Atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajam regulējumam Savienības pilsoņiem, lai ieceļotu, uzturētos un strādātu Latvijā, nav gandrīz nekādu ierobežojumu. Savienības pilsonis var sākt darbu pēc darba līguma noslēgšanas. Savienības pilsoņiem, kuri vēlas uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem nepārtraukti, ir jāreģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un jāsaņem reģistrācijas apliecība, taču šī reģistrācija nav nepieciešama līdz sešu mēnešu termiņam, ja Savienības pilsonis uzturas Latvijā ar mērķi atrast darbu. 

Kas ir ārzemnieks?

Ārzemnieks ir jebkura persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis vai Latvijas Republikas nepilsonis.

Latvijas Republikas tiesību akti izšķir divas ārzemnieku kategorijas: 

• Eiropas Savienības (turpmāk tekstā — Savienība) pilsoņi — ar to saprot gan Eiropas Savienības dalībvalstu, gan arī Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu (ES27 + Lihtenšteina + Islande + Norvēģija) pilsoņus un Šveices Konfederācijas pilsoņus, kuriem Latvijā ir līdzvērtīgs statuss ar Latvijas Republikas pilsoņiem;
• trešo valstu pilsoņi, kuru ieceļošanai un nodarbinātībai Latvijā tiek piemēroti papildu nosacījumi.

Lai reģistrētos, ir jāaizpilda «Anketa Eiropas Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa uzturēšanās tiesības apliecinoša dokumenta pieprasīšanai» un jāiesniedz personas apliecinošs dokuments, kas ir derīgs ceļošanai (pase vai ID). Anketu var atrast PMLP mājaslapā (https://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/pakalpojumi/iecelosana-lv/anketas).

Trešo valstu pilsoņu nodarbinātībai Latvijā pastāv virkne ierobežojumu gan ieceļošanai (nepieciešama vīza), gan uzturēšanās (nepieciešama uzturēšanās atļauja), gan nodarbinātībai (tiesības uz nodarbinātību), turklāt darba devējs uzņemas pilnu atbildību gan par ārzemnieka nodarbinātību (t.sk. ierobežojumi attiecībā uz atalgojumu), gan uzturēšanos (t.sk. dzīvesvieta un veselības aprūpe), gan nepieciešamības gadījumā — izraidīšanas izdevumiem. Atgādinu, ka Apvienotā Karaliste vairs nav Eiropas Savienības dalībvalsts.

Ukrainas civiliedzīvotāji Latvijā

Atsevišķs stāsts ir par Ukrainas patvēruma meklētājiem, jo 3. martā Saeima otrajā — galīgajā — lasījumā pieņēma par steidzamu atzīto Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu. 2022. gada 1. augustā spēkā stāsies jau septītie šā likuma grozījumi. Likums pieņemts ar mērķi sniegt atbalstu Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ, kā arī vispārēja atbalsta sniegšanai Ukrainas sabiedrībai. Likumā paredzētais atbalsts tiks sniegts bruņotā konflikta norises laikā.

Ukrainas civiliedzīvotāji var uz vienu gadu saņemt ilgtermiņa vīzu un tiesības uz nodarbinātību. Vīzu var izsniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), Valsts robežsardze un Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs. To var saņemt arī tie Ukrainas pilsoņi, kuriem nebūs visu nepieciešamo dokumentu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde varēs noteikt viena gada termiņu prasībām atbilstošu dokumentu iesniegšanai. Vīza tiks izsniegta, nemaksājot valsts nodevu.

Tāpat Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbināšanai nav nepieciešama darba devēja vakances reģistrēšana Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un nav attiecināta prasība nodrošināt darba samaksu, ne mazāku par vidējo bruto darba samaksu Latvijas Republikā iepriekšējā gadā. Darba devējs tiesīgs no NVA saņemt dotāciju vienas minimālās mēneša darba algas apmērā. Likumā paredzēts regulējums tam, lai Ukrainas civiliedzīvotāji varētu strādāt izglītības un ārstniecības jomās.

