0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIDarba devējiem un arodbiedrībām arvien vairāk atšķiras redzējums uz "iestrēgušo" nodokļu reformu

Darba devējiem un arodbiedrībām arvien vairāk atšķiras redzējums uz “iestrēgušo” nodokļu reformu

Ceturtdien, 15.jūnijā, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padome tikās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski un Ministra prezidenta biedru, ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, lai uzklausītu politiķu viedokli par nodokļu politikas virzību pēc koalīcijas padomes. LDDK konceptuāli atbalsta nodokļu politikas reformas komplekso piedāvājumu un Finanšu ministrijas izstrādāto projektu "Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2022.gadam” un aicina valdību nekavēt Nodokļu politikas reformas ieviešanu, sākot ar 2018.gadu. “Uzskatām par savu pienākumu vidējā termiņā nodrošināt būtisku strādājošo atalgojuma pieaugumu un neatbalstām turpmāku algu aplikšanu ar papildus nodokļu likmi, kas samazina strādājošo ienākumus. 2016.gadā veiktā darba devēju aptauja norāda, ka steidzami jāmazina darbaspēka nodokļi, lai veicinātu legālo…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Ceturtdien, 15.jūnijā, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padome tikās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski un Ministra prezidenta biedru, ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, lai uzklausītu politiķu viedokli par nodokļu politikas virzību pēc koalīcijas padomes.

LDDK konceptuāli atbalsta nodokļu politikas reformas komplekso piedāvājumu un Finanšu ministrijas izstrādāto projektu "Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2022.gadam” un aicina valdību nekavēt Nodokļu politikas reformas ieviešanu, sākot ar 2018.gadu.

“Uzskatām par savu pienākumu vidējā termiņā nodrošināt būtisku strādājošo atalgojuma pieaugumu un neatbalstām turpmāku algu aplikšanu ar papildus nodokļu likmi, kas samazina strādājošo ienākumus. 2016.gadā veiktā darba devēju aptauja norāda, ka steidzami jāmazina darbaspēka nodokļi, lai veicinātu legālo algu pieagumu un konkurētspēju Baltijas līmenī”, uzsver LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs, atbildot uz izskanējušo piedāvājumu palielināt VSAOI likmi par 1 procentpunktu.

Uzsākot nodokļu reformu, tās galvenais mērķis bija ne tikai valsts un uzņēmumu konkurētspējas palielināšana, bet arī ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājības pieaugums, samazinot darbaspēka nodokļus. Lai nepazaudētu sākotnējo ieceri, LDDK atkārtoti aicina valdību nodokļa slogu pārnest no darbaspēka uz kapitālu un patēriņu un izlīdzināt ienākumu nodokļu likmes.

LDDK izprot nepieciešamību palielināt veselības aprūpes finansējumu, tādēļ atbalsta obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, sasaistot veselības pakalpojumu pieejamību ar VSAOI nomaksu. Savukārt sociāli neapdrošinātām personām nepieciešams ieviest veselības apdrošināšanas mēneša maksājumu.

Lai nodrošinātu reformas īstenošanai nepieciešamo finansējumu, darba devēji pieļauj patēriņa nodokļu likmes palielināšanu. Tāpat būtisku valsts budžeta ieņēmuma daļu iespējams palielināt, aktīvāk apkarojot ēnu ekonomiku.

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns uzskata, ka veselības aprūpei finansējumu ir jārod no sociālās apdrošināšanas iemaksām, bet to nevajadzētu darīt uz darbinieku rēķina.

"Tagad mums piedāvā atgriezties sociālās apdrošināšanas iemaksās uz 11% kā krīzes visaugstākajā brīdī. Mēs neiebilstam, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas varētu būt veids, kā risināt veselības aprūpes finansējumu, bet brīnāmies par šo dīvaino solidaritātes izpratni: kad ir problēmas, paceļ darbiniekiem, bet, kad kaut ko samazina, tad samazina abiem. Šobrīd mēs atgriežamies smagākajā krīzes situācijā," pauda Baldzēns.

Viņš arī uzsvēra, ka bija vienošanās ar valdību, ka pēc krīzes šie 2% tiks atgriezti, tomēr tagad atkal jautājums tiek risināts uz darbinieku rēķina.

Baldzēns norādīja, ka jau tagad Latvijas darba ņēmēji, salīdzinot, piemēram, ar Igauniju, pie vienādas vidējās darba samaksas saņem par 97 eiro mazāk, jo nodokļu slogs ir lielāks. Ja piedāvā šo "ļoti solidāro" priekšlikumu, tad Latvijas un Igaunijas darbinieku saņemtās samaksas atšķirība jau pārsniegs 100 eiro, norādīja LBAS priekšsēdētājs.

"Visi piedāvājumi, kas zem skaistiem vārdiem slēpj iekšzemes kopprodukta (IKP) pārdali starp darbinieku un darba ņēmēju, nemazinās sociālo nevienlīdzību valstī, nemazinās polarizāciju sabiedrībā. Jo sabiedrības nevienlīdzību nevar risināt tikai starp darbiniekiem, neskarot darba un kapitāla attiecības," uzsvēra Baldzēns.

Jau ziņots, ka valdošās koalīcijas partneri šodien panāca vienošanos par sociālo iemaksu pieaugumu, savukārt par lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes progresivitāti diskusijas vēl turpināsies, žurnālistiem pēc koalīcijas sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Sociālās iemaksas iecerēts celt, lai palielinātu veselības aprūpes finansējumu. Paredzēts, ka sociālās iemaksas solidāri - pa pus procentpunktam - pieaugs gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Savukārt nodokļu nemaksātājiem varētu būt noteikts speciāls maksājums. Pagaidām partneri neesot runājuši par summu, bet viņi ir vienisprātis, kas tas būs noteikts maksājums, kas saistīts ar vidējo darba algu, skaidroja premjers. Tādā veidā cilvēki iegūšot obligāto veselības apdrošināšanu.