Grozījumu rezultātā samazināsies administratīvais slogs institūcijām un privātpersonām, jo tiek izslēgta liela apjoma dokumentu glabāšana par personām, kuras jau ir mirušas. Šāda regulējuma ieviešana ir nepieciešama, jo lielie komersanti un citas organizācijas glabā ievērojamu apjomu darba attiecību dokumentu no 1945. gada. Dokumenti sociālās apdrošināšanas stāža pierādīšanai, kas ir galvenais to glabāšanas iemesls, deviņdesmitgadīgām personām vairs nav nepieciešami, jo sociālās apdrošināšanas stāžs ir pierādīts un valsts pensija piešķirta.

75 gadus dokumentus glabā tikai tad, ja personu dzimšanas datums nav zināms, vai arī lietā ir arhivēti dokumenti par vairākām personām, kā arī, ja arhivēto dokumentu izņemšana no lietas prasa nesamērīgas pūles (pāršūšanu, uzskaites dokumentu pārstrādi). Tāpat institūcijās, kurās ir dienests, administratīvais slogs tiek samazināts, atceļot pienākumu glabāt visus dokumentus par dienesta gaitu 75 gadus.

Noteikumu grozījumi paredz samazināt arī arhivējamo dienesta gaitas dokumentu sastāvu, nosakot pamatdokumentus ar arhīvisko vērtību. Turpmāk par arhīviski vērtīgiem noteikti dokumenti par dienesta attiecību nodibināšanu, grozīšanu un izbeigšanu, kā arī citi dokumenti par dienesta gaitu, ja tiem ir vēsturiska, sabiedriska, kultūras vai zinātniska nozīme.

Ja atbilstoši institūciju darbības specifikai pierādījumu, pētījumu un citu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešams arhivēt vēl papildu dokumentus, MK noteikumi ļauj tādus identificēt izvērtēšanas rezultātā un, saskaņojot ar Latvijas Nacionālo arhīvu, atzīt par arhīviski vērtīgiem. Ja dokumentos ir informācija ar vēsturisku, sabiedrisku, kultūras vai zinātnisku nozīmi, tos, tāpat kā līdz šim, glabā pastāvīgi.