Ja Ukrainā izsniegtam ceļošanas dokumentam ir beidzies derīguma termiņš, Latvijas Republikā tas tiks uzskatāms par derīgu līdz 2023. gada 28. februārim. PMLP Ukrainas civiliedzīvotājam izsniedz informatīvu izdruku — apliecinājumu par personas koda piešķiršanu, kurā iekļauta informācija par tam piešķirto un Fizisko personu reģistrā iekļauto Latvijas personas kodu, datumu, kad tas piešķirts, vārdu, uzvārdu un dzimšanas datumu. Pārliecināties par to, vai persona ar norādīto personas kodu ir iekļauta Fizisko personu reģistrā iespējams, izmantojot PMLP bezmaksas portāla Latvija.lv e–pakalpojumu «Pārbaude, vai persona ir iekļauta Fizisko personu reģistrā un vai nav ziņas par personas nāvi».

Ar ko rezidents atšķiras no nerezidenta?

Likuma «Par nodokļiem un nodevām» 14. pants nosaka nodokļu maksātāju klasifikāciju:

Izsniegts kompetentās iestādes A1 sertifikāts

Ja fiziskajai personai citas dalībvalsts kompetentā iestāde ir izsniegusi A1 sertifikātu, atbilstoši kurai uz personu attiecas šīs dalībvalsts tiesību akti sociālajā jomā, tā Latvijā nav obligāti sociāli apdrošināma saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 11. panta 1. punktu, jo persona var būt pakļauta tikai vienas dalībvalsts tiesību aktiem.

A1 sertifikāts jāiesniedz Latvijas darba devējam. Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 827 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 827) 2. nodaļu, kad ir iesniegts citas dalībvalsts A1 sertifikāts, nerezidents nav jāreģistrē, līdz ar to nav jāsniedz «Ziņas par darba ņēmējiem» (noteikumu 1. pielikums), kā tas būtu parastajā kārtībā. Arī pārtraucot darba attiecības, nav jāsniedz iepriekš minētais ziņojums. 

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 827 nerezidents jāuzrāda Darba devēja ziņojuma (noteikumu 3. pielikums) 4. sadaļā «Personas, kuras nav obligāti sociāli apdrošināmas», laukā «VSA statuss» jānorāda «Darba ņēmējs» un laukā «Darba attiecību veids» jānorāda «DŅ strādā un dzīvo ārpus LR» (arī tad, ja darba ņēmējs strādā Latvijā), jāatzīmē uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (2. attēls), jo Ministru kabineta noteikumu Nr. 709 «Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2022. gadā» 2. punkts nosaka, ka valsts nodevas apmērs par darbinieku pārskata mēnesī ir 0,36 eiro. Darba devējs uzņēmējdarbības riska valsts nodevu aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru netiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis. 

Nerezidenta ienākuma nodoklis

Vienlaikus saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 899) līdz nākamā mēneša 15. datumam jāiesniedz pārskats par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā (1. attēls, noteikumu 4. pielikums, EDS nosaukums «IIN pārskats par izmaksām nerezidentiem»). Iedzīvotāju ienākuma nodoklis jāiemaksā valsts budžetā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam. Ja uz darbinieku attiecas citas valsts sociālās apdrošināšanas sistēma, tad saskaņā ar likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk — IIN likums) 15. panta 2. punkta 3. apakšpunktu un likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 14. panta piekto daļu, darba ienākumiem līdz 6508,33 (78 100¹ / 12) eiro mēnesī piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 23% apmērā, bet pārsniegumam jāpiemēro 31% likme. Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 10. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pirms ienākuma aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek atskaitīti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi vai pēc būtības līdzīgi citu dalībvalstu vai EEZ valstu normatīvajos aktos noteiktie maksājumi. Līdz ar to, ja uzņēmums ieturēs no darbinieka darba algas sociālās iemaksas un veiks šīs iemaksas valstī, no kuras saņemts A1 sertifikāts, tad sociālās iemaksas tiks ņemtas vērā, aprēķinot ieturamo iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja sociālās iemaksas veiks darba ņēmējs patstāvīgi, tad darba devējs šīs iemaksas nevar ņemt vērā, aprēķinot ieturamo iedzīvotāju ienākuma nodokli. Pēc A1 sertifikāta saņemšanas par šo darbinieku sociālās iemaksas jāveic attiecīgajā ES dalībvalstī, tāpēc vai nu pašam darbiniekam, vai darba devējam jāsazinās ar attiecīgās valsts nodokļu administrāciju par sociālo iemaksu veikšanas kārtību. Darbinieka (arī valdes locekļa) nodarbināšanai nav papildu ierobežojumu tikai tāpēc, ka ir iesniegts A1 sertifikāts. Nerezidentu var nodarbināt, kamēr ir spēkā noslēgtais darba līgums.

