0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA SAMAKSADarba samaksas jautājumi ārkārtas situācijā

Darba samaksas jautājumi ārkārtas situācijā

Sagatavots pēc Valsts kancelejas informācijas

Foto: PhotoMIX Ltd. from Pexels

Atbildes uz vairākiem svarīgiem jautājumiem par darba samaksu COVID-19 pandēmijas laikā izsludinātās ārkārtējās situācijas apstākļos sagatavojusi Valsts kanceleja. Lai gan atbildes pamatā domātas valsts iestādēm, kopumā tas pats darba tiesību regulējums attiecas arī uz privātā sektora uzņēmumiem.

Vai ir pamats nodarbināto atbrīvošanai saistībā ar izmainīto darba režīmu; vai drīkst piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas?

Šobrīd nav tiesiska pamata nodarbināto atbrīvošanai, pārtraucot darba tiesiskās vai dienesta attiecības pēc darba devēja iniciatīvas. Arī atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas piešķiršana pēc darba devēja iniciatīvas neatbilst darba likumdošanai: darba tiesisko vai dienesta attiecību pārtraukšana vai arī atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas ir pieļaujams tikai gadījumā, ja tā notiek pēc nodarbinātā iniciatīvas. Vienlaikus praksē var būt situācijas, kad, ievērojot solidaritātes principu, abpusēji vienojoties un izprotot situāciju, nodarbinātais dodas apmaksātā vai neapmaksātā atvaļinājumā, jo nevar vai nevēlas ierasties darba vietā, bet attālināta pieeja darba sistēmām nav iespējama. Iestādei savukārt nepieciešams izvērtēt, vai nav nepieciešamas izmaiņas pieņemtajā kārtībā un vai tā nebūtu maināma, lai operatīvi risinātu darba organizācijas jautājumus.

Papildu informācija un skaidrojums atrodams šeit: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/aktuali-list/91677-informacija-darbiniekiem-un-darba-devejiem-covid-19-izplatibas-laika

Kāda ir darba apmaksas kārtība karantīnā (pašizolācijā) esošajiem nodarbinātajiem?

Ja nodarbinātajam nav novērojama veselības stāvokļa pasliktināšanās pēc atgriešanās no ārvalstīm un viņam ir iespēja veikt darba pienākumus attālināti, šajā laikā tiek maksāta noteiktā mēnešalga un saglabājas piemaksas, ja tādas bijušas noteiktas iepriekš.

Ja kādu iemeslu dēļ nodarbinātajam nav iespējams veikt darbu attālināti un viņš atrodas karantīnā (pašizolācijā), viņam par šo laika periodu tiek saglabāta noteiktā mēnešalga, bet netiek saglabātas piemaksas, ja tādas bijušas iepriekš noteiktas. Būtu svarīgi izvairīties no šādiem dīkstāves gadījumiem, meklējot iespēju nodarbinātajam saņemt samaksu par faktiski paveiktu darbu, pat, ja tas neietilpst nodarbinātā amata aprakstā. Ja darba devējam nav iespējams nodrošināt darba veikšanu attālināti, tad var uzdot nodarbinātajam veikt arī citus pienākumus un uzdevumus, kas īpaši nepieciešami iestādei krīzes situācijas risināšanā. Tāpat pilnīgi pamatots risinājums būtu nodarbinātā došanās apmaksātā atvaļinājumā, īpaši, ja ir izveidojies liels atvaļinājuma dienu uzkrājums.

Kāda ir darba apmaksas kārtība piespiedu dīkstāves gadījumā?

Darba likums, 74. pants:

  • Darbinieka saistība uzskatāma par izpildītu un darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību arī tad, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve). Par dīkstāvi, kas radusies nodarbinātā vainas dēļ, viņš šo atlīdzību nesaņem.

Minētais Darba likuma regulējums paredz, ka nodarbinātajam nepienākas samaksa par darbu, kuru viņš ir atteicies veikt bez objektīva pamata.

Piespiedu dīkstāves gadījumā darbiniekam un ierēdnim, kuram noteikta laika alga (mēnešalga), izmaksā noteikto darba samaksu. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, viņam izmaksā vidējo izpeļņu (Darba likuma 74. panta otrā un trešā daļa). Kā jau minēts 2.3. punktā, būtu svarīgi izvairīties no šādiem dīkstāves gadījumiem, meklējot iespēju nodarbinātajam saņemt samaksu par faktiski paveiktu darbu, pat, ja tas neietilpst nodarbinātā amata aprakstā.

Ja nodarbinātais atsakās ievērot karantīnu (pašizolāciju) un tomēr nāk uz darbu, bet darba devējs to atstādina no pienākumu pildīšanas, kas notiek ar darba samaksu?

Ja darbinieks tiek atstādināts par valstī noteikto ierobežojumu neievērošanu, apdraudot pārējos nodarbinātos, tad atstādinot viņam netiek saglabāta darba samaksa.

Ierēdni var atstādināt, ja tiek ierosināta disciplinārlieta (par Ministru kabineta rīkojuma par ārkārtējo situāciju nepildīšanu). Šajā gadījumā darba samaksa tiek maksāta (Valsts civildienesta likuma 39. panta ceturtā daļa).

Vai mainās virsstundu darba apmaksa nodarbinātajiem īpašajos ārkārtējās situācijas apstākļos?

Šobrīd ir spēkā līdzšinējā kārtība, kuru nosaka normatīvie akti (Darba likums, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums). Atsevišķām amatu grupām Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4.13. apakšpunkts paredz atšķirīgu kārtību:

4.13. atļaut valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs, kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā nodarbinātajiem, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Valsts ieņēmumu dienesta, Aizsardzības ministrijas resora, Izglītības un zinātnes ministrijas resora, Iekšlietu ministrijas resora un Ārlietu ministrijas ierēdņiem un darbiniekiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Veselības ministrijai, Finanšu ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Ārlietu ministrijai virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Turpmāku izmaiņu gadījumā apmaksa un kārtība tiks noteikta atbilstoši normatīvajam – krīzes regulējumam.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: PhotoMIX Ltd. from Pexels

Atbildes uz vairākiem svarīgiem jautājumiem par darba samaksu COVID-19 pandēmijas laikā izsludinātās ārkārtējās situācijas apstākļos sagatavojusi Valsts kanceleja. Lai gan atbildes pamatā domātas valsts iestādēm, kopumā tas pats darba tiesību regulējums attiecas arī uz privātā sektora uzņēmumiem.

Vai ir pamats nodarbināto atbrīvošanai saistībā ar izmainīto darba režīmu; vai drīkst piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas?

Šobrīd nav tiesiska pamata nodarbināto atbrīvošanai, pārtraucot darba tiesiskās vai dienesta attiecības pēc darba devēja iniciatīvas. Arī atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas piešķiršana pēc darba devēja iniciatīvas neatbilst darba likumdošanai: darba tiesisko vai dienesta attiecību pārtraukšana vai arī atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas ir pieļaujams tikai gadījumā, ja tā notiek pēc nodarbinātā iniciatīvas. Vienlaikus praksē var būt situācijas, kad, ievērojot solidaritātes principu, abpusēji vienojoties un izprotot situāciju, nodarbinātais dodas apmaksātā vai neapmaksātā atvaļinājumā, jo nevar vai nevēlas ierasties darba vietā, bet attālināta pieeja darba sistēmām nav iespējama. Iestādei savukārt nepieciešams izvērtēt, vai nav nepieciešamas izmaiņas pieņemtajā kārtībā un vai tā nebūtu maināma, lai operatīvi risinātu darba organizācijas jautājumus.

Papildu informācija un skaidrojums atrodams šeit: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/aktuali-list/91677-informacija-darbiniekiem-un-darba-devejiem-covid-19-izplatibas-laika

Kāda ir darba apmaksas kārtība karantīnā (pašizolācijā) esošajiem nodarbinātajiem?

