Jaunākie grozījumi Darba likumā (DL), kas stājās spēkā 2016. gada 9. jūnijā, tika izstrādāti, lai ieviestu 2014. gada 15. maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/67/ES, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/66/ES prasības. Šo direktīvu un attiecīgi grozījumu DL pieņemšana bija saistīta ar identificētām problēmām iepriekš pieņemtajā regulējumā, jo īpaši attiecībā uz nosūtīšanas jēdzienu, darbinieku aizsardzību, sadarbību administratīvo sodu izpildē, informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Darbinieku nosūtīšana joprojām rada daudz jautājumu, tāpēc žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI 2016. gada jūlija numurā Irina Kostina, zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs Kļaviņš Ellex, apskata apskatīti gan ar grozījumiem ieviestos jauninājumus, gan atsevišķus neskaidros jautājumus.

Kā norādīts rakstā "Vai jaunākie grozījumi Darba likumā atrisina neskaidros jautājumus par darbinieku nosūtīšanu?", Darba likuma atsevišķā pantā ir regulēta darbinieku nosūtīšana veikt darbu ārpus Latvijas. Uz šādiem darbiniekiem tiek attiecināts jau iepriekšējais regulējums, ka darba devējam ir pienākums nosūtītajam darbiniekam nodrošināt nodarbinātības noteikumu izpildi atbilstoši attiecīgās valsts, uz kuru nosūtīts darbinieks, normatīvajiem aktiem. Papildus skaidri norādīts, ka minimālās darba algas likmes jēdziens nosakāms atbilstoši tās valsts tiesību aktiem, uz kuru darbinieks nosūtīts. Tas nozīmē, ka pirms darbinieka nosūtīšanas darbam ārpus Latvijas darba devējam būs jānoskaidro minimālās darba algas jēdziena izpratne šajā valstī. Ir pozitīvi, ka tiesību normā  ir nostiprināts šis pienākums, jo prakse rādīja, ka darba devēji ne vienmēr izprot, ka, nosūtot darbinieku darbam ārpus Latvijas, ir piemērojams tās valsts regulējums attiecībā uz minimālās darba algas samaksu un darba devējam saistošiem nodarbinātības noteikumiem.

Grozījumi DL arī paredz, ka ir piemērojami noteikumi par komandējumiem, tajā skaitā par komandējuma izdevumu atlīdzināšanu. Komandējuma dienas naudu, kas saistīta ar attiecīgo nosūtījumu, uzskata par minimālās darba algas daļu, ja to paredz tās valsts noteikumi, uz kuru darbinieks ir nosūtīts veikt darbu. Cita atlīdzība, kas saistīta ar faktisko izdevumu segšanu, netiek uzskatīta par minimālās darba algas likmes daļu. Anotācijā norādīts, ka darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu ārpus Latvijas, jāpiemēro specifiskie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē komandējuma izdevumu atlīdzināšanu. Lai gan grozījumu anotācija ir diezgan vispārīga un vietām pat neskaidra, var pieņemt, ka uz Latvijas darba devējiem noteikumi Nr. 969 šajā gadījumā būs attiecināmi jautājumā, piemēram, par naktsmītnes, ēdināšanas izdevumu normām, tomēr ne jautājumā par komandējuma dienas naudu, ja tā atbilstoši valsts, uz kuru darbinieks nosūtīts, tiesību normām, uzskatāma par minimālās darba algas daļu. Anotācijas norādīts, ka būšot tīmekļa vietnes, kurās tiks ievietoti skaidrojumi par katras valsts tiesību normu regulējumu šajā jautājumā. Šobrīd Labklājības ministrijas mājas lapā ir ievietotas saites uz dažu ES dalībvalstu mājas lapām, kurās sniegti skaidrojumi.

_____________

Ministrija skaidro, ka direktīva paredz, ka Eiropas Savienības dalībvalstis sadarbojas un apmainās ar informāciju savā starpā. Tādēļ katrā valstī tiek noteikta nacionālā sakaru iestāde (liaison office), kas var sniegt darba devējiem un darbiniekiem vispārīgu informāciju par nodarbinātības noteikumiem un darba apstākļiem konkrētajā valstī. Vienlaikus katrā valstī pastāv arī kontrolējošās iestādes, kas uzrauga un kontrolē darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu. Šīs iestādes var sniegt atbildes par konkrētajā situācijā piemērojamiem normatīvajiem aktiem un koplīgumiem.