Pozitīva pieredze

2018. gadā autors vairākus mēnešus bija nodarbināts Latvijas uzņēmumā un četrus mēnešus bija sociāli apdrošināts gan Latvijā, gan Apvienotajā Karalistē. Stājoties darba attiecībās ar Latvijas uzņēmumu, bija pieprasīts Viņas Majestātes ieņēmumu un muitas dienestam A1 sertifikāts, jo autors ir rezidents Apvienotajā Karalistē. A1 sertifikāta izsniegšana aizņēma četrus mēnešus. Konsultējoties Latvijas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (turpmāk — VSAA), tika saņemta informācija, ka, uzrakstot iesniegumu, varētu atgūt ieturētās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un darba devējam tiks atgriezta darba devēja daļa saskaņā Ministru kabineta noteikumiem Nr. 164 «Kārtība, kādā tiek aprēķinātas un atmaksātas pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un aprēķināts un pārskaitīts solidaritātes nodoklis». Process bija ilgs, jo VSAA pārskata iemaksas vienreiz gadā, par iepriekšējo gadu līdz 1. aprīlim sekojošajā gadā. 

Gan autors, gan darba devējs rakstīja iesniegumus vasarā, bet pārmaksas tika saņemtas bankas norēķinu kontā 2019. gada 29. novembrī, zīmīgi žurnāla Bilance gada konferences brīdī. Procesa laikā ar VSAA nebija aizķeršanās, bet ar Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk — VID) nācās skaidroties.

Ja tomēr nav izsniegts kompetentās iestādes A1 sertifikāts

Ar darbinieku noslēdz darba līgumu saskaņā ar Darba likumu. MK noteikumu Nr. 827 8. punkts nosaka, ka darba devējs (tai skaitā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs un jaunuzņēmums) katru darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem (noteikumu 1. pielikums) šādos termiņos: par personām, kuras uzsāk darbu, — ne vēlāk kā vienu dienu, pirms persona uzsāk darbu, ja ziņas tiek sniegtas papīra formā, vai ne vēlāk kā vienu stundu, pirms persona uzsāk darbu, ja ziņas tiek sniegtas elektroniski Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk — EDS). Tātad par nerezidentu ir jāsniedz «Ziņas par darba ņēmējiem» (1. pielikums), norādot PMLP piešķirto personas kodu, ziņu kodu «11 — Darba ņēmēja statusa iegūšana», datumu, ar kuru sāk darba attiecības, un profesijas (aroda, amata, specialitātes) kodu atbilstoši Profesiju klasifikatoram.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 827 21. un 21.¹ 2. punktu katru mēnesi līdz septiņpadsmitajam datumam Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz «Darba devēja ziņojums (VSAOI un IIN)», aizpildot sadaļā «1. Apdrošināmi visiem valsts sociālās apdrošināšanas veidiem» 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. aili. Ja pārskata mēnesī personai ir vairāki nodarbinātības periodi, ailes aizpilda par katru nodarbinātības periodu atsevišķi.

