Jau iepriekš informējām par iecerētajiem apjomīgajiem un diskutablajiem grozījumiem Darba likumā, ko starpministriju saskaņošanai izsludināja 23. februārī.  Valsts sekretāru sanāksmē 16. martā  izsludināts vēl viens Labklājības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījums Darba likumā”, kas paredz pārcelt administratīvos sodus darba tiesību pārkāpumu jomā no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) uz nozares speciālo Darba likumu. Šāda sodu kodifikācija attiecīgi LAPK  41., 166.⁷, 204.¹⁷ un 215.³ pantā paredzētos administratīvo pārkāpumu sastāvus integrētu  Darba likuma 36. nodaļā "Administratīvā atbildība darba tiesisko attiecību jomā un kompetence sodu piemērošanā".

Darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi veido aptuveni vienu trešdaļu no visiem Valsts darba inspekcijas (VDI) amatpersonu  konstatētajiem pārkāpumiem, un pamatā tiek konstatēti Darba likuma normu pārkāpumi. Līdzīga tendence saglabājas jau vairākus gadus. Visbiežāk tiek konstatēti Darba likuma 40.panta (Darba līguma forma) pārkāpumi – tie ir 37% no visiem darba tiesisko attiecību pārkāpumiem. Attiecīgi paredzēts  par darba līguma nenoslēgšana rakstveida formā piemērot naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no 14 naudas soda vienībām* līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai vai tiesībspējīgai personālsabiedrībai — no 140 naudas soda vienībām līdz 720 naudas soda vienībām.

Savukārt, ja persona nodarbināta kā normālu darba laiku strādājoša un tai netiek nodrošināta valstī noteiktā minimālā alga, vai arī netiek nodrošināta minimālā stundas tarifa likme  — piemēro naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no 86 naudas soda vienībām līdz 114 naudas soda vienībām, juridiskajai personai vai tiesībspējīgai personālsabiedrībai — no simt 70 naudas soda vienībām līdz 1420 naudas soda vienībām.

Par darba devēja, darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības atteikšanos no sarunām par darba koplīguma (ģenerālvienošanās) slēgšanu — piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai vai amatpersonai no 10 naudas vienībām līdz 70 naudas soda vienībām, juridiskajai personai vai tiesībspējīgai personālsabiedrībai — no 70 naudas soda vienībām līdz 140 naudas soda vienībām.

Par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanu  darba tiesisko attiecību jomā — piemēro brīdinājumu vai naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no 28 naudas soda vienībām līdz 70 naudas soda vienībām, juridiskajai personai vai tiesībspējīgai personālsabiedrībai — no 70 naudas soda vienībām līdz 140 naudas soda vienībām.

Par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kas noteikti Darba likuma 158., 159., 160. un 161. pantā, — piemēro brīdinājumu vai naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no 7 naudas soda vienībām līdz 70 naudas soda vienībām, juridiskajai personai vai tiesībspējīgai personālsabiedrībai — no 14 naudas soda vienībām līdz 220 naudas soda vienībām.

Administratīvo pārkāpumu procesu par paredzētajiem pārkāpumiem uzticēts uzsākt Valsts darba inspekcijai.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, ņemot vērā to, ka Darba likuma 4.pantā ir ietverta darba devēja definīcija (darba devējs ir fiziska vai juridiska personai vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku), turpmāk atbildība tiek paredzēta ne tikai fiziskai vai juridiskai personai, bet arī tiesībspējīgai personālsabiedrībai.

Lai sodi būtu samērīgi, likumprojekts noteic mazāku sodu darba devējam – fiziskai personai vai amatpersonai, bet lielāku – darba devējam – juridiskajai personai. 

Likumprojektā netiek ietverta atbildība par Streiku likuma un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanas likuma pārkāpumiem.

Līdzīga administratīvo pārkāpumu kodifikāciju paredzēts veikt arī Darba aizsardzības likumā, ieviešot jaunu nodaļu, kurā tiek noteikta administratīvā atbildība darba aizsardzības jomā, kā arī sodi par pārkāpumiem, līdzīgi kā tas ir šobrīd LAPK Sevišķajā daļā patlaban, piemēram, par darba vides riska novērtējuma neveikšana vai darba aizsardzības pasākumu plāna neizstrādāšanu, par nodarbināšana bez obligātās veselības pārbaudes, par drošības zīmju nelietošana un to atbilstoša neizvietošana darba vidē u.c. pārkāpumiem. Tāpat tiek reglamentēta kompetence sodu piemērošanā. Ar likumprojektu “Grozījums Darba aizsardzības likumā” var iepazīties šeit.

* - viena naudas vienība ir pieci eiro.

Skatiet arī:

Ko plāno mainīt topošajos Darba likuma grozījumos?

Izmaiņas Darba likumā skar darba samaksu, arodbiedrības biedrus un invalīdus