Jāatzīst, ka 2022. gads Konkurences padomei nav bijis izņēmums, joprojām saglabājās divas galvenās iestādes prioritātes – atklāt un novērst smagākos konkurences tiesību pārkāpumus, kā arī aktīvi veikt tirgus dalībnieku, pasūtītāju un citu interesentu izglītošanu, lai veidotu gan izpratni, gan celtu konkurences kultūru. Karteļi publiskajos iepirkumos joprojām dominē, ja skatāmies kopumā uz iestādes paveikto. 

Karteļi publiskajos iepirkumos

2022. gadā konstatēti karteļi gan vairākos pašvaldību organizētājos iepirkumos, gan bijusi pirmā pārkāpuma izpētes lieta, kad kartelis konstatēts tieši privātā pasūtītāja organizētajā iepirkumā.

Bez karteļu pārkāpuma izpētes lietām var minēt arī prevencijas¹, kuras iestāde veic kā alternatīvu formālai lietas izpētei gadījumos, kad saskata, ka pie noteiktajiem faktiskajiem apstākļiem efektīvu rezultātu var sasniegt arī šādā veidā. Konkurences padomes (turpmāk – KP) 2022. gadā realizēto prevenciju procedūru prakse liecina, ka lielākā daļa karteļa pazīmju, par kurām KP ir saņēmusi informāciju, tika konstatētas tieši publiskajos iepirkumos. No KP puses tika saskatītas aizdomas par saskaņotiem pretendentu piedāvājumiem, piemēram, viens pretendents pasūtītājam bija atsūtījis papildus pieprasīto informāciju par tehnisko piedāvājumu, kurā dokumenta rekvizītos redzams bija otra pretendenta nosaukums, kas pamatoti pasūtītājam radīja bažas par iespējamu saskaņotu darbību abu pretendentu starpā iepirkuma ietvaros. 

Citā prevencijas gadījumā KP saņēma informāciju, ka kādā pašvaldības organizētajā iepirkumā divu pretendentu iesniegtie tehniskie piedāvājumi (apraksti) bija līdzīgi, īpaši pielikuma „Tehniskais piedāvājums” norādītie apraksti, kā arī uz piedāvājumos skenēto lapu malām var redzēt identisku apakšfonu. Savukārt piedāvājumos iesniegtās Excel datnes rekvizītos redzams, ka abiem pretendentiem datnes sagatavojusi persona ar vienādu lietotājvārdu un tās izveidotas vienādos laikos, tikai par dažām minūtēm atšķiras pēdējās saglabāšanas datums, tāpat arī paši piedāvājumi iesniegti Elektronisko iepirkumu sistēmā vienā datumā un līdzīgos laikos. 

Savukārt pēdējā gadījumā bija situācija, par kuru ziņoja pats pasūtītājs – AS Pasažieru vilciens. Konkrētajā gadījumā tika konstatētas vairākas līdzības un kļūdas divu pretendentu sagatavotajos piedāvājumos. Kā tika noskaidrots prevencijas procedūras laikā no pašiem prevencijas lietas dalībniekiem, tad minētā situācija bija radusies, jo ar piedāvājumu dokumentācijas sagatavošanai abi bija vērsušies pie vienas un tās pašas fiziskās personas, kas sagatavojusi piedāvājumus abiem tirgus dalībniekiem. Turklāt abi tirgus dalībnieki nav apzinājušies, ka šādā gadījumā, piesaistot kādu personu piedāvājuma sagatavošanā, ir jānorāda piesaistes tvērums un konfidencialitātes ievērošanas prasības. To abi tirgus dalībnieki nebija ievērojuši, tāpēc arī attiecīgi piedāvājumos bija konstatējamas iepriekš minētās līdzības un vienādi pieļautās kļūdas. 

Privātā pasūtītāja lieta 

Ne velti ir teiciens: „Ja tu vēlies iet ātri, ej viens, bet, ja vēlies iet ilgi, tad ir jāiet kopā.” Lūk, šī karteļa lieta noteikti kalpo par piemēru tam, ka iestāžu sadarbība nes pozitīvu rezultātu. Šīs lietas veiksmīgais izmeklēšanas iznākums ir, tieši pateicoties ciešai un efektīvai starpinstitūciju sadarbībai. Šajā lietā sākotnējo informāciju par iespējamā pārkāpuma pazīmēm KP sniedza Finanšu ministrija (FM), bet, izpētes laikā iegūstot pierādījumus par iespējamām paša pasūtītāja nelikumīgajām darbībām, KP informāciju nodeva tālākai pārbaudei Eiropas Prokuratūrai (EPPO), kas realizēja veiksmīgu kriminālprocesu pret pasūtītāju par Eiropas Savienības fondu finanšu izkrāpšanu.