Ja nodarbinātajam nav novērojama veselības stāvokļa pasliktināšanās pēc atgriešanās no ārvalstīm un viņam ir iespēja veikt darba pienākumus attālināti, šajā laikā tiek maksāta noteiktā mēnešalga un saglabājas piemaksas, ja tādas bijušas noteiktas iepriekš.

Ja kādu iemeslu dēļ nodarbinātajam nav iespējams veikt darbu attālināti un viņš atrodas karantīnā (pašizolācijā), viņam par šo laika periodu tiek saglabāta noteiktā mēnešalga, bet netiek saglabātas piemaksas, ja tādas bijušas iepriekš noteiktas. Būtu svarīgi izvairīties no šādiem dīkstāves gadījumiem, meklējot iespēju nodarbinātajam saņemt samaksu par faktiski paveiktu darbu, pat, ja tas neietilpst nodarbinātā amata aprakstā. Ja darba devējam nav iespējams nodrošināt darba veikšanu attālināti, tad var uzdot nodarbinātajam veikt arī citus pienākumus un uzdevumus, kas īpaši nepieciešami iestādei krīzes situācijas risināšanā. Tāpat pilnīgi pamatots risinājums būtu nodarbinātā došanās apmaksātā atvaļinājumā, īpaši, ja ir izveidojies liels atvaļinājuma dienu uzkrājums.

Kāda ir darba apmaksas kārtība piespiedu dīkstāves gadījumā?

Darba likums, 74. pants:

  • Darbinieka saistība uzskatāma par izpildītu un darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību arī tad, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve). Par dīkstāvi, kas radusies nodarbinātā vainas dēļ, viņš šo atlīdzību nesaņem.

Minētais Darba likuma regulējums paredz, ka nodarbinātajam nepienākas samaksa par darbu, kuru viņš ir atteicies veikt bez objektīva pamata.

Piespiedu dīkstāves gadījumā darbiniekam un ierēdnim, kuram noteikta laika alga (mēnešalga), izmaksā noteikto darba samaksu. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, viņam izmaksā vidējo izpeļņu (Darba likuma 74. panta otrā un trešā daļa). Kā jau minēts 2.3. punktā, būtu svarīgi izvairīties no šādiem dīkstāves gadījumiem, meklējot iespēju nodarbinātajam saņemt samaksu par faktiski paveiktu darbu, pat, ja tas neietilpst nodarbinātā amata aprakstā.

Ja nodarbinātais atsakās ievērot karantīnu (pašizolāciju) un tomēr nāk uz darbu, bet darba devējs to atstādina no pienākumu pildīšanas, kas notiek ar darba samaksu?

Ja darbinieks tiek atstādināts par valstī noteikto ierobežojumu neievērošanu, apdraudot pārējos nodarbinātos, tad atstādinot viņam netiek saglabāta darba samaksa.

Ierēdni var atstādināt, ja tiek ierosināta disciplinārlieta (par Ministru kabineta rīkojuma par ārkārtējo situāciju nepildīšanu). Šajā gadījumā darba samaksa tiek maksāta (Valsts civildienesta likuma 39. panta ceturtā daļa).

Vai mainās virsstundu darba apmaksa nodarbinātajiem īpašajos ārkārtējās situācijas apstākļos?

Šobrīd ir spēkā līdzšinējā kārtība, kuru nosaka normatīvie akti (Darba likums, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums). Atsevišķām amatu grupām Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojuma Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" 4.13. apakšpunkts paredz atšķirīgu kārtību:

4.13. atļaut valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs, kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā nodarbinātajiem, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Valsts ieņēmumu dienesta, Aizsardzības ministrijas resora, Izglītības un zinātnes ministrijas resora, Iekšlietu ministrijas resora un Ārlietu ministrijas ierēdņiem un darbiniekiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Veselības ministrijai, Finanšu ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Ārlietu ministrijai virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Turpmāku izmaiņu gadījumā apmaksa un kārtība tiks noteikta atbilstoši normatīvajam - krīzes regulējumam.