Cīņā ar ēnu ekonomiku: veselīgs uzturs un vitamīni vai ķirurģija?

«Ir jārada risinājumi, ko cilvēki var pieņemt, lai izkļūtu no ēnu ekonomikas. Tā ir arī atbilde, kāpēc nevaram vienā gadā pēkšņi samazināt ēnu ekonomiku. Varam, bet vienreiz! Tie, kas «nespēs», aizbrauks. Tas ir ļaunākais, kas var notikt cīņā ar ēnu ekonomiku. Tas ir jautājums: veselīgs uzturs un vitamīni vai ķirurģija? Labāk ir mazliet un pamazām, bet ilgtspējīgi un jēgpilni,» intervijā saka Olga Bogdanova, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos.

Profesora A. Saukas metode mēra sajūtu līmeņa svārstības, gan arī objektīvas lietas, tā ir kombinācija. Protams, sajūtas vienmēr vairāk ir pakļautas svārstīgumam — kas notiek valstī. Nav noslēpums, ka esam diezgan nopietni pieķērušies ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu īstenošanai gan komunicējot, gan ieviešot regulējumu. Sabiedrība to redz un jūt, un uz to arī reaģē.

Vienlaikus sāk darboties risinājumi, kurus esam ieviesuši pirms gada, diviem, bet tagad redzam pirmos rezultātus.

Esam ieviesuši ziņošanu par konta atlikumiem. Balstoties uz mākslīgo intelektu, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) esam sākuši praktizēt segmentāciju.

Nodokļu maksātāju reitings, kas no šī gada 28. februāra ir kļuvis publisks, ir tikai redzamā daļa. Pēc līdzīga principa VID vairākus gadus segmentē nodokļu maksātājus, tos iedalot noteiktās riska pakāpēs. Ir salikti sarkanie karodziņi, ir krietni vieglāk ieraudzīt nodokļu maksātājus ar augstākiem riskiem. VID arī mērķtiecīgi uzrunā uzņēmumus, piemēram, kur konstatē aplokšņu algu riskus, un sabiedrība to redz.

Vēl ir ieviesta sabiedrības informēšana par likumpārkāpējiem. Pirms kāda laika VID bija aizliegts izpaust ziņas par to, ka ir atklāts nodokļu nemaksātājs. Patlaban par to ir sākts aktīvi komunicēt, tas ietekmē sabiedrības noskaņojumu, mazina vēlmi spēlēties ar nodokļu nenomaksu.

Darbu ir sākusi elektroniskā darba laika uzskaites sistēma (EDLUS), kas, protams, būtu vēl jāattīsta un jāpilnveido. Bet skaidri redzam, ka EDLUS ir devusi rezultātu.

Ēnu ekonomikas indeksa pētījumā bija diezgan ievērojams samazinājums tirdzniecībā. Viens no iemesliem varētu būt tiesību normas, kas tika ieviestas, lai ierobežotu krāpniecības shēmas lietotu automašīnu tirdzniecībā, tādā veidā apejot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksu.

Savu lomu ir nospēlējušas arī prasības par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas. Proti, visas normas kopā rada zināmu efektu.

Ticu, ka ēnu ekonomikas īpatsvars ir samazinājies, jo ir arī daudz citu faktoru, kas par to liecina. Vairākās aptaujās (Kantar 2024. gada maijā; LSM, Norstar 2024. gada martā), aptaujājot katrā no tām vairāk nekā 1000 cilvēku Latvijā, redzam, ka vēlme saņemt aplokšņu algas ir ievērojami samazinājusies.

Bet tajā pat laikā ir pieaudzis nodokļu maksātāju, PVN maksātāju un pašnodarbināto skaits; ir samazinājušies skaidras naudas norēķini, izmaksas un iemaksas bankomātos, pieaugot bezskaidras naudas norēķinu īpatsvaram; samazinājušies nodokļu parādi; ir kāpušas darba algas. Turklāt pieaugums ir lielāks nekā inflācija. Tas viss ir noticis situācijā, kad ekonomika «sašaurinājās» — pērn bija neliela iekšzemes kopprodukta (IKP) lejupslīde.

Lai gan pērn ekonomika saruka arī Lietuvā un Igaunijā, tur nebija tik liels ēnu ekonomikas kritums. Tas nozīmē, ka bez dabiskās «pelēkās zonas» samazināšanās notiek arī mērķtiecīgs darbs valsts pārvaldes pusē.

Lielu lomu spēlē arī nodokļu maksātāju reitingu publicēšana. Reitinga novērtējumi faktiski norāda, ka «A» reitinga uzņēmumiem no valsts puses jautājumu nav. Savukārt «B» reitinga uzņēmumiem kādā no reitingu veidojošiem kritērijiem ir novirzes no standarta situācijas, kas prasa papildu uzmanību, tajā skaitā tas varētu liecināt par nodokļu nenomaksas riskiem.

Pa šiem mēnešiem 15% «B» reitinga uzņēmumi ir būtiski uzlabojuši nodokļu disciplīnu, un 940 nodokļu maksātāji ir mainījuši savu pozīciju, no «B» pārejot «A» reitingā. Interese par reitingiem ir milzīga, dažos mēnešos ir trīs miljoni skatījumu. Turklāt nereti uzņēmumi pieprasa detalizētu reitinga kritēriju izrakstu, lai sniegtu to saviem sadarbības partneriem.

Tas ir jautājums par to, kuru metodi ņemam par pamatu. Ja tā būtu tikai A. Saukas metode, tad varbūt ambīcijas būtu par mazu.

Tāpēc esam fokusējušies uz Austrijas ekonomista F. Šneidera metodi, kas ir stingrāka, mazāk elastīga, kuru grūtāk ietekmēt. Tā balstās uz makroekonomiskajiem rādītājiem. Šo «ziloni» izkustināt ir krietni sarežģītāk. Tāpēc Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā atspoguļotais mērķis un process ir gana ambiciozs.

Jāsaprot, ka ēnu ekonomikas īpatsvars ir ļoti saistīts ar kopējo ekonomisko situāciju. Jo lielāks ir IKP uz vienu iedzīvotāju, jo ēnu ekonomika parasti ir mazāka. Ja Latvija sasniegtu vidējo Eiropas Savienības (ES) IKP līmeni, būtu krietni vieglāk sasniegt ēnu ekonomikas vidējo līmeni Eiropā.

Patlaban Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju veido 71% no ES vidējā. Ēnu ekonomika nav pārāk augstu virs vidējā ES līmeņa. Tas liecina, ka esam disciplinētāki nekā daudzas citas valstis pie pašreizējās ekonomiskās situācijas. Vienlaikus uztveram ēnu ekonomikas samazināšanas izaicinājumu ļoti nopietni, jo tās radītais kaitējums ir liels.

Ēnu ekonomiku vērtējam ne tikai no budžeta skatpunkta. Tā ir milzīga problēma arī iedzīvotājiem, nodarbinātajiem, kas netiek sociāli pasargāti. Tā ir laika bumba saistībā ar pensijām. Ja nesākam šo problēmu nopietni risināt, tā tikai augs. Ir liels blakus negatīvais efekts — viens ēnu ekonomikas dalībnieks ietekmē arī piecus, sešus citus cilvēkus.

Ļoti nopietni strādājam pie ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna pasākumu ieviešanas, starp institūcijām ir izveidots koordinējošs sadarbības formāts. Būtisku ēnu ekonomikas samazinājumu var panākt ne tikai mums kā sabiedrībai saņemoties, uzlabojot procedūras, bet arī risinot sistēmiskās problēmas.

Saeimā tiek izskatīts likumprojekts «Grozījumi Civilprocesa likumā», kas paredz ievērojami mainīt līdzšinējo ieturējumu apmēru parādu piedziņas lietās un tādējādi motivēt parādniekus, tostarp uzturlīdzekļu nemaksātājus, iziet no ēnu zonas. Mums vajadzēja iekāpt šo cilvēku kurpēs, lai izprastu, kāpēc viņi ir nonākuši parādos, un palīdzēt pakāpeniski no tiem atbrīvoties. Piemēram, neatkarīgi no tā, cik liela ir uzturlīdzekļu parādnieka alga, pēc ieturējuma uz rokas viņš saņem vienu un to pašu summu — 560 eiro.

Kāda ir jauninājuma būtība? Valsts par uzturlīdzekļu parādiem no cilvēka, kuram ir lielāka alga nekā minimālā, nepaņems vairāk par 30%. Savā ziņā tā ir atkāpšanās no sarkanajām līnijām, jautājums nav ērts, jo, protams, nodokļi ir jāmaksā un par parādiem ir jānorēķinās. Bet, ja esošā sistēma nestrādā, ir jāmēģina izmantot citus instrumentus.

Saskaņošanā starp institūcijām ir nodots arī e–rēķinu likumprojekts. Tas paredz, ka no 2025. gada 1. janvāra saimnieciskās darbības veicēju saziņa ar valsts pārvaldi un valsts pārvaldes iestādēm, izsniedzot rēķinus, būs tikai elektroniskā — e–rēķinu — formā. No 2026. gada 1. janvāra šī sistēma tiks ieviesta visiem uzņēmumiem.

Mūsu ieskatā tā ir būtiska izmaiņa, vadoties no ēnu ekonomikas perspektīvas. Paredzam, ka mazināsies cilvēkstundu skaits, ko uzņēmumi ikdienā tērē uz rēķinu apstrādi, saruks cilvēcisku kļūdu skaits. Vienlaikus vairs nebūs iespējams retrospektīvi rēķinu sagrozīt, pielāgot, atkarībā no veicamām pārbaudēm, kaut ko sashēmot.

Ja ir ērti, varēs rēķinu izdrukāt. Bet tie nebūs leģitīmi. Tiks izveidoti vairāki e–rēķinu aprites kanāli. E–rēķinu sūtīšanai valsts nodrošinās arī bezmaksas kanālu, izmantojot e–adresi. Daudzi lielie uzņēmumi jau patlaban praktizē e–rēķinus. Nākotnē savā starpā sazināsies grāmatvedības sistēmas.

Uzskatām, ka līdz ar to mazināsies arī krāpniecisko gadījumu skaits. Piemēram, ir bijuši vairāki gadījumi, kad uzņēmumi sūtīja viens otram rēķinu, taču tos pārtvēruši hakeri, kas bija konta numuru samainījuši un izkrāpuši naudu. Tas vairs nebūs iespējams.

Vēl viens likumprojekts ir saistīts ar reitingu iedzīvināšanu publiskajos iepirkumos, kas klasificējas pēc Publisko iepirkumu likuma 9. panta kā mazā sliekšņa iepirkumi. Ideja ir tāda: ja konkursā piedalās komersanti un kāds no tiem ir «A», bet kāds — «B» reitinga uzņēmums, papildu punkti tiek piešķirti «A» reitinga sabiedrībai. Valstij tā būs lētāka procesu izsekošana un uzraudzība.

Ja līdzīgu principu gribam ieviest lielajos iepirkumos, tad jāņem vērā, ka tajos piedalās gan ārvalstu, gan vietējie uzņēmumi. Turklāt nodokļu maksātāju reitingu publiskošana tikko sākās, un tā aptver tikai Latvijas judikatūru.

Mums ir nodoms testēt mazo sliekšņa iepirkumus kā pilotprojektu. Sāksim ar mazajiem iepirkumiem un tad skatīsimies. Būtu loģiski ideju attīstīt tālāk, jo ir absurdi, ka valsts, izvēloties lētāko cenu, kurai par pamatu bieži vien ir aplokšņu algas, tādā veidā veicina ēnu ekonomiku.

Nodokļu disciplīna kaut kādā ziņā atspoguļojas arī izmaksās. Lai neveicinātu konkurences kropļošanu, šāda pieeja ir godīga un izskaidrojama. Šeit nevarētu būt arī manipulācijas ar nodokļu parādiem. Kā zināms, bieži vien uzņēmumi samaksā parādus īsi pirms pieteikšanās iepirkumos un pēc tam atkal tos uzkrāj.

Nodokļu maksātāju reitingā parāds tiek vērtēts garākā laika periodā, t.i, pārliecināmies par ilgtspējīgu disciplīnu. Otrkārt, ja uzņēmumam parāds ir 160 eiro, bet nodokļu nomaksa — miljonos, varbūt tas vēl neliecina, ka komersants ir riskants? Tas varētu nebūt pamats, kāpēc uzņēmums nevarētu piedalīties iepirkumos. Vēlamies panākt samērīgu un ilgtspējīgu risinājumu attiecībā uz vērtēšanu.

Ministru kabinetā ir apstiprināta VID reforma. Ieviešam partnerības principu, nodalām no VID noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas funkcijas un veidojam VID kā servisa iestādi, atbrīvojot vairāk resursu, lai konsultētu un motivētu, aicinātu uz labprātīgu nodokļu nomaksu.

Vairāki grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām» ir vērsti uz skaidras naudas aprites lielāku caurskatāmību. Paredzēts, ka bankām būs jāziņo VID par skaidras naudas iemaksām bankomātos, kas pārsniedz minimālo algu vai 1000 eiro. Jāpiebilst, ka skaidra nauda netiek aizliegta, arī turpmāk varēs ar to brīvi rīkoties tas būs leģitīms maksāšanas veids. Informācija par iemaksām bankomātos paredzēta lielāku risku monitorēšanai.

Mazumtirdzniecībā tiks ieviests pienākums: ja apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro, ļaut klientam norēķināties ar bankas maksājuma karti, proti, izmantojot POS termināļus. Kāpēc tieši 50 000 eiro? Rēķinājām, kādas ir izmaksas, pie kurām POS terminālis atmaksājas.

Ceram, ka no nākamā gada.

Vēl izmaiņas plānotas Darba likumā. Patlaban regulējums paredz, ka primāri alga tiek izmaksāta skaidrā naudā. To ierosināsim mainīt uz bezskaidras naudas izmaksu. Vēsturiski šī norma Darba likumā tika ieviesta, lai algu nemaksātu kā barteri precēs un pakalpojumos. Taču arī turpmāk nebūs aizliegts algu darbiniekiem maksāt skaidrā naudā, bet par to būs jāinformē VID.

Kopā ar Labklājības ministriju strādājam pie Darba likuma grozījumu projekta anotācijas. Izmaiņu pamatojumā esam iekļāvuši vairākos pētījumos secināto, cik izmaksā skaidras naudas aprite. Ir viedoklis, ka skaidra nauda ir lētāka nekā bezskaidra nauda. Patiesībā tā nav, ir tik daudz slēpto izmaksu, ka bezskaidra nauda ir krietni lētāka nekā skaidra nauda.

Taisnība, aplokšņu alga ir sasaistāma ar skaidru naudu.

Svārstība ir salīdzinoši neliela. Varu tikai minēt, kāpēc tas tā ir noticis: iespējams, no ārvalstīm iebrauc vairāk viesstrādnieku.

Esam pamanījuši, ka algas kāp arī zemāk atalgotajos darbos. Aplokšņu algu gadījumos atalgojumu veido tā saucamā gaišā (legālā) alga un pelēkās ekonomikas alga. Redzam, ka liela daļa uzņēmēju ir pārgājuši uz lielāku gaišās algas izmaksu.

Ministru kabinetā skatīsimies informatīvo ziņojumu par EDLUS ieviešanas efektu. Manuprāt, no EDLUS ir bijis pozitīvs pienesums. Esam secinājuši, ka lielākas problēmas ir tur, kur nav ieviests EDLUS. Kur sistēma strādā, visu redzam gana labi. Taču joprojām identificējam, kā uzlabot datus. Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ir paredzēts pasākums, lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp būvniecības informācijas sistēmu un VID. Iespējams, ne visur perfekti sakrīt datu formāts, tāpēc nav ērti ar tiem strādāt.

Jau šogad būvniecībā sāks darboties sistēma par ziņošanu par pārskaitītām summām starp ģenerāluzņēmēju un apakšuzņēmēju. Tas ir ļoti spēcīgs instruments, jo bija daudz diskusiju par to, kur pazūd nauda. Ģenerāluzņēmējs samaksā, bet apakšuzņēmējs nesaņem. Tātad nauda pazūd kaut kur pa vidu. Process kļūs caurskatāmāks, varēsim redzēt, pie kā vērsties.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ir paredzēts mazināt EDLUS slieksni. Patlaban trešās grupas jaunbūvēs un būvdarbos virs 350 000 eiro ir jāievieš EDLUS. Plānojam slieksni samazināt līdz 170 000 eiro. Pēc būtības visi lielākie objekti tiks pakļauti EDLUS un kļūs redzamāki.