Tāpat šī lietas izpēte sniedz ieskatu, ka arī privātā pasūtītāja iepirkumi ir pakļauti tieši tādiem pašiem konkurences noteikumiem kā jebkurš cits publiskā pasūtītāja iepirkums, un arī šajos iepirkumos tās dalībniekiem ir jāievēro godīgas konkurences principi. Neskaitot pērn atklāto tā dēvēto būvnieku karteli, kur vienošanās notika kā par publiskajiem, tā par privātajiem būvniecības iepirkumiem visā Latvijā, šis ir pirmais gadījums KP praksē, kad kartelis atklāts tieši privātā pasūtītāja organizētā iepirkumā.

Pārkāpums izpaudās kā aizliegta vienošanās privātā pasūtītāja SIA Lyngson organizētajā un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētā projekta ietvaros, karteļu dalībniekiem savstarpēji apmainoties ar informāciju un vienojoties par dalības noteikumiem iepirkumā par jaunas ražotnes celtniecību. Šajā gadījumā, vienojoties dalībnieku starpā, bija panākta izpratne, kurš ir „iepriekš sarunātais uzvarētājs”, pārējie bija tā sauktie čaulas piedāvājumi bez patiesas vēlmes piedalīties un iepirkumā uzvarēt. Par to liecināja lietas ietvaros iegūtā e–pastu sarakste, piemēram, kur „iepriekš sarunātais uzvarētājs” dokumentāciju ir jau sagatavojis gan no savas puses, gan sagatavojis pārējos piedāvājumus un informē: „Varat salikt savus rekvizītus un pievienot vispārējo makulatūru. Tas – lai nebūtu pārāk plāna aploksne. Ja kas, pievienoju arī nolikumu. Rītā aizskrietu pie jums pakaļ. Aizvedīsim mēs paši.”

Tādējādi KP konstatēja Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas noteikto aizlieguma pārkāpumu trīs būvniecības uzņēmumu SIA K Serviss, SIA Koro būve un SIA Tavs laikmets  darbībās². Konstatētais pārkāpums ietekmēja ne tikai pašu iepirkuma līgumsummu, kas bija vairāk nekā divi miljoni, bet t.sk. Eiropas Savienības struktūrfondu piešķirto līdzfinansējumu līdzekļu taisnīgu un tiesisku izlietošanu 780 733,12 eiro apmērā. Kartelī iesaistīto dalībnieku darbību rezultātā iepirkuma pasūtītājs saņēma saskaņotus, nevis patiesas konkurences apstākļos gatavotus piedāvājumus – pretendenti apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju par vienas vienības izmaksām, tādējādi izslēdzot konkurenci iepirkumā konkurentu starpā.

Pasūtītāja loma

Līdzīgi kā citās karteļu izpētes lietās, kad tiek konstatētā aizliegta vienošanās tieši iepirkuma ietvaros, KP vērtēja ne tikai pretendentu darbības, bet arī pasūtītāja lomu. Šajā gadījumā izpētes laikā tika saskatīta arī paša pasūtītāja negodprātīga rīcība, par kuru tad attiecīgi KP ziņoja EPPO tālākai izpētei. 

Galvenās lietas, kuras izgaismojās izpētes rezultātā attiecībā uz pasūtītāju: 

1. pasūtītājs iepirkuma organizēšanu neveica autonomi, kā tam būtu jābūt; 
2. pasūtītājs piesaistīja SIA PK Serviss iepirkuma finanšu piedāvājuma formas sagatavošanā;
3. pasūtītājs informēja SIA PK Serviss par potenciālajiem pretendentiem;
4. SIA PK Serviss konsultēja pasūtītāju par citu pretendentu iesniegto piedāvājumu noraidīšanu;
5. arī pēc iepirkuma noslēgšanās notika aktīva pasūtītāja un pretendenta komunikācija, lai slēpu pēdas no FM revīzijas iestādes uzsāktās pārbaudes.

