Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par makroekonomisko radītāju prognozēm, plānotajiem nākamā gada valsts budžeta bāzes izdevumiem un prioritārajiem pasākumiem 2022. – 2024. gadam, uzskata, ka nav skaidrības par to, kā Latvija plāno sasniegt noteiktos tautsaimniecības attīstības mērķus.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: “Nākamais gads ir būtisks ekonomikas atveseļošanai, krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanai un ekonomikas transformācijai. Lai radītu augstas pievienotās vērtības produktus un veicinātu Latvijas rūpniecības eksportu, jāpanāk ievērojams uzņēmējdarbības un investīciju vides uzlabojums, kā arī jāpalielina ieguldījumi pētniecībā un attīstībā. Tikai šādi spēsim sasniegt ambiciozos Latvijas klimatneitralitātes un digitalizācijas mērķus un efektīvi risināt pandēmijas radītos izaicinājumus.”

Darba devēji uzsver, ka nākamā gada un vidējā termiņa budžeta ietvaros stingri jāvadās pēc valsts attīstības dokumentos noteiktajiem stratēģiskajiem plāniem līdzsvarotai izaugsmei, konkurētspējai un nozaru attīstībai.

LDDK aicina valdību un politiķus pieņemt atbildīgus lēmumus un ievērot ilgtspējīgu valdības parādu līdz 50% no IKP.

Analizējot 2022. gada valsts budžeta izdevumus, darba devēji norāda, ka nepieciešams skaidrs izvērtējums par pieaugošās inflācijas sagaidāmo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, nozaru konkurētspēju un iespējamo valdības rīcību inflācijas ierobežošanai un kompensēšanai. Tāpat nepieciešams skaidrojums par finansiāli ietilpīgākajiem prioritārajiem pasākumiem un to ietekmi uz stratēģisko mērķu sasniegšanu, kuriem ministrijas ir pieprasījušas finansējumu.

Savukārt, lai nodrošinātu efektīvu visa veida publisko finanšu resursu izlietošanu, jāsniedz pilnvērtīga informācija par to veidojošajām komponentēm, plānotajām publiskajām investīcijām, to atdeves rādītājiem un ietekmi uz valsts stratēģisko mērķu sasniegšanu.

Turpinot darbu pie valsts budžeta izstrādes, LDDK aicina sasaukt Budžeta un nodokļu politikas trīspusējās sadarbības apakšpadomi un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdi, lai detalizēti pārrunātu prognozēto nodokļu ieņēmumu sadaļu, plānoto  ietekmi no nodokļu un citu tiesību aktu izmaiņām, kā arī ēnu ekonomikas mazināšanas un konkurētspējas veicināšanas pasākumiem. Vienlaikus jāatsāk dialogs par Latvijas darbaspēka nodokļu un citu izmaksu konkurētspēju Baltijas mērogā.