Jā, slieksnis ir zems. Vajadzēs rūpīgi sekot, ka tiešām tiek ievērotas EDLUS normas. Informatīvajā ziņojumā esam ieskicējuši, ka šogad pieaug to objektu skaits, kurās tiek veiktas pārbaudes arī fiziskā veidā. Tikai ar regulējumu vien nepietiek, ir jāpārliecinās klātienē, vai normas tiek ievērotas.

Vēl ir paredzēts, ka no būvniecības informācijas sistēmas saņemsim datus par aptuveno objekta cenu, kuros ir jābūt ieviestam EDLUS. Redzot šos datus kopumā, VID būs krietni vieglāk strādāt.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ir ierosināti vairāki pasākumi, kas attieksies uz privātmāju būvniecību. Piemēram, kāds ir ēkas izmērs, kuru varēs celt pašu spēkiem. Patlaban tie ir 400 m². Vai tiešām tik lielai mājai privātpersona var ieliet pamatus, ievilkt elektroinstalāciju un veikt citas fundamentālas lietas? Daudz ko var paveikt kopā ar draugiem, radiem vai kaimiņiem, bet daudziem darbiem vajag atbilstošu izglītību. Šajos gadījumos vajadzēs piesaistīt juridisko personu vai fizisko personu, kas ir saimnieciskās darbības veicējs. Tas noteikti mazinās ēnu ekonomiku, kas privātmāju būvniecībā ir diezgan izplatīts fenomens.

Dzīvojamās mājas būvniecības gadījumā plānots samazināt būvobjekta platību no 400 m² uz 170 m², kad būvētājs var būvēt paša spēkiem, darbos neiesaistot būvkomersantu.

Ēnu ekonomikas ierobežošana tirdzniecībā ir vairāk horizontāls pasākums — tie ir gan e–rēķini, gan naudas plūsmas caurskatāmība. Kā partnerības «burkānu» esam paredzējuši «A» nodokļu reitinga uzņēmumiem vienkāršot kases aparātu resertifikācijas prasības. Tas gan nav ierakstīts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā, bet paplašinām mūsu rīcību ne tikai ar plāna pasākumiem. Sadarbojamies ar Finanšu izlūkošanas dienestu, Latvijas Banku, monitorējam, kā plūst skaidra nauda, kam vēl būtu jāpievērš uzmanība. Lielu akcentu liekam uz analītiku.

Šovasar esam noslēguši līgumu ar Rīgas Tehnisko universitāti mākslīgā intelekta izmantošanai būvniecības nozares uzraudzības jomā. Tiks pielāgoti dati par nodokļu maksātājiem šajā nozarē. Sadalot riska grupās, analizējot nesakritības, varēsim saprast, kur ir augstāks ēnu ekonomikas risks. Tas ir nopietns solis uz priekšu. Ceram, ka ieraudzīsim komersantus, kurus ir jāuzrunā nopietnāk. Rezultāti būs jau šoruden.

Latvijas sabiedrība ir diezgan pretimnākoša labvēlīgiem automātiskiem risinājumiem, piemēram, automātiskai nodokļu nomaksas pagarināšanai. Ja ir izveidojies nodokļu parāds un nodokļu maksātājs ir noslēdzis vienošanos ar VID par citu termiņu, tad, kad tas pienāk, redzam, ka nodokļu maksātājs nosacījumus ievēro, visi kritēriji izpildās, termiņš automātiski pagarinās, ja nodokļu maksātājs to ir pieprasījis. Ir tikai jāiesniedz iesniegums, un tas tiek automātiski izvērtēts.