Pasūtītāja līdzdalība pārkāpuma atklāšanā

KP ļoti novērtē pasūtītāja izpratni par konkurences tiesībām un līdzdalību pārkāpuma atklāšanā. Vienā no gadījumiem sākotnējo informāciju KP saņēma tieši no pasūtītāja – Daugavpils pilsētas domes, kas saskatīja iespējamās karteļa pazīmes un attiecīgi ziņoja par tām. Otra lieta, kuru vēlos uzsvērt šīs lietas kontekstā, ir tirgus dalībnieku izpratnes trūkums – šajā gadījumā par Iecietības programmas būtību. Tā noteikti nav domāta un nedarbosies gadījumā, ja tirgus dalībnieks slēps savās darbībās pārkāpumu. Tieši otrādi, tā strādā tikai tad, ja tirgus dalībnieks patiesi sadarbojas ar iestādi, atzīst savās darbības pārkāpumu, sniedzot pilnīgu un patiesu informāciju.

Saņemtā un izmeklēšanas laikā papildus iegūtā informācija liecināja, ka SIA Alpha Baltic Media un SIA Smart Solutions Europe sagatavotie piedāvājumi Daugavpils pilsētas domes iepirkumā ir līdzīgi gan saturiski, gan arī pēc aizpildīšanas veida. Lietas izpētes laikā, realizējot procesuālās darbības, atklājās, ka abu uzņēmumu piedāvājumus gan Daugavpils pilsētas domes organizētajā iepirkumā „Vides objektu un rotājumu izgatavošana un piegāde 2020. gadā”, gan arī citu pašvaldību rīkotajos iepirkumos sagatavojusi viena un tā pati fiziskā persona – SIA Smart Solutions Europe darbinieks.

Atrastā sarakste starp SIA Smart Solutions Europe un SIA Alpha Baltic Media pārstāvjiem laikā no 30.09.2020. līdz 29.10.2021. apstiprināja regulāru un sistemātisku lietas dalībnieku komunikāciju par iepirkumiem un to dalības nosacījumiem, kas ir aizliegta saskaņā ar Konkurences likuma 11. panta pirmo daļu. KP konstatēja, ka iepriekš norādītā laika perioda ietvarā SIA Alpha Baltic Media un SIA Smart Solutions Europe darbībās konstatētais pārkāpums izpaudies kā saskaņotu piedāvājumu iesniegšana iepirkumā, komerciāli sensitīvas informācijas apmaiņa, tostarp par cenu, dalības noteikumu saskaņošana, piedaloties iepirkumos, t.sk. tādu dalības noteikumu izpaušana konkurentam, kas būtiski samazina konkurenci dalībai iepirkumā, kā arī piedāvājumu sagatavošana konkurentu vietā kopā 11 iepirkumos.

Kas ir Iecietības programma?

Iecietības programmas regulējums atrodams Konkurences likuma 12.¹ pantā, savukārt detalizēti Iecietības programmas nosacījumi ietverti Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumos Nr. 179 „Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un 13. pantā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8. pantā paredzētajiem pārkāpumiem”.³

Iecietības programma ir:

• iespēja uzņēmumam, kas ir vai bija iesaistīts aizliegtā vienošanās*, pirmajam brīvprātīgi iesniegt pierādījumus par šo pārkāpumu KP un saņemt pilnīgu atbrīvojumu no naudas soda, kā arī atbrīvojumu no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos (Publisko iepirkumu likuma 42. panta pirmās daļas 6. punkts);
• iespēja uzņēmumam, kas nevar pretendēt uz pilnīgu atbrīvojumu no soda (piemēram, uzņēmums ir bijis pārkāpuma iniciators, KP jau ir ierosinājusi izpētes lietu par konkrēto pārkāpumu vai par pārkāpumu pirmais ziņojis cits uzņēmums), sadarboties ar KP un saņemt naudas soda samazinājumu.

Šajā lietā abi dalībnieki vēlējās izmantot Iecietības programmas ietvaros iegūstamo naudas soda samazinājumu un atzina savās darbībās vienošanās pastāvēšanu vienā iepirkumā, kā arī sniedza papildu informāciju par vēl vienu iepirkuma epizodi, kur abi lietas dalībnieki bija saskaņojuši savas darbības. Taču veikto procesuālo darbību laikā KP atklāja, ka abi lietas dalībnieki nav snieguši pilnīgu un patiesu informāciju, jo ir saskaņojuši savas darbības ne tikai iepriekš minētajos divos, bet vēl deviņos līdzīgos iepirkumos par rotājumu uzstādīšanu, demontāžu un citiem darbiem. Ņemot vērā minēto, Iecietības programmas ietvaros iegūstamais naudas soda samazinājums konkrētajā gadījumā nav attiecināms, jo viens no galvenajiem priekšnoteikumiem Iecietības programmas piemērošanai ir pilnīgas un patiesas informācijas sniegšana un sadarbība ar KP visas izpētes lietas gaitā.

