Teju katrs otrais uzņēmējs kā apdraudējumu uzņēmuma darbība saredz darbinieku trūkumu, atklāts Citadele Index pētījumā. Vienlaikus eksperti norāda uz zināmu paradoksu – lai arī tuvākajos 30 gados būs darbaspēka deficīts, darbu atrast būs grūtāk.
Citadele Index uzrāda sen nepieredzētu uzņēmēju optimismu, tomēr arvien izteiktāk iezīmējas būtiska problēma – darbinieku trūkums jau rada apdraudējumu uzņēmumu darbībai. Visvairāk darbinieku trūkumu izjūt ražošanas un būvniecības uzņēmumi. 59% ražošanas un 58% būvniecības uzņēmumu vadītāji atzinuši, ka ir problēmas nodrošināt nepieciešamo darbaspēku. Darbinieku trūkumu atzinuši arī 46% tirdzniecības uzņēmumu un 37% pakalpojumu sniedzēju.
Domājot par nākotni, lielākos riskus tuvākā gada laikā uzņēmēji saredz gan darbinieku pieejamībā, gan nodokļu politikā. 77.4% uzņēmēju norādīja, ka to darbību apdraudētu negaidītas izmaiņas nodokļu politikā. Savukārt teju katrs otrais jeb 46.3% uzņēmēju atzina, ka tieši darbinieku trūkums var radīt apdraudējumu to darbībai. Tāpat 63.7% uzņēmēju uzsvēra iedzīvotāju skaita samazināšanos kā risku uzņēmējdarbībai.
Gan uzņēmēji, gan eksperti norāda uz reformu nepieciešamību izglītībā, lai nākotnes darba ņēmēji spētu adaptēties straujām izmaiņām darba tirgū.
Kā liecina Citadele Index, reformas izglītības sistēmā ir arī viena no uzņēmēju prioritātēm. Kopumā 44% uzņēmēju norādījuši, ka nepieciešamas reformas izglītībā, nedaudz aktuālākas ir vēl tikai reformas veselības nozarē – 49% un nodokļu sistēmā – 45%. Reformas izglītības sistēmā ir galvenā prioritāte lielajiem un vidējiem uzņēmējiem, kuri nodarbina vairāk nekā 50 darbiniekus. Tā norāda 78.1% uzņēmēju, kuri dod darbu vairāk nekā 250 cilvēkiem, un 62.8% uzņēmēju, kuri ir darba devēji no 50 līdz 249 nodarbināto.
Tāpat Citadele Index diskusijā eksperti un uzņēmumu pārstāvji secināja, ka darbaspēks ir top 1 problēma valstī – darba tirgus mainās ļoti strauji, un lielākajai daļai darba ņēmēju būs jāapgūst jaunas prasmes un zināšanas, lai vispār varētu cerēt uz darbu.
Katram uzņēmumam, ja vēlēsies būt konkurētspējīgs, būs jāinvestē tehnoloģijās un darbinieku apmācībās.
“Situācija un attīstība ekonomikā ir laba, savukārt darbaspēka jautājums samilzt lielā ātrumā un jau veļas kā sniega bumba, ja to nerisināsim, iekritīsim lamatās,” norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Jāinvestē digitalizācijā un automatizācijā
“Mēs nenovērtējam, cik daudz vēl varēs digitalizēt. Tas būs neiedomājams apjoms. Paaudze, kurai šobrīd ir 40-50 gadi, gadu desmitiem dara vienu un to pašu darbu. Taču aiz viņiem stāv darba devējs, kurš to vien gaida kā viņa darbu digitalizēt vai automatizēt. Pienāks brīdis, kad visiem tiem cilvēkiem vajadzēs atrast citu darbu,“ uzsvēra sociālantropologs Viesturs Celmiņš.
Bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile norādīja: ”Salīdzinot ar citu Eiropas valstu pieredzi, Latvijā esošie uzņēmumi maz investē savu procesu pārkārtošanā, digitalizācijā un automatizācijā. Lai arī kopumā esam augšupejošā ciklā, investīciju ir par maz, lai attīstītos un saglabātu konkurētspēju. Tāpēc savā ziņā varbūt ir labi, ka uzņēmēji izjūt spiedienu no darba tirgus un trūkst darbinieku, jo citādāk viņi pie domas digitalizēt un automatizēt, varbūt nemaz nenonāktu.”
Darbaspēks un tā prasmes noveco
Bankas Citadele ekonomists uzsvēra, ka mūžizglītība un pārkvalificēšanās būs neizbēgama, jo nākotnē ekonomika balstīsies uz vecāka gadagājuma strādājošajiem, un jaunu zināšanu ieplūde būs mazāka.
Demogrāfiskās situācijas iespaidā kopumā tuvākajos gados pieaugs gados vecāku strādājošo skaits.
Ja 2017. gadā 31% strādājošo bija vecumā līdz 34 gadiem un 22.2% vecāki par 55 gadiem, tad 2030. gadā jau vecākās paaudzes strādājošo būs vairāk nekā jauno- 26.3% vecumā virs 55 gadiem un 22.6% līdz 34 gadiem.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone norādīja, ka, reaģējot uz darbaspēka novecošanos, NVA ir speciāli projekti, kas orientēti uz gados vecāko paaudzi, tāpēc aģentūra aicina uz sadarbību tos uzņēmumus, kuros ir liels gados vecāku darbinieku skaits, lai palīdzētu tiem pielāgoties aktuālajām darba tirgus prasībām.
M. Āboliņš uzsvēra, ka 2/3 no Latvijas uzņēmumiem ir mazie uzņēmumi, kuri diez vai spēs nodrošināt darbinieku apmācību funkciju.
