Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2017.gada 22.novembrī Saeima pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme

Likumā ir precizēts gada apliekamā ienākuma apmērs, kuram tiek piemērota atšķirīga iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – nodoklis) likme. Nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir:

• 20 % gada ienākumam līdz 20 004 euro;
• 23 % gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 euro, bet nepārsniedz 55 000 euro;
• 31,4 % gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 55 000 euro.

Ja mēneša laikā viens ienākuma izmaksātājs izmaksā gan ar algas nodokli apliekamo ienākumu, gan cita veida ar nodokli apliekamos ienākumus (kuriem nepiemēro ienākumam no kapitāla, tai skaitā kapitāla pieaugumam, noteikto 20 % likmi, nodokļa likmi atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam, kā arī likmi 3 %, 5 %, 10 %, 15 % un 22 %):

• ienākumiem, kas nav apliekami ar algas nodokli, piemēro 23 % likmi;
• ienākumus, kas nav apliekami ar algas nodokli, var samazināt par attaisnotajiem izdevumiem, VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu un likumā noteiktajiem atvieglojumiem tikai tad, ja ar nodokļa maksātāja algota darba ienākumiem nepietiek, lai segtu minētos atskaitījumus.

Autoru un izpildītāju ienākumiem no autoratlīdzības taksācijas gada laikā piemēro nodokļa likmi 20 % apmērā.

Gada ienākuma vai mēneša ienākuma apmēru nosaka, neņemot vērā:

• neapliekamos ienākumus;
• no apliekamā ienākuma izslēgtos ienākumus;
• ārvalstī gūtos algota darba ienākumus par darba pienākumu veikšanu citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, ja šie algotā darba ienākumi ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai tam analoģisku nodokli;
• ar algas nodokli apliekamos ienākumus, no kuriem darba ņēmējs ir tiesīgs nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu.

Ja taksācijas gadā algota darba ienākums, pensija vai pabalsts tiek izmaksāts par pirmstaksācijas gadu, šos ienākumu veidus iekļauj attiecīgā pirmstaksācijas gada ienākumu apmērā un piemēro attiecīgās pirmstaksācijas gada nodokļa likmes. Ar algas nodokli apliekamajā mēneša ienākumā iekļauj ienākumu, kas aprēķināts par attiecīgo mēnesi.

Pamatojoties uz nodokļa maksātāja rakstveida iesniegumu, ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā ietur nodokli saskaņā ar 23 % likmi arī no ienākumiem, kuriem piemērojama nodokļa likme 20 % apmērā.

Izložu un azartspēļu laimesta daļai, kas pārsniedz 3000 euro, bet nepārsniedz 55 000euro, taksācijas gada laikā piemēro nodokļa likmi 23 % apmērā, bet izložu vai azartspēļu laimesta daļai, kas pārsniedz 55 000euro, piemēro nodokļa likmi 31,4 % apmērā.

Nodokļa atvieglojumi

Personām, kurām piešķirta pensija atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, vai pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, atvieglojumu par apgādībā esošām personām un papildu atvieglojumu piemēro pensijas izmaksātājs, ja persona algas nodokļa grāmatiņu nav iesniegusi citam ienākumu izmaksātājam. VID pensiju izmaksātājam sniedz tā rīcībā esošo informāciju par maksātājiem, kas algas nodokļa grāmatiņu nav iesnieguši citiem ienākumu izmaksātājiem, un informāciju par noteiktajiem papildu atvieglojumiem un noteikto atvieglojumu par apgādībā esošajām personām.

Ienākums no autoratlīdzībām

Likuma grozījumi paredz, ka nerezidentu ienākumam no mākslinieku, sportistu vai treneru profesionālās darbības Latvijas Republikā, kā arī nerezidentu ienākumam no zinātnes, literatūras, mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisku paraugu radīšanas piemērojama iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 23 % apmērā.

Savukārt nerezidentu ienākumam no pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem piemēro 5 % iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi.

Nerezidentiem nodokļa aprēķins ir galīgs.

Ja nodokļu maksātājs vienlaikus gūst algota darba ienākumus, kur darba līgumā noteiktā darba alga nav mazāka par minimālo mēneša darba algu, un ar darba devēju ir noslēgts autoratlīdzības līgums, nav tieši attiecināmas algotā darba pazīmes.

Šaubu gadījumā, lai noteiktu, vai izmaksātā autoratlīdzība pēc ekonomiskās būtības ir algota darba ienākums un autors ir radījis darbu, pildot darba pienākumus, vērtē noslēgto līgumu nosacījumus, īpaši autora mantisko tiesību nosacījumus, tai skaitā to, kam pieder tiesības uz intelektuālo īpašumu tā radīšanas laikā. Savukārt algotā darba pazīmes izmanto tikai kā papildu kritērijus darījuma ekonomiskās būtības vērtēšanai.

Gada ienākumu deklarācijas iesniegšana

Tiem nodokļu maksātājiem, kuriem taksācijas gada ienākumi pārsniedz 55 000 euro, gada ienākumu deklarāciju ar tai pievienojamiem dokumentiem VID varēs iesniegt taksācijas gadam sekojošajā gadā laikā no 1.aprīļa līdz 1.jūlijam, savukārt nodokļu maksātājiem, kuru taksācijas gada ienākumi nesasniedz šo apmēru, gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš nemainās.

 Ieguldījumu konts

 Likums ir papildināts ar jaunu ienākuma veidu – ienākums no ieguldījumu konta –, kas veido ienākumu no kapitāla, kurš nav kapitāla pieaugums.

Izmantojot ieguldījumu kontu, gūtajam ienākumam piemēro vienkāršotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību – ar nodokli apliekamo ienākumu aprēķina kā no ieguldījumu konta izmaksātās naudas summas pārsniegumu pār ieguldījumu kontā iemaksāto naudas summu. Ienākumu no ieguldījumu konta un aprēķināto nodokli deklarē gada ienākumu deklarācijā.

Lai ienākums tiktu kvalificēts kā ienākums no ieguldījumu konta, ieguldījumu kontam, kā arī ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam jāatbilst likumā noteiktajām prasībām.

Ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam jānodrošina ieguldījumu konta īpašniekam iespēja saņemt ieguldījumu konta izrakstu, kurā ir apkopota informācija par taksācijas gada laikā ieguldījumu kontā izdarītajām iemaksām un no tā izdarītajām izmaksām, kā arī naudas līdzekļiem, kas iegūti ieguldījumu konta darījumu izpildes rezultātā un no šiem naudas līdzekļiem ieturētajiem nodokļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar Kontu reģistra likumā noteiktajām prasībām informē VID par to, kuram kontam (vai kontu kopumam) piemērot konkrēti ieguldījumu konta režīmu saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Nodokļu maksātājs ne vēlāk kā līdz 2018.gada 31.decembrim ir tiesīgs piešķirt ieguldījumu konta statusu kontiem finanšu instrumentu darījumu veikšanai, kas atvērti līdz 2018.gada 1.janvārim un atbilst likumā noteiktajām prasībām par ieguldījumu kontu, informējot par to ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju. Gadījumā, ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs nenodrošina informācijas sniegšanu par atvērtajiem kontiem saskaņā ar Kontu reģistra likumu, nodokļu maksātājs ne vēlāk kā līdz 2018.gada 31.decembrim informē VID par ieguldījumu konta statusa piešķiršanu šādiem kontiem.

Citi būtiskākie grozījumi

Grozījumi likumā nosaka, kas likuma izpratnē ir uzņēmumu grupa. Uzņēmumu grupas jēdziens likumā ir definēts, skaidrojot kapitālsabiedrības valdes locekļa domājamā ienākuma piemērošanas jautājumus.

Mainīta kārtība, kādā ienākumu izmaksātājs izsniedz paziņojumu par izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajām summām, kas nav saistītas ar darba attiecībām, un no šīm summām ieturēto nodokli vai, ja izmaksātais ienākums nav apliekams ar nodokli, izmaksu apliecinošu dokumentu. Turpmāk paziņojumu par izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajām summām izsniedz pēc personas pieprasījuma saņemšanas.