Darba devējiem, kuru darbinieki cietuši nelaimes gadījumā darbā, būs tiesības bez darbinieka piekrišanas saņemt informāciju par viņa veselības stāvokli. To paredz grozījumi Pacientu tiesību likumā, kas  1.novembrī otrajā lasījumā atbalstīti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.

Ja darba vietā noticis negadījums, darba devējam ir pienākums veikt tā izmeklēšanu, un šim nolūkam nepieciešama informācija no ārstniecības iestādes par nodarbinātajam nelaimes gadījumā nodarīto veselības traucējumu veidu un pakāpi. Patlaban šādu informāciju darba devējs var saņemt tikai ar pacienta piekrišanu. Ja persona atsakās dot piekrišanu datu apstrādei vai nespēj to dot smagu veselības traucējumu dēļ, darba devējam ir apgrūtināta nelaimes gadījuma izmeklēšana, taču tās veikšana noteikta normatīvajos aktos.

Darba devējam netiks sniegta visa ārstniecības iestādes rīcībā esošā informācija par pacientu, bet tikai tā, kas nepieciešama nelaimes gadījuma izmeklēšanai.

Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas  (VDI) datiem 2015.gadā nelaimes gadījumos darbā cieta 1727 nodarbinātie. 166 gadījumos gūti smagi veselības traucējumu, bet 26 gadījumi bija letāli.

Par izmaiņām Pacientu tiesību likumā otrajā un arī trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.

Atgādinām, ka personai, kura ir cietusi nelaimes gadījumā darbā, ko apliecina VDI apstiprināts akts par nelaimes gadījumu darbā, kurā uzrādīta pazīme, ka nelaimes gadījums ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts, ir tiesības uz papildu izdevumu kompensāciju, ko apmaksā valsts.

Lai saņemtu papildu izdevumu (ārstēšanās izdevumi, ārstniecības līdzekļu, tostarp medikamentu, iegāde, pacientu maksājumi un ārstnieciskās manipulācijas, medicīniskā un sociālā rehabilitācija, ceļa izdevumi, apmeklējot ārstniecības iestādi, pavadoņa ceļa izdevumi) kompensāciju, nepieciešams:

• personas iesniegums;
• jau minētais akts par nelaimes gadījumu darbā;
• medicīniskās dokumentācijas veidlapa „Izraksts no stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes”, kurā norādīti personai sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi un to nepieciešamība;
• maksājumu dokumenti, kas apliecina papildu izdevumu apmēru attiecīgajā apdrošināšanas gadījumā (čeki, kvītis).

Kompensējamā papildu izdevumu kopējā summa vienam apdrošināšanas gadījumam nedrīkst pārsniegt divdesmitpieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā, kas no 2006. gada 1. janvāra ir 1600,75 eiro.

Iesniegums kompensēt papildu izdevumus ir jāiesniedz 6 mēnešu laikā no izdevumus apliecinošo maksājumu dokumentu izsniegšanas dienas. Tātad, neskatoties uz to, ka nelaimes gadījums darbā personai noticis pirms diviem gadiem, ja medicīniskie izdevumi būs saistīti ar viņai notikušā nelaimes gadījuma darbā gūto veselības traucējumu ārstēšanu, tie tiks kompensēti.