Kas ir aizliegts?

Saskaņā ar Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas regulējumu ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par cenu, cenas veidošanās noteikumiem, tirgus sadali, ražošanas/realizācijas apjomiem vai piedalīšanos vai nepiedalīšanos iepirkumā, vai par šī iepirkuma dalības nosacījumiem⁴.

No konkurences tiesību viedokļa ir aizliegts vienoties un apmainīties ar informāciju par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, izņemot gadījumus, kad konkurenti publiski darījuši zināmu kopīgu piedāvājumu un šā piedāvājuma mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci.

Kādas var būt sekas? 

Konkurences likuma 12. panta pirmā daļa nosaka – ja KP konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 11. panta pirmās daļas pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu. Savukārt atbilstoši Konkurences likuma 12. panta trešajai daļai KP par karteļa vienošanos tās dalībniekiem ir tiesīga uzlikt naudas sodu līdz 10% apmēram no katra dalībnieka pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma⁵, bet ne mazāk kā 700 eiro katram.

Jāsaka arī, ka publisko iepirkumu normatīvais regulējums stingri vēršas pret konkurences tiesību pārkāpumiem un paredz kandidātu un pretendentu izslēgšanu no publisko iepirkumu procedūrām šobrīd uz 12 mēnešiem⁶, iestājoties noteiktiem nosacījumiem, ja: 

1. kandidāts vai pretendents ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās;
2. KP lēmums vai tiesas spriedums ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams;
3. izņemot gadījumu, kad par sadarbību iecietības programmas ietvaros kandidāts vai pretendents ir atbrīvots no naudas soda vai naudas sods ir samazināts. 

Jaunie PIL grozījumi

Jānorāda, ka Saeima 2022. gada 3. martā ir pieņēmusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā (PIL)⁷, ar kuriem tiek paplašināti gan izslēgšanas kritēriji, gan periods, uz kādu pretendenti tiek izslēgti no iepirkuma procedūras, ja tiek konstatēts KL pārkāpums. Minētie grozījumi stāsies spēkā no 2023. gada 1. janvāra. Saskaņā ar šiem grozījumie pašam pasūtītājam būs tiesības izslēgt tirgus dalībnieku no dalības iepirkumā gadījumos, ja tam būs aizdomas par iespējamu aizliegtu vienošanos vai aizdomas, ka tirgus dalībnieki ir iesnieguši saskaņotus piedāvājumus un tos nav sastādījuši neatkarīgi. Tādējādi vēl jo vairāk pasūtītājam jābūt skaidri saprotamiem konkurences tiesību principiem un zinošam par to, kā atklāt aizliegtas vienošanās un kas par tām liecina – jāzina aizliegtu vienošanos pazīmes. 

Jāatgādina, ka aizliegta vienošanās ir vienošanās starp tirgus dalībniekiem, kuras mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana, piemēram, vienošanās par cenām, tarifiem vai citiem tirdzniecības nosacījumiem, arī dalību iepirkumos, klientu un tirgus sadali. Aizliegta vienošanās var būt gan starp konkurentiem (horizontāla aizliegta vienošanās jeb kartelis), gan tirgus dalībniekiem, kuri katrs veic saimniecisko darbību atšķirīgā ražošanas vai izplatīšanas līmenī (vertikāla aizliegta vienošanās). Par šādas vienošanās dalībnieku var būt uzskatāms arī uzņēmums, kurš nav vienošanās dalībnieku konkurents un kurš šādu vienošanos ir veicinājis vai organizējis.

Tādējādi, lai palīdzētu pasūtītājiem, KP šogad ir izstrādājusi informatīvu materiālu „Signālsaraksts jeb kā iepirkuma pasūtītājam atpazīt karteļa iespējamās pazīmes”⁸, kurā ir apkopojusi tās situācijas un pazīmes, kas var liecināt par iespējamu aizliegtu vienošanos.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2022. gada decembra (114.) numurā.