0,00 EUR

Grozā nav nevienas preces.

PERSONĀLS DARBA LAIKS Būvlaukumos kontrole pastiprināsies - jaunas prasības elektroniskās darba laika uzskaites sistēmām

Būvlaukumos kontrole pastiprināsies – jaunas prasības elektroniskās darba laika uzskaites sistēmām

Ikars Kubliņš, BilancePLZ

No šāgada 1. februāra paredzēts uzsākt būvlaukumu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmās uzkrāto datu nodošanu vienotajai datubāzei (kā zināms, elektroniskā darba laika uzskaite būvlaukumos tika uzsākta 2017. gada 1. oktobrī). Valdība 7. janvārī pieņēmusi apjomīgus Ministru kabineta noteikumus, kuros paredzēta ne tikai kārtība, kādā tiks veikta datu nodošana centralizētajai datu bāzei, bet arī jaunas prasības lokālajām uzskaites sistēmām. Lai samazinātu iespējas veikt krāpšanos, uzskaites sistēmām noteiktas jaunas tehniskās prasības un jauna kārtība kļūdaino datu labošanai. Tas prasīs papildus izmaksas būvuzņēmējiem. Lai gan kopš elektroniskās darba laika uzskaites ieviešanas uzņēmumos, kur šīs sistēmas pastāv, krietni…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu, nepieciešams iegādāties abonementu



9 € / mēnesī*
Pirmās 30 dienas bez maksas
Abonēt
*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Foto: Unsplash

No šāgada 1. februāra paredzēts uzsākt būvlaukumu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmās uzkrāto datu nodošanu vienotajai datubāzei (kā zināms, elektroniskā darba laika uzskaite būvlaukumos tika uzsākta 2017. gada 1. oktobrī). Valdība 7. janvārī pieņēmusi apjomīgus Ministru kabineta noteikumus, kuros paredzēta ne tikai kārtība, kādā tiks veikta datu nodošana centralizētajai datu bāzei, bet arī jaunas prasības lokālajām uzskaites sistēmām. Lai samazinātu iespējas veikt krāpšanos, uzskaites sistēmām noteiktas jaunas tehniskās prasības un jauna kārtība kļūdaino datu labošanai. Tas prasīs papildus izmaksas būvuzņēmējiem.

Lai gan kopš elektroniskās darba laika uzskaites ieviešanas uzņēmumos, kur šīs sistēmas pastāv, krietni palielinājušās oficiālās darbinieku algas (jo uzskaites sistēmās reģistrēto darbinieku darba laika stundu skaitu nevar neuzrādīt darba laika tabelēs grāmatvedībā), Valsts ieņēmumu dienests tomēr konstatējis arī to, ka uzskaites sistēmu auditācijas pierakstos ir nepilnīga informācija, kas nozīmē – pastāv risks, ka veikta jau reģistrētās informācijas grozīšana vai dzēšana. Tāpēc esot nepieciešams nodrošināt tādu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas funkcionalitāti, lai visas tajā veiktās darbības tiktu saglabātas.

Līdz ar to, ņemot vērā, ka ir situācijas, kad ir objektīva nepieciešamība mainīt darba laika uzskaites sistēmā sākotnēji kļūdaini ievadītus (nekorektus) datus, noteikumi paredz, ka šādos gadījumos datus drīkstēs koriģēt, ja tiks nodrošināti notikumu auditācijas pieraksti, kuros ietverta informācija par attiecīgajām korekcijām, tajā skaitā identificējoša informācija par korekcijas veicēju, korekcijas veikšanas datumu un laiku, veikto korekciju (dati dzēsti, laboti, mainīti vai papildināti) un koriģētajiem datiem (vērtība pirms un pēc labošanas vai mainīšanas).

Savukārt, ja kāds mēģinās tīši vai nejauši dzēst vai modificēt pašus auditācijas pierakstus, tad elektroniskās darba laika uzskaites sistēmai būs jānodrošina kļūdas paziņojuma izvadīšanu – “šāda darbība nav atļauta” un papildus auditācijas pierakstos jāsaglabā informāciju par konkrēto lietotāju (tajā skaitā programmām vai iekārtām bez lietotāja saskarnes) un laiku, kad tika mēģināts dzēst vai modificēt auditācijas pierakstus.

Galvenajam būvdarbu veicējam noteikumi aizliedz dzēst elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas auditācijas pierakstu atmiņas saturu. Ja tomēr nepārvaramas varas vai remonta dēļ energoneatkarīgās atmiņas saturs tiek mainīts, elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas pārzinis sastāda aktu trijos eksemplāros. Pirmais akta eksemplārs paliek pārzinim, otro izsniedz galvenajam būvdarbu veicējam, bet trešo 10 dienu laikā nosūta Valsts ieņēmumu dienestam.

Vienlaikus noteikumi paredz, ka uzskaites sistēmā jau jābūt arī tehniski iestrādātiem aizsardzības risinājumiem pret neatļautu tīšu vai netīšu datu maiņu, grozīšanu, bojāšanu, iznīcināšanu, pasliktināšanu, aizklāšanu vai nepatiesas informācijas ievadīšanu. To tehniski iespējams panākt, aprēķinot katram ierakstam kontrolsummu ar blokķēžu (hash) metodi (tomēr var izvēlēties arī citu tehnisko risinājumu).

Visu šo pasākumu rezultātā elektronisko darba laika uzskaites sistēmu funkcionalitāte ļaušot “nodrošināt datu ticamību un to izmantošanu VID nodokļu administrēšanas procesā, kā arī citām uzraudzības iestādēm palīdzēs efektīvāk kontrolēt darba laika uzskaiti būvniecībā un vienlaicīgi arī uzlabot situāciju attiecībā uz nodokļu nomaksu par nodarbinātajiem būvniecības nozarē,” paredz noteikumu autori Ekonomikas ministrijā.

Tomēr būvuzņēmējiem šīs izmaiņas nozīmē papildus izmaksas. Ekonomikas ministrija aprēķinājusi, ka aptuvenās izmaksas katram sistēmas lietotājam būšot 10-20 programmētāja darba dienas (ņemot vērā, ka vidēja līmeņa programmētāju mēneša ienākumi ir aptuveni 3000 eiro bruto, tas nozīmē ap 1500 – 3000 eiro). “Ņemot vērā, ka izmaksu intervāls ir diezgan plašs un atkarīgs arī no konkrētā programmētāja darba kapacitātes un atalgojuma, izdevuma apjoms vienai personai un mērķgrupai kopumā precīzi nav nosakāms,” pausts noteikumu anotācijā.

Noteikumi stājas spēkā 2020. gada 1. februārī.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: