Darba devēji, arodbiedrības un FM diskutē par jauno nodokļu reformu

Ikars Kubliņš, BilancePLZ, pēc FM, LDDK un LBAS materiāliem

(0)
VID gada neapliekamā minimuma precizēšanas kārtība
Foto: ©JeanLuc – stock.adobe.com

Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 9. septembra sēdē valdība un sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – diskutēja par valsts budžetu 2021. gadam. NTSP pauda atbalstu Finanšu ministrijas piedāvājumam samazināt darbaspēka nodokļus un pakāpeniski ieviest minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).

Darba devēji: Minimālās VSAOI jāievieš pakāpeniski

LDDK atbalsta valdības priekšlikumu samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par 1%, saglabājot sasaisti ar veselības aprūpes finansēšanu. Vienlaikus darba devēji uzsver, ka ir nepieciešams vēl straujāks nodokļu sloga samazinājums, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju Baltijas un visā Ziemeļvalstu reģionā.

Savukārt, ieviešot minimālās VSAOI, svarīgi, lai process notiktu pakāpeniski nākamo 2 gadu laikā, motivētu cilvēkus veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, turklāt sistēmai ir jābūt viegli administrējamai. LDDK norāda, ka, aprēķinot nodokļu un sociālo iemaksu apmēru, būtu jāņem vērā mājsaimniecības kopējie ienākumi, kā arī jānodrošina iemaksu summēšana par visiem personas darba ienākumiem, bet atbildība par VSAOI nomaksu vismaz minimālajā līmenī ir jāuzņemas darba ņēmējam.

Tāpat LDDK vērš uzmanību, ka visi alternatīvie nodokļu režīmi, tai skaitā autoratlīdzību režīms, jāskata kopskaitā un jāizmaina vienlaicīgi, lai nenotiktu cilvēku migrācija starp nodokļu režīmiem, tādējādi novēršot iespēju tos izmantot negodprātīgai nodokļu optimizācijai.

LDDK pozitīvi vērtē centienus paaugstināt diferencētā neapliekamā minimuma (DNM) slieksni līdz 1800 eiro, kas ir labāks modelis par esošo. Tomēr darba devēji aicina atteikties no “lētā darbaspēka un aplokšņu algu ekonomiku veicinošā” DNM, fiskāli neitrālā veidā aizstājot ar neapliekamo minimumu, jo DNM neveicinot nodokļu sistēmas taisnīgumu un vienkāršību, kā arī kavējot tautsaimniecības pāreju uz augstākas pievienotās vērtības un augstāka atalgojuma ekonomiku.

Arodbiedrības: Ne visi strādā pilnu slodzi

LBAS atzīst, ka šobrīd piedāvātais nodokļu politikas pamatnostādņu projekts vairāk atbilst arodbiedrības iecerēm un darbinieku interesēm. Piemēram, tiek paaugstināta minimālā alga un neapliekamais minimums, kā arī nodrošināta likumu normu izpilde saistībā ar mediķiem un pedagogiem, tostarp nākamajā gadā novirzot 183 miljonus eiro veselības aprūpei – tieši darba samaksai un līdz ar to arī pakalpojumiem, ieskaitot tos  60 miljonus, kuri netika izmaksāti šogad.

Arodbiedrības iestājas par to, ka no pilnas minimālās algas ir jānomaksā visi nodokļi. Tajā pašā laikā ir cilvēki – pašnodarbinātie vai apkopēja, vai sētnieks, kuri nestrādā pilnu darba dienu. LBAS priekšlikums ir šo situāciju risināt ļoti pakāpeniski, samērīgi, neiedzenot cilvēkus ēnu ekonomikā, bezdarbniekos vai darba emigrācijā. LBAS vienmēr iestājas par darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu, vienlaikus uzsverot nepieciešamību nodrošināt sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti un taisnīgumu.

Nodokļu sistēmas sakārtošanu valsts un pašvaldību starpā var uztvert kā zināmu kompromisu pie nosacījuma, ka pilnvērtīgi tiks nodrošināta šo valsts varas atzaru funkciju īstenošana. Tāpēc pašvaldības, kurām tiek pildīts IIN pilnā apmērā, varētu uzņemties solidāru atbildību kopā ar valsti, palīdzot šo krīzi pārvarēt.

LBAS norāda, ka ar šo piedāvājumu vēl joprojām nav panākts īpašs atbalsts ģimenēm ar bērniem. LBAS uzskata to par trūkumu, un iespējamais risinājums būtu vai nu atbalsts ar ģimenes valsts pabalsta, atvieglojuma, attaisnoto izdevumu vai kāda cita finanšu instrumentu palīdzību. Šī problēma vēl tiks diskutēta starp sociālajiem partneriem un koalīcijas partijām NTSP sēdēs.

FM: palielināsies sociālās garantijas, samazināsies nodokļu slogs un ēnu ekonomika

Finanšu ministrija pēc sēdes akcentē, ka veselības nozarei 2021. gadā piedāvāts papildu finansējums 183 miljoni eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, tam piedāvāts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021. gadā un 49,1 miljonu eiro 2022. un turpmākajos gados. Tāpat akadēmiskā personāla minimālo atlīdzības likmju paaugstināšanai sniegts priekšlikums par finansējumu 7,2 miljoni gan 2021., gan turpmākajos gados.

Satversmes tiesas spriedumu izpildei labklājības jomā nepieciešamais finansējums ir 95,7 miljonu eiro apmērā. Tas ietver minimālo pensiju un Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu, GMI un mājokļa pabalsta finansēšanu, kā arī sociālo garantiju palielināšanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Nepieciešamo finansējumu ir jānodrošina gan no valsts, gan pašvaldību budžetiem.

Savukārt neatkarīgo institūciju prioritārajiem pasākumiem, tai skaitā sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, nepieciešami 19,4 miljoni eiro.

COVID-19 izraisītā krīze ir izgaismojusi vairākas esošās nodokļu sistēmas nepilnības valstī, tai skaitā sociālās aizsardzības trūkumu alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem. Ar izmaiņām plānots panākt noteiktu un izmērāmu efektu iedzīvotāju sociālajā nodrošinājumā krīzes gadījumos, kā arī būtu sperts būtisks solis ēnu ekonomikas samazinājumā kopumā. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes samazināšana un diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas sliekšņa paaugstināšanas mērķis ir samazināt darba spēka nodokļu slogu un veicināt konkurētspēju reģiona līmenī.

Lai rastu nepieciešamos līdzekļus, ministrijām ir iespēja piedāvāt fiskāli neitrālus priekšlikumus, vēlreiz pārskatīt budžeta izdevumus un novirzīt tos jaunu – svarīgāku savas nozares prioritāšu finansēšanai. Pie budžeta līdzekļu rašanas solidāri jāiesaistās visiem, tai skaitā pašvaldībām, kuru budžetā pašlaik ir pārpalikums, kamēr valsts budžetā – deficīts. Ja valsts pamatbudžetā šā gada septiņos mēnešos deficīts ir 115,1 miljons eiro, tad pašvaldību budžetā ir 95 miljonu eiro pārpalikums, kas ir pērnā gada līmenī. Vidējā termiņā pašvaldību budžetā tāpat kā valsts pamatbudžetā tiek plānots deficīts, tomēr deficīta līmenis pašvaldībās būs būtiski zemāks nekā valsts  pamatbudžetā.

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2020. gadam tiek prognozēts 7,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas tiek prognozēts attiecīgi 3,9% no IKP 2021. gadā, 2,8% no IKP 2022. gadā un 1,7% no IKP 2023. gadā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)