0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSKONKURENCEDarba devēju organizācija norāda uz trūkumiem valdības sagatavotajā Atjaunošanas un noturības mehānisma plāna projektā

Darba devēju organizācija norāda uz trūkumiem valdības sagatavotajā Atjaunošanas un noturības mehānisma plāna projektā

Pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas informācijas

Foto: Burak K from Pexels

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), izvērtējot Finanšu ministrijas vadībā ministriju sagatavoto Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM/RRF) plāna projektu, identificējusi vairākus būtiskus trūkumus, kas liegs sasniegt tā galveno mērķi – efektīvu finansējuma izlietojumu ekonomikas noturībai, atveseļošanai un uzņēmējdarbības atbalstam.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs:Uzskatām, ka plāna projektu vēl būtu jāpilnveido, ņemot vērā darba devēju iepriekš iesniegtos priekšlikumus un fokusējot publiskās investīcijas tādos pasākumos, kas spēs sekmēt inovācijas, produktivitāti, eksportspēju un ekonomikas transformāciju. Vienlaikus jāsniedz skaidrs un visaptverošs ekonomiskais izvērtējums par plānoto investīciju projektu atdevi.”

Darba devēji norāda, ka plāna projekta ietvaros joprojām nav pareizi sabalansētas finansējuma proporcijas starp valsts institūciju stiprināšanu un pasākumiem ekonomikas noturībai, atveseļošanai,  Covid-19 pandēmijas sociālo un ekonomisko seku pārvarēšanai. Pēc LDDK aplēsēm no finanšu tirgos aizņemtā finansējuma privātajā sektorā plānots ieguldīti tikai 18% no šobrīd plānotājām izmaksām, savukārt publiskajā sektorā 82%.

Darba devēji aicina mainīt proporciju, nodrošinot plānā paredzēto finansējumu uzņēmējdarbībai vismaz 70% apmērā.

Lai to īstenotu, jānodrošina savstarpēja demarkācija gan ANM/RRF plāna projekta ietvaros, gan arī dažādiem finansējuma avotiem. Tāpat būtu jāsamazina plānotie pārvaldības un administratīvās kapacitātes izdevumi. Savukārt, lai neveidotos situācija, ka RFF finansējums aizstāj valsts budžeta izdevumus, svarīgi ievērot finansējuma papildinātības principu.

LDDK arī norāda, ka līdzšinējā plāna projektā nav skaidrota plānoto investīciju saskaņotība ar ES valsts atbalsta noteikumiem, kas paredzēti tam, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu publiskie izdevumi neizstumj privātos izdevumus, netiek pieļauta pārmērīga kompensācija un ka vienotajā tirgū ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi.

Līdz šim darba devēji nav saņēmuši skaidru izvērtējumu no atbildīgajām institūcijām par izteiktajiem LDDK priekšlikumiem un identificētajām problēmām ministriju piedāvājumā, tāpēc atkārtoti virza savus priekšlikumus, kā arī aicina Finanšu ministriju sagatavot turpmāko darbu plānu, kurā ietvertas starpministriju konsultācijas starp sociālajiem partneriem ANM/RRF plāna pilnveidei.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas informāciju, lai finansētu atveseļošanu, ES aizņemsies finanšu tirgos ar izdevīgākiem noteikumiem nekā daudzas dalībvalstis, un summas sadalīs starp valstīm. Lai Eiropas Komisija varētu sākt aizņemties, visām ES dalībvalstīm saskaņā ar to konstitucionālajām prasībām ir jāratificē jaunais Padomes Lēmums par ES pašu resursu sistēmu. Attiecībā uz jauniem ieņēmumu avotiem, kas palīdzēs atmaksāt aizņēmumu Eiropas Komisija līdz 2021. gada jūnijam nāks klajā ar priekšlikumiem par ieņēmumu avotiem, kas saistīti ar oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, digitālo nodevu, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu. Savukārt līdz 2024. gadam Komisija nāks klajā ar priekšlikumiem par jauniem ieņēmumu avotiem, piemēram, finanšu darījuma nodokli, finanšu iemaksu saistībā ar korporatīvo sektoru un jaunu kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Foto: Burak K from Pexels

