Darba samaksa: summētais darba laiks, svētku dienas, minimālā mēneša darba alga
Laila Kelmere,
grāmatvede, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes viesdocente, Ekonomikas un kultūras augstskolas viesdocente, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente
Darba līgumā darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks. Atlīdzība ir noteikta 4,20 EUR/stundā pirms nodokļu nomaksas. 2024. gada jūnijā darbinieks ir nostrādājis pilnu mēnesi — 152 darba stundas, no tām 10 stundas nostrādātas svētku dienā. Kā veicams darba samaksas aprēķins šajā situācijā? Atbilde Summētais darba laiks ir elastīgāks normālā darba laika organizēšanas veids, pieļaujot dienā vai nedēļā strādāt vairāk par Darba likumā noteiktajām normālā darba laika stundām, nodrošinot, ka pārskata periodā darbinieka stundu…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
iegādājies BilancePLZ abonementu
Darba līgumā darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks. Atlīdzība ir noteikta 4,20 EUR/stundā pirms nodokļu nomaksas. 2024. gada jūnijā darbinieks ir nostrādājis pilnu mēnesi — 152 darba stundas, no tām 10 stundas nostrādātas svētku dienā. Kā veicams darba samaksas aprēķins šajā situācijā?
Atbilde
Summētais darba laiks ir elastīgāks normālā darba laika organizēšanas veids, pieļaujot dienā vai nedēļā strādāt vairāk par Darba likumā noteiktajām normālā darba laika stundām, nodrošinot, ka pārskata periodā darbinieka stundu skaits tiek izlīdzināts un atbilst attiecīgajā periodā darbiniekam noteiktajam normālajam darba laikam. Būtībā summētā darba laika organizācija ir piesaistīta normālajam darba laikam. Tomēr summētā darba laika pielietošana dažkārt rada izaicinājumus grāmatvedībā darba samaksas aprēķināšanā. Saskaņā ar praktisko piemēru izskatīsim darba samaksas aprēķināšanas kārtību un arī attiecīgās normatīvo aktu normas, kas nosaka, kā aprēķināma darba samaksa summētā darba laika gadījumā, kad iekrīt svētku dienas, kad darbinieks ir strādājis svētku dienā un ja attiecīgajā mēnesī tiek konstatēts, ka darba alga ir zem valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Darba alga un minimālā darba alga
Jūnijā darbinieks ir nostrādājis 152 darba stundas. Tomēr zinām, ka jūnijā ir arī svētku dienas, kas pēc būtības ir attaisnota prombūtne. Ieskatīsimies Labklājības ministrijas sagatavotajos aprēķinos par minimālo stundas tarifa likmes apmēru darbiniekiem, kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā:
Saskaņā ar to ir redzams, ka nostrādājamo stundu skaits jūnijā ir 152 stundas un vēl ir apmaksāta atlīdzība attaisnojoša iemesla dēl, kas ir 8 stundas par svētku dienu 24. jūniju.
Saskaņā ar Darba likuma 74. panta 1. daļas 8. punktu darba devējam ir pienākums izmaksāt 74. panta 3. daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, īpaši gadījumos, kad darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā.
Svētku dienas ietekmē normālo darba laiku, samazinot stundu skaitu.
Darba likuma 74. panta 3. daļa nosaka: ja darbiniekam ir noteikta laika alga, ja darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā, tad darbiniekam izmaksā noteikto darba samaksu. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, tad viņam izmaksā vidējo izpeļņu.
Šajā situācijā alga būs jāaprēķina par 160 darba stundām.
Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas. Dienas darba laiks Darba likuma izpratnē ir darba laiks diennakts periodā. Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, darba devējs var noteikt summēto darba laiku, lai darba laiks pārskata periodā nepārsniegtu attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku.
Iespējams, vēlaties man atgādināt, ka vēl nav viss aprēķins veikt un darbiniekam pienākas darba samaksa par darbu svētku dienā. Piekrītu! Tomēr ir svarīgi saprast terminoloģiju, ko lieto normatīvie akti. Proti, tie ir divi atšķirīgi jēdzieni — darba samaksa un darba alga.
Darba likums skaidro, ka darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.
Darba samaksa ir plašāks jēdziens nekā darba alga.
Saskaņā ar aprēķinu redzams, ka aprēķinātā alga darbiniekam ir zem valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas normālā darba laika ietvaros — zem 700 EUR.
Risināmajā situācijā trūkst informācijas par līgumā noteikto summētā laika pārskata periodu. To ir svarīgi zināt, lai varētu izvērtēt, vai aprēķinu rezultātā darbiniekam tiek aprēķināta un izmaksāta minimālā darba alga vai netiek.
Darba likuma 140. panta 3. daļa nosaka: ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts garāks pārskata periods, summētā darba laika pārskata periods ir viens mēnesis.
Darbinieks un darba devējs darba līgumā var vienoties par pārskata perioda ilgumu, taču ne ilgāku par trim mēnešiem, bet darba koplīgumā — ne ilgāku par 12 mēnešiem.
Pieņemsim, ka darba līgumā nav noteikts summētā darba laika pārskata periods, un tad, saskaņā ar Darba likuma normu, tas būs viens mēnesis.
Šajā gadījumā būs jāveic piemaksa līdz minimālajai alga 28,00 EUR apmērā (700,00 – 672,00).
Ja darba līgumā vai darba koplīgumā ir noteikts summētā darba laika pārskata periods, tad MK noteikumi Nr. 656 nosaka, ka darbiniekiem, kuriem noteikta summētā darba laika uzskaites sistēma un kuri pārskata periodā, kas ir garāks par vienu mēnesi, nostrādājuši visu normālā darba laika ietvaros noteikto darba laiku (stundas), darba devējs nodrošina, ka aprēķinātās darba algas kopsumma pārskata perioda beigās nav mazāka par MK noteikumu Nr. 656 2. punktā minēto mēneša darba algu (700,00 EUR), reizinot ar mēnešu skaitu pārskata periodā.
Piemaksa par darbu svētku dienā
Darbinieks 10 stundas ir nostrādājis arī svētku dienā.
Darba likuma 144. panta 2. daļa nosaka, ka, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību.
Darba likuma 68. panta 1. daļa nosaka, ka, darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, — ne mazāk kā 100% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.
Ikvienā darba samaksas aprēķināšanas situācijā ir svarīgi zināt visus atrunātos nosacījumus starp darba devēju un darbinieku, bet summētā darba laika gadījumā tas ir īpaši svarīgi, jo var ietekmēt arī novērtējumu par to, vai darbiniekam tiek nodrošināta minimālā alga konkrētā periodā.
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.