0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASCivillietās kasācijas instancē personas pārstāvis var būt tikai advokāts

Civillietās kasācijas instancē personas pārstāvis var būt tikai advokāts

Civilprocesā fiziskās personas lietas kasācijas instances tiesā ved pašas vai ar advokāta starpniecību. Arī juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī ar advokāta starpniecību, informē Augstākā Tiesa. To nosaka 2013.gada 19.decembra grozījumi Civilprocesa likumā, papildinot 82.pantu par tiesībām uz pārstāvību civilprocesā. Grozījumi stājušies spēkā 2014.gada 1.janvārī. Līdz šim kasācijas instancē, tāpat kā pirmās instances un apelācijas instances tiesā, fiziskās personas lietas tiesā varēja vest pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību, kas varēja arī nebūt advokāti. Tāpat arī juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā varēja vest to amatpersonas,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Civilprocesā fiziskās personas lietas kasācijas instances tiesā ved pašas vai ar advokāta starpniecību. Arī juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī ar advokāta starpniecību, informē Augstākā Tiesa. To nosaka 2013.gada 19.decembra grozījumi Civilprocesa likumā, papildinot 82.pantu par tiesībām uz pārstāvību civilprocesā. Grozījumi stājušies spēkā 2014.gada 1.janvārī. Līdz šim kasācijas instancē, tāpat kā pirmās instances un apelācijas instances tiesā, fiziskās personas lietas tiesā varēja vest pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību, kas varēja arī nebūt advokāti. Tāpat arī juridisko personu lietas kasācijas instances tiesā varēja vest to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji, kas varēja nebūt advokāti. „Tas ir pussolītis uz priekšu, tādēļ, protams, vērtējams pozitīvi” – 19.decembra Civilprocesa likuma grozījumus vērtē Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājs Zigmants Gencs. Augstākās tiesas priekšlikums bija vēl kardinālāks – lai nodrošinātu profesionālu tiesvedības procesu un paātrinātu lietu izskatīšanu, kasācijas instances tiesā lietas vest tikai zvērinātiem advokātiem. Civillietu departamenta priekšsēdētājs jau pagājušā gada Augstākās tiesas plēnumā norādīja, ka zvērināta advokāta institūta ieviešana būtu viens no veidiem, kā tiesāšanās procesu padarīt profesionālāku un līdz ar to arī efektīvāku. Provizoriskie statistikas dati liecina, ka 2013.gadā aptuveni 70% no Civillietu departamentā kasācijas kārtībā saņemtajām lietām kasācijas tiesvedības ierosināšana atteikta, jo jau ir izveidojusies stabila judikatūra vai nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā. Zvērinātam advokātam būtu atbildība pārzināt kasācijas instances judikatūru un nemaldināt klientu, iesniedzot kasācijas sūdzību, kurai nav pamata tikt pieņemtai. 19.decembra Civilprocesa likuma grozījumi nedod ekskluzīvas tiesības zvērinātiem advokātiem pārstāvēt personu civilprocesā, tomēr ir solis uz profesionālāku tiesvedību un ļauj cerēt, ka kasācijas instancei būs vairāk iespēju skatīt tikai tādas lietas, kuras ir nozīmīgas judikatūras veidošanai.