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), izvērtējot Finanšu ministrijas vadībā ministriju sagatavoto Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM/RRF) plāna projektu, identificējusi vairākus būtiskus trūkumus, kas liegs sasniegt tā galveno mērķi – efektīvu finansējuma izlietojumu ekonomikas noturībai, atveseļošanai un uzņēmējdarbības atbalstam.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs:Uzskatām, ka plāna projektu vēl būtu jāpilnveido, ņemot vērā darba devēju iepriekš iesniegtos priekšlikumus un fokusējot publiskās investīcijas tādos pasākumos, kas spēs sekmēt inovācijas, produktivitāti, eksportspēju un ekonomikas transformāciju. Vienlaikus jāsniedz skaidrs un visaptverošs ekonomiskais izvērtējums par plānoto investīciju projektu atdevi.”

Darba devēji norāda, ka plāna projekta ietvaros joprojām nav pareizi sabalansētas finansējuma proporcijas starp valsts institūciju stiprināšanu un pasākumiem ekonomikas noturībai, atveseļošanai,  Covid-19 pandēmijas sociālo un ekonomisko seku pārvarēšanai. Pēc LDDK aplēsēm no finanšu tirgos aizņemtā finansējuma privātajā sektorā plānots ieguldīti tikai 18% no šobrīd plānotājām izmaksām, savukārt publiskajā sektorā 82%.

Darba devēji aicina mainīt proporciju, nodrošinot plānā paredzēto finansējumu uzņēmējdarbībai vismaz 70% apmērā.

Lai to īstenotu, jānodrošina savstarpēja demarkācija gan ANM/RRF plāna projekta ietvaros, gan arī dažādiem finansējuma avotiem. Tāpat būtu jāsamazina plānotie pārvaldības un administratīvās kapacitātes izdevumi. Savukārt, lai neveidotos situācija, ka RFF finansējums aizstāj valsts budžeta izdevumus, svarīgi ievērot finansējuma papildinātības principu.

LDDK arī norāda, ka līdzšinējā plāna projektā nav skaidrota plānoto investīciju saskaņotība ar ES valsts atbalsta noteikumiem, kas paredzēti tam, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu publiskie izdevumi neizstumj privātos izdevumus, netiek pieļauta pārmērīga kompensācija un ka vienotajā tirgū ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi.

Līdz šim darba devēji nav saņēmuši skaidru izvērtējumu no atbildīgajām institūcijām par izteiktajiem LDDK priekšlikumiem un identificētajām problēmām ministriju piedāvājumā, tāpēc atkārtoti virza savus priekšlikumus, kā arī aicina Finanšu ministriju sagatavot turpmāko darbu plānu, kurā ietvertas starpministriju konsultācijas starp sociālajiem partneriem ANM/RRF plāna pilnveidei.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas informāciju, lai finansētu atveseļošanu, ES aizņemsies finanšu tirgos ar izdevīgākiem noteikumiem nekā daudzas dalībvalstis, un summas sadalīs starp valstīm. Lai Eiropas Komisija varētu sākt aizņemties, visām ES dalībvalstīm saskaņā ar to konstitucionālajām prasībām ir jāratificē jaunais Padomes Lēmums par ES pašu resursu sistēmu. Attiecībā uz jauniem ieņēmumu avotiem, kas palīdzēs atmaksāt aizņēmumu Eiropas Komisija līdz 2021. gada jūnijam nāks klajā ar priekšlikumiem par ieņēmumu avotiem, kas saistīti ar oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, digitālo nodevu, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu. Savukārt līdz 2024. gadam Komisija nāks klajā ar priekšlikumiem par jauniem ieņēmumu avotiem, piemēram, finanšu darījuma nodokli, finanšu iemaksu saistībā ar korporatīvo sektoru un jaunu kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi.