0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTICSP uzsāks gadskārtējo iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumu

CSP uzsāks gadskārtējo iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumu

Martā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) jau vienpadsmito reizi uzsāks gadskārtējo iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumu. 2015. gadā tiks aptaujāti 13 000 iedzīvotāju, tādēļ respondenti aicināti būt atsaucīgiem, jo tikai iedzīvotāju sniegtā informācija var visprecīzāk raksturot viņu patiesos dzīves apstākļus. Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta vecākā eksperte Evija Kūla norāda: „Ikvienas izmaiņas politikā tiek plānotas un ieviestas, pamatojoties uz statistikas datiem1. Jo lielāka ir iedzīvotāju atsaucība, jo precīzākus datus iegūstam, kas savukārt veicina efektīvākas rīcībpolitikas veidošanu. Balstoties uz CSP ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma rezultātiem, ir sagatavotas pirmās iestrādnes minimālā ienākuma līmeņa noteikšanā. No 2015. gada 1. janvāra ir…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

naudaMartā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) jau vienpadsmito reizi uzsāks gadskārtējo iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumu. 2015. gadā tiks aptaujāti 13 000 iedzīvotāju, tādēļ respondenti aicināti būt atsaucīgiem, jo tikai iedzīvotāju sniegtā informācija var visprecīzāk raksturot viņu patiesos dzīves apstākļus.

Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta vecākā eksperte Evija Kūla norāda: „Ikvienas izmaiņas politikā tiek plānotas un ieviestas, pamatojoties uz statistikas datiem1. Jo lielāka ir iedzīvotāju atsaucība, jo precīzākus datus iegūstam, kas savukārt veicina efektīvākas rīcībpolitikas veidošanu. Balstoties uz CSP ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma rezultātiem, ir sagatavotas pirmās iestrādnes minimālā ienākuma līmeņa noteikšanā. No 2015. gada 1. janvāra ir stājušās spēkā arī vairākas izmaiņas rīcībpolitikās23, kas saistītas ar iedzīvotāju ienākumu palielināšanos. Tā, piemēram, strādājošajiem samazināta vispārējā IIN likme, palielināta minimālā bruto darba alga. Ģimenēm ar bērniem paaugstināts ģimenes valsts pabalsts par otro un trešo bērnu, palielināts bērnu uzturlīdzekļu apmērs. Arī citas lielākiem sociālajiem riskiem pakļautās iedzīvotāju grupas no šī gada saņems lielākus ienākumus."

CSP aicina apsekojumā iekļautajiem iedzīvotājiem būt atsaucīgiem, jo viņu sniegtā informācija ir būtiska kvalitatīvu datu ieguvei. Respondentiem tiks jautāts par mājsaimniecības sastāvu un tās locekļu sociālekonomisko raksturojumu, mājokļa apstākļiem, ienākumiem, veselības stāvokļa pašvērtējumu, sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības riskiem, kā arī papildjautājumi par līdzdalību sociālajā un kultūras dzīvē.

Pirms intervētāja ierašanās vai telefonintervijas aptaujā iekļautās personas saņems informatīvu vēstuli, kurā norādīts plānotais intervijas laiks un intervētāja kontaktinformācija. Gan klātienes, gan telefonintervijas veiks intervētāji, uzrādot CSP darbinieka apliecību. CSP garantē iegūtās informācijas konfidencialitāti.

   2014. gadā ienākumu nevienlīdzība pieaugusi

2013. gadā iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi sasniedza 354 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli (pieaugums par 10,6%, salīdzinot ar 2012. gadu). Visstraujākais ienākumu pieaugums bija trūcīgākajās (par 11,6%) un turīgākajās mājsaimniecībās (par 11,2%).

Sociālo transfertu – pensiju, pabalstu un citu budžeta maksājumu – īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos samazinājās no 32,4% 2010. gadā līdz 26,2% 2013. gadā.

Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība – 2013. gadā Latvijas Džini koeficients bija visaugstākais (35,5%).

2013. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 21,2% Latvijas iedzīvotāju. Tas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk, nekā 2012. gadā, jo  ienākumu kāpums no algota darba bija straujāks par  pensiju, pabalstu un citu budžeta maksājumu pieaugumu.

Vīriešiem nabadzības risks 2013. gadā bija zemāks nekā sievietēm, savukārt krīzes gados (2009. – 2011. g.) sievietes bija mazāk pakļautas nabadzības riskam nekā vīrieši.

Iedzīvotājiem vecumā no 18 gadiem ar pamatskolas izglītību vai zemāku nabadzības risks bija 36,3%; ar vidējo izglītību – 19,7%; ar augstāko izglītību – tikai 7,6%.

Par apsekojumu

Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma EU-SILC (European Union Statistics on Income and Living Conditions) mērķis ir nodrošināt salīdzināmu un sistemātiski apkopojamu informāciju par dažādiem aspektiem, kas ietekmē mājsaimniecības un katra cilvēka labklājību. Apsekojums notiek regulāri visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, izmantojot vienotu metodoloģiju.

Plašāka informācija par iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā EU-SILC iegūto statistisko informāciju pieejama CSP datu bāzē sadaļā "Iedzīvotāju ieņēmumi", "Monetārā nabadzība un ienākumu nevienlīdzība", "Materiālā nenodrošinātība", "Mājokļa apstākļi" un "Veselības pašnovērtējums".

  Skatiet arī infografiku: Piedalies CSP Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā   Prezentācija "Kā Labklājības ministrija izmanto nabadzības rādītājus politikas veidošanā?", "Monetārās nabadzības rādītāju izmantošana nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšanai". Labklājības ministrija. Pieejams: http://www.lm.gov.lv/text/2953 Izmaiņas sociālajā jomā 2015. gadā. Labklājības ministrija. Publicēts 17.12.2014. Pieejams: http://www.lm.gov.lv/news/id/6218 VIDEO: 2015. gadā pieaug minimālā alga un samazinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Ministru kabinets. Publicēts 29.12.2014. Pieejams: http://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/video-2015gada-pieaug-minimala-alga-un-samazinas-iedzivotaju-ienakuma-nodokla-likme