0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTIBūvniecības regulējuma nepilnības demonstrē arī piemērs ar valdības nama kāpņu remontu

Būvniecības regulējuma nepilnības demonstrē arī piemērs ar valdības nama kāpņu remontu

Lai arī likuma priekšā visiem jābūt vienlīdzīgiem, esošais būvniecības regulējums nereti padara būvniekus un attīstītājus par šī likuma ķīlniekiem. Gadījums ar Ministru kabineta ēkas kāpnēm to spilgti pierāda, uzskata Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis. Grozījumi Būvniecības likumā paredz - ja vienlaikus ar pieteikumu tiesā ir iesniegts arī lūgums apturēt būvatļaujas darbību, tiesa par šo lūgumu lemj vienlaicīgi ar lietas ierosināšanu. Savukārt - ja, pārsūdzot tiesā būvatļaujas izsniegšanu, iesniedzējs nav lūdzis to arī apturēt, atļaujas darbība netiek apturēta. Tādējādi būvatļaujas apturēšanai jau būs nepieciešams tiesas lēmums. Pašlaik spēkā esošais…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Valsts kanceleja
Lai arī likuma priekšā visiem jābūt vienlīdzīgiem, esošais būvniecības regulējums nereti padara būvniekus un attīstītājus par šī likuma ķīlniekiem. Gadījums ar Ministru kabineta ēkas kāpnēm to spilgti pierāda, uzskata Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis. Grozījumi Būvniecības likumā paredz - ja vienlaikus ar pieteikumu tiesā ir iesniegts arī lūgums apturēt būvatļaujas darbību, tiesa par šo lūgumu lemj vienlaicīgi ar lietas ierosināšanu. Savukārt - ja, pārsūdzot tiesā būvatļaujas izsniegšanu, iesniedzējs nav lūdzis to arī apturēt, atļaujas darbība netiek apturēta. Tādējādi būvatļaujas apturēšanai jau būs nepieciešams tiesas lēmums. Pašlaik spēkā esošais Būvniecības likums nedod iespēju padarīt šo kārtību caurspīdīgu un godīgu gan pret iedzīvotājiem, gan pret būvniekiem. Tieši otrādi, tas pieļauj korupcijas riskus un tādu absurdu situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar Ministru kabineta ēkas kāpnēm. Kā zināms, saskaņā ar Valsts kancelejas publiski pausto informāciju biedrība "Nacionālo vērtību saglabāšanas misija", kurā darbojas ar būvkompāniju "Pro dev" saistīti cilvēki, cenšas apturēt Ministru kabineta ēkas kāpņu rekonstrukciju, apstrīdot Rīgas domes izsniegto būvatļauju, līdz ar to patlaban kāpnes nav iespējams nodot ekspluatācijā. Uzņēmums "Pro dev"  neveiksmīgi piedalījies vairākos Valsts kancelejas izsludinātajos iepirkumu konkursos. Savukārt biedrība ir dibināta pirms nepilniem četriem mēnešiem - tieši laikā, kad notika kāpņu rekonstrukcija.  Šai biedrībai esot iebildumi pret to, ka atjaunotajām kāpnēm nav izveidota uzbrauktuve cilvēkiem ratiņkrēslos. Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Laine Kučinska uzskata, ka iekļūšana ar ratiņkrēslu valdības ēkā no Brīvības bulvāra puses būtu diezgan sarežģīta, jo trepes ir stāvas, pēc tam ir smagās durvis, un aiz tām - atkal stāvas trepes. Tāpēc cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslā, esot alternatīvas iespējas, kā nokļūt Ministru kabineta ēkā, Valdības nama kāpņu atjaunošana sākās pagājušā gada rudenī, un tās ekspluatācijā vajadzēja nodot jau februāra vidū, taču joprojām iekļūšana valdībā ir iespējama caur Augstāko tiesu. Ministru kabineta ārējo centrālo kāpņu remontu veic būvkompānija SIA „Akmens apstrādes centrs AKM”, kas uzvarēja Valsts kancelejas organizētajā iepirkumā, piedāvājot izdevīgāko cenu. Kopējās kāpņu remonta izmaksas sastāda 29 879 LVL, neskaitot PVN. Atgādinām, ka Saeima 14.martā otrajā lasījumā atbalstīja  sagatavotos grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz apjomīgas izmaiņas pašreizējā regulējumā ar mērķi būtiski paātrināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu būvniekiem. Apjomīgos Būvniecības likuma grozījumus Saeimai vēl jāskata trešajā galīgajā lasījumā, kas varētu notikt Saeimas 18. aprīļa sēdē.