0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA TIESĪBASDarba devēji un arodbiedrības kopumā apmierinātas ar pieņemto Darba likuma grozījumu kompromisa variantu

Darba devēji un arodbiedrības kopumā apmierinātas ar pieņemto Darba likuma grozījumu kompromisa variantu

Gan Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), gan Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienība (LBAS) paudušas gandarījumu par Saeimas ceturtdien, 23.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Darba likumā. Būtiskākie Saeimā apstiprinātie grozījumi, kurus ierosinājaLDDK, attiecas uz darbinieku apmācībām. Sociālajiem partneriem vienojoties, likumā tika noteikts, ka darba devējs ar darbinieku varēs vienoties par profesionālo apmācību vai kvalifikācijas celšanas pasākumiem, laika periodu, kādu darbiniekam pēc attiecīga izglītību apliecinoša dokumenta saņemšanas jānostrādā pie konkrētā darba devēja (bet ne ilgāk par diviem gadiem), kā arī - proporcionālu apmācības izdevumu atlīdzināšanu, ja darbinieks uzteic darbu pirms šī termiņa beigām. Pieņemtie grozījumi sekmēs darba devēju motivāciju ieguldīt savu darbinieku…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Gan Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), gan Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienība (LBAS) paudušas gandarījumu par Saeimas ceturtdien, 23.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Darba likumā. Būtiskākie Saeimā apstiprinātie grozījumi, kurus ierosinājaLDDK, attiecas uz darbinieku apmācībām. Sociālajiem partneriem vienojoties, likumā tika noteikts, ka darba devējs ar darbinieku varēs vienoties par profesionālo apmācību vai kvalifikācijas celšanas pasākumiem, laika periodu, kādu darbiniekam pēc attiecīga izglītību apliecinoša dokumenta saņemšanas jānostrādā pie konkrētā darba devēja (bet ne ilgāk par diviem gadiem), kā arī - proporcionālu apmācības izdevumu atlīdzināšanu, ja darbinieks uzteic darbu pirms šī termiņa beigām. Pieņemtie grozījumi sekmēs darba devēju motivāciju ieguldīt savu darbinieku apmācībās, kā arī nodrošinās labāku kvalificētu speciālistu sagatavošanu un paaugstināt kopējo pieaugušo iesaisti mūžizglītībā. Latvijas darba devēju konkurētspējas paaugstināšanai būtiski ir arī pieņemtie grozījumi attiecībā uz maksimālo periodu, par kuru varēs slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, pagarinot šo periodu no trim līdz pieciem gadiem. Likuma izmainām pamatā bija mūsu kaimiņvalstu pieredze, kur maksimālais termiņš jau patlaban ir pieci gadi, un Eiropas Savienības projektu ilgumu, kas parasti pārsniedz 5 gadus. Pagarinot līguma periodu, mēs ne tikai paaugstinām valsts konkurētspēju, bet arī veicinām darbaspēka izmaksu izlīdzināšanu, uzskata LDDK. Savukārt LBAS pauž gandarījumu, ka Saeima neapstiprināja likuma izmaiņas strīdīgajos 68. un 110. pantos - par virsstundu darba apmaksas kārtību un darbinieku atbrīvošanu no darba bez arodbiedrības saskaņojuma konkrētos līdz šim likumā ietvertos gadījumos, kuros nebija panākta sociālo partneru vienošanās. Abus jautājumus Saeimas Darba un sociālo lietu komisijas sēdē tika nolemts virzīt uz tālāko izskatīšanu Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē (NTSP), lai rastu kompromisu darba devēju un darba ņēmēju starpā. Kā ziņots iepriekš, žurnāls Bilances Juridiskie Padomi šo ceturtdien, 30. oktobrī, organizē konferenci Kādas problēmas atrisina jaunie Darba likuma grozījumi.