Esam diskutējuši Saeimā, bet līdz šim nav atbalstīts, ka varētu automatizēt VID sistēmu nodokļu nomaksas kavējumu gadījumos vai tad, kad nav iesniegta gada deklarācija VID. Likums «Par nodokļiem un nodevām» nosaka: ja noteiktajā termiņā nav izpildītas saistības, jābūt sankcijām, naudas sodam. Lai manuāli VID varētu visus datus apstrādāt, tiek patērēts ļoti liels resurss, arī uz nodokļu piedziņu. Igaunijā tas notiek automātiski.

Iebildumi ir par to, ka nodokļu maksātājam pārkāpumu gadījumā varētu būt kāds attaisnojošs iemesls. Bet arī automātiska lēmuma gadījumā VID pieņems paskaidrojumus. Piemēram, mazas SIA īpašnieks vai saimnieciskās darbības veicējs atradās slimnīcā. Attaisnojoša iemesla dēļ VID pārskatīs lēmumu un to atcels.

Varētu ietaupīt daudz resursu, sašķirojot lietas, par kurām ir vieta diskusijām un par kurām nav.

Vēl viena «karsta» lieta ir par tā saucamo nodokļu rēķinu. Saeimā jau divus gadus ir iestrēguši grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas paredzētu jaunu nodokļu administrācijas pārbaudes veidu — nodokļu kontroli. Tās rezultātā VID būtu tiesības, vadoties pēc riskiem, atsūtīt rēķinu, ja uzņēmums nespēj paskaidrot algas, kas ir ievērojami zemākas par vidējām nozarē, reģionā vai profesijā. Ja alga ir zemāka par 80% no vidējās, tad par starpību starp samaksāto un potenciālo nodokli tiktu izrakstīts nodokļu rēķins. Protams, uzņēmumam būtu iespēja pamatot, kāpēc alga ir tik zema.

Nozares organizācijas par šo priekšlikumu bija gana skeptiskas, savukārt Ministru kabineta līmenī šim projektam bija atbalsts. Finanšu ministrija bija arī gatava sākt nevis ar 80% no vidējās algas, bet ar zemāku slieksni, vismaz virzīties uz automatizāciju. Diskusijas joprojām notiek, un Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā šis pasākums no ieviešanas ir precizēts uz diskusiju objektu.

Sodus teorētiski varētu paaugstināt, taču arī A. Saukas prezentācijā bija atspoguļots, ka cilvēki jau patlaban vērtē, ka sodi ir pietiekami atturoši, gana augsti. Tātad diezin vai sodu palielināšana varētu palīdzēt.

Tas, kas, mūsuprāt, varētu veicināt nodokļu nomaksu, ir iekšējā motivācija. Ēnu ekonomikas ķīlnieki, faktiski — dalībnieki, ir uzņēmēji, pircēji, pārdevēji. Ja runājam par pircējiem, laba kampaņa patlaban ir Slimību profilakses un kontroles centram par nelegālo skaistumkopšanas pakalpojumu saņemšanu, kā tas var kaitēt veselībai.

Mēģinām skaidrot, ka katra samaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā un labklājībā. No tā, kā maksājam nodokļus, atkarīgas ugunsdzēsēju algas, cik ātri atbrauc neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests u. c.

Cilvēki neaizdomājas, kāpēc viņiem būtu jāizvēlas nevis legāla alga, bet šķietami lielāka alga aploksnē. Tiklīdz tiek izskaidrots, ka nevarēs iegādāties automašīnu līzingā, nevarēs pamatot savus ienākumus, veicot dārgākus pirkumus, sāk aizdomāties. Vai tiešām darbinieks ir pelnījis būt neaizsargāts? Darba devējs pret viņu ir labvēlīgs, kamēr viņš ir darba resurss. Ja pienāks nebaltā diena, cilvēks paliks viens.

Ir jāaizdomājas, kāpēc nav izdevīgi dzīvot kā pilnvērtīgam, cieņpilnam sabiedrības loceklim, bet gan atrasties «ēnās». Mums ir jāpalīdz izkļūt no «ēnām». Ja ieslēdzam tikai savu radaru un parādām visus ēnu ekonomikas dalībniekus, tas nepalīdz.

Jums arī varētu interesēt:

• Bezskaidras naudas norēķini – vērtīgs instruments ēnu ekonomikas mazināšanai
• Ēnu ekonomika Latvijā sākusi mazināties