MK noteikumu Nr. 899 110. punkts nosaka, ka līdz nākamā mēneša 15. datumam jāiesniedz pārskats par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā (1. attēls, noteikumu 4. pielikums, EDS nosaukums «IIN pārskats par izmaksām nerezidentiem». 4. pielikums EDS atrodams: Sagatavot dokumentu «No veidlapas» izvēlnē «Pēc dokumentu grupas» — «Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti» — «IIN pārskats par izmaksām nerezidentiem»). Iedzīvotāju ienākuma nodoklis jāiemaksā valsts budžetā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam.

Nerezidenta ar nodokli apliekamajā ienākumā neietver summas, kuras darba devējs izmaksā saistībā ar komandējumiem un darba braucieniem, ja tās nepārsniedz noteiktās izdevumu normas.

Pirms nerezidenta algota darba ienākuma aplikšanas ar nodokli no mēneša ienākuma apmēra atskaita:

• sociālās apdrošināšanas maksājumus;
• darba devēja privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas un apdrošināšanas prēmiju (ar uzkrāšanu) maksājumus (nepārsniedzot 10% no aprēķinātās darba samaksas).

No darbinieka līdzekļiem privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas un apdrošināšanas prēmiju maksājumi kopā nevar pārsniegt 10% no personas mēneša bruto darba algas, bet ne vairāk kā 4000 eiro gadā. Darba devējs nerezidentam nepiemēro neapliekamo minimumu un atvieglojumus.

Izmaksājot ienākumu, vispārējā gadījumā piemēro 23% likmi. 

Ja nerezidents ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents un Latvijā guvis vairāk nekā 75% no saviem kopējiem ienākumiem, tad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, nerezidents ir tiesīgs piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 610 «Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 610) par nerezidentiem nav jāsniedz «Paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajā summām — kopsavilkums».

No autora pieredzes, ja ienākumi taksācijas gada laikā nepārsniedz 20 004 eiro, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ieturētie 23% tiek pārrēķināti uz 20% saskaņā ar IIN likuma 15. panta 1. un 2. punktu, līdz ar to veidojas nodokļu pārmaksa un tā tiek atgriezta. Vienīgā nianse — autora gadījumā ir bijušas vairākas ienākuma gūšanas vietas, līdz ar to gada ienākumu deklarācijā D1 (Taksācijas gadā Latvijas Republikā gūtie ienākumi) vajadzēja manuāli ievadīt ienākumu gūšanas vietas, ienākumus un arī ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli. EDS automātiski neielasīs datus no VID datubāzes, kā tas notiek Latvijas nodokļu rezidentiem.

Ja darbā tiek pieņemts Ukrainas civiliedzīvotājs

Ukrainas valstspiederīgais Latvijā ir nerezidents, kuram nevar būt A1 sertifikāts, jo Ukraina nav Eiropas Savienības dalībvalsts, līdz ar to piemērojami gandrīz tie paši normatīvie akti kā nerezidentiem bez A1 sertifikāta. Bet ir vairākas nianses, jo šī gada 3. martā Saeima pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu (turpmāk — Atbalsta likumus).

Atbalsta likuma 8.³ panta pirmā daļa nosaka, ka Ukrainas civiliedzīvotājam (turpmāk — civiliedzīvotājs), kas ir nerezidents IIN likuma piemērošanas mērķiem, ir tiesības piemērot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu 250 eiro mēnesī.

Šī paša panta otrā daļa nosaka, ka civiliedzīvotājam ir tiesības piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu — nepilngadīgu bērnu, kas uzturas Latvijas Republikā. Atvieglojumu piemēro vienam no nepilngadīgā bērna vecākiem vai ārkārtas aizbildnim iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā apmērā. Autors atgādina, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 676 «Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai» 17. punktu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma apmērs noteikts 250 eiro par katru apgādībā esošu personu. Šo atvieglojumu un neapliekamo minimumu piemēro darba devējