0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDarba gaitu apliecinošo arhīvisko dokumentu glabāšanas termiņš turpmāk tiks sasaistīts ar personas vecumu un nebūs jāuzglabā 75 gadus

Darba gaitu apliecinošo arhīvisko dokumentu glabāšanas termiņš turpmāk tiks sasaistīts ar personas vecumu un nebūs jāuzglabā 75 gadus

Pēc Kultūras ministrijas informācijas

Valdība 25. februārī apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) iesniegtie grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 13.novembra noteikumos Nr.690 "Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir arhīviska vērtība, un to glabāšanas termiņiem"" . Turpmāk šādu dokumentu glabāšanas laiks būs 90 gadi kopš tajā minēto personu dzimšanas, nevis 75 gadi kopš lietas pabeigšanas, kā to paredzēja iepriekšējais tiesiskais regulējums. Kā norādīts grozījumu projekta anotācijā, Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais arhīvs, Labklājības ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir izvērtējuši un secinājuši, ka iesniegt un uzglabāt dokumentus par darba tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu un…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Photo on Visual hunt

Valdība 25. februārī apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) iesniegtie grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 13.novembra noteikumos Nr.690 “Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir arhīviska vērtība, un to glabāšanas termiņiem”” . Turpmāk šādu dokumentu glabāšanas laiks būs 90 gadi kopš tajā minēto personu dzimšanas, nevis 75 gadi kopš lietas pabeigšanas, kā to paredzēja iepriekšējais tiesiskais regulējums.

Kā norādīts grozījumu projekta anotācijā, Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais arhīvs, Labklājības ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir izvērtējuši un secinājuši, ka iesniegt un uzglabāt dokumentus par darba tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu un izbeigšanu kādā no to valsts informācijas sistēmām nav iespējams. Valsts ieņēmumu dienests paudis viedokli, ka neatbalsta darba gaitu apliecinošo dokumentu iesniegšanu un glabāšanu elektoniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo EDS nav izstrādāta un paredzēta lietošanā kā arhīva informācijas sistēma vai dokumentu vadības sistēma ar lielu datu apjomu glabāšanas iespējām.

Grozījumu rezultātā samazināsies administratīvais slogs institūcijām un privātpersonām, jo tiek izslēgta liela apjoma dokumentu glabāšana par personām, kuras jau ir mirušas. Šāda regulējuma ieviešana ir nepieciešama, jo lielie komersanti un citas organizācijas glabā ievērojamu apjomu darba attiecību dokumentu no 1945. gada. Dokumenti sociālās apdrošināšanas stāža pierādīšanai, kas ir galvenais to glabāšanas iemesls, deviņdesmitgadīgām personām vairs nav nepieciešami, jo sociālās apdrošināšanas stāžs ir pierādīts un valsts pensija piešķirta.

75 gadus dokumentus glabā tikai tad, ja personu dzimšanas datums nav zināms, vai arī lietā ir arhivēti dokumenti par vairākām personām, kā arī, ja arhivēto dokumentu izņemšana no lietas prasa nesamērīgas pūles (pāršūšanu, uzskaites dokumentu pārstrādi). Tāpat institūcijās, kurās ir dienests, administratīvais slogs tiek samazināts, atceļot pienākumu glabāt visus dokumentus par dienesta gaitu 75 gadus.

Noteikumu grozījumi paredz samazināt arī arhivējamo dienesta gaitas dokumentu sastāvu, nosakot pamatdokumentus ar arhīvisko vērtību. Turpmāk par arhīviski vērtīgiem noteikti dokumenti par dienesta attiecību nodibināšanu, grozīšanu un izbeigšanu, kā arī citi dokumenti par dienesta gaitu, ja tiem ir vēsturiska, sabiedriska, kultūras vai zinātniska nozīme.

Ja atbilstoši institūciju darbības specifikai pierādījumu, pētījumu un citu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešams arhivēt vēl papildu dokumentus, MK noteikumi ļauj tādus identificēt izvērtēšanas rezultātā un, saskaņojot ar Latvijas Nacionālo arhīvu, atzīt par arhīviski vērtīgiem. Ja dokumentos ir informācija ar vēsturisku, sabiedrisku, kultūras vai zinātnisku nozīmi, tos, tāpat kā līdz šim, glabā pastāvīgi.

Tāpat tiek noteikts, ka dokumentus, kuru glabāšanas termiņš ir beidzies, bet kuri nepieciešami kā pierādījumi tiesvedībā, kā arī institūcijas vai privātpersonas pienākumu un tiesību īstenošanai un aizsardzībai, glabā 10 gadus pēc tam, kad tie kā pierādījumi vairs nav nepieciešami.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: