierobežotā tiesu skaitā, lai tiesneši varētu apgūt nepieciešamās speciālās zināšanas.
Bērnam, kas ir spējīgs formulēt savu viedokli, tiks nodrošināta iespēja paust viedokli visos konkrētās lietas tiesvedības posmos. Tas jo īpaši attieksies uz tiesvedību par aizgādību un saskarsmi, un par bērnu atpakaļatdošanu, ja tos nolaupījis viens no vecākiem.
Pašlaik vecākiem bieži vien jāpiemēro lēmums par aizgādību vai saskarsmi, kas izpildāms citā dalībvalstī. Ar jaunajiem noteikumiem tiks atcelta oficiāla atzīšana, kas ir starpposma procedūra tiesas sprieduma izpildei citā valstī. Ja izpilde pēc sešām nedēļām vēl nebūs notikusi, tiesa informēs izcelsmes dalībvalsts centrālo iestādi, kura izsaka lūgumu, vai tieši pašu pieteikuma iesniedzēju par iemesliem tam, kāpēc netiek veikta savlaicīga izpilde. Turklāt, lai paātrinātu izpildi, tiesa, kas pieņēmusi spriedumu, varēs pasludināt to par provizoriski izpildāmu.
Laba sadarbība starp centrālajām iestādēm ar bērniem saistītu lietu izskatīšanā ir obligāts nosacījums, lai nodrošinātu savstarpēju uzticēšanos starp dažādu dalībvalstu iestādēm. Jaunie noteikumi veicinās labāku sadarbību starp centrālajām iestādēm, jo tās ir tiešais kontaktpunkts vecākiem un tām ir būtiska nozīme, atbalstot tiesnešus noteikumu piemērošanā. Turklāt pārrobežu sadarbībā tiks labāk integrētas bērnu labklājības iestādes.
Šie jaunie noteikumi dos labumu ģimenēm un bērniem. Būs iespējams izmantot samazinātos termiņus lietu izskatīšanai un izvairīties no ievērojamajām izmaksām, kas parasti saistītas ar šādām procedūrām. Piemēram, atpakaļatdošanas lietās vecākiem tiks nodrošināti skaidrāki noteikumi un viņi tiks mudināti iesaistīties mediācijā, ietaupot iespējamās tiesvedības izmaksas, kas visā lietā ir vidēji EUR € 2200. Oficiālas atzīšanas procedūru atcelšana dažās dalībvalstīs palīdzēs ietaupīt apmēram€1100 līdz 4000 katrā lietā. Turklāt ātrāka izpilde ļaus ģimenēm ietaupīt naudu par advokātiem, kuri specializējušies šajā jomā, kas atkarībā no dalībvalsts tiek lēsta no € 1000 līdz 4000 par katrām 10 darba stundām.
Komisijas pieņemtais priekšlikums tiks iesniegts ES Padomei. Padome lēmumu pieņem vienprātīgi un saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru tiesu iestāžu sadarbībai ģimenes lietās (81. panta 3. punkts Līgumā par Eiropas Savienības darbību). Par priekšlikumu notiks apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.
Regula "Brisele IIa" ir ES tiesu iestāžu sadarbības stūrakmens laulības lietās un lietās par vecāku atbildību, tostarp lietās par aizgādību, saskarsmes tiesībām un bērna nolaupīšanu. Tās mērķis ir atrisināt jurisdikcijas konfliktus starp dalībvalstīm un atvieglot spriedumu brīvu apriti ES, paredzot noteikumus par to atzīšanu un izpildi citā dalībvalstī. Vecāku veiktas pārrobežu bērnu nolaupīšanas gadījumos tajā ir izstrādāta procedūra bērna atpakaļatdošanai uz viņa pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsti. Regula stājās spēkā 2005. gada 1.martā, un to piemēro visās dalībvalstīs, izņemot Dāniju.
Ar ģimenes tiesībām saistītu pārrobežu strīdu skaits ES ir palielinājies, jo ir arvien vairāk starptautisku ģimeņu - šobrīd tiek lēsts, ka to skaits ir 16 miljoni, un tas turpina pieaugt. Starptautisko laulības šķiršanu skaits ES patlaban sasniedz 140 000 gadā. Ir pieaudzis arī tādu bērnu skaits, kas dzimuši neprecētiem starptautiskiem pāriem, un ik gadu ES tiek uzsāktas līdz pat 1800 lietas par vecāku veiktu bērnu nolaupīšanu.
Lai novērtētu noteikumu efektivitāti, Komisija 2014. gada aprīlī pieņēma ziņojumu par to, kā regula ir darbojusies praksē, un veica sabiedrisku apspriešanu, apspriežoties ar ekspertiem, lai noteiktu izmaiņas, kas vajadzīgas spēkā esošo noteikumu uzlabošanai.
Eiropas Komisija ierosinājusi uzlabojumus Eiropas Savienības (ES) noteikumos, ar ko aizsargā bērnus pārrobežu strīdos par vecāku atbildību, kuri saistīti ar aizgādību, saskarsmes tiesībām un bērna nolaupīšanu. Jaunie noteikumi paātrinās tiesas un administratīvos procesus un nodrošinās, ka vienmēr tiek ņemtas vērā bērna intereses.Ja starp ģimenes locekļiem rodas strīds vai šķiras starptautiski pāri, ir būtiska tiesu iestāžu pārrobežu sadarbība, lai bērniem sniegtu drošu tiesisku vidi, kas ļautu viņiem saglabāt attiecības ar abiem vecākiem (arī aizbildņiem), kuri, iespējams, dzīvo dažādās Eiropas valstīs.Atjauninātie noteikumi pamatojas uz novērtējumu par spēkā esošajiem noteikumiem, un to mērķis ir novērst konstatētos trūkumus. Būtisks mērķis ir nodrošināt ātrākas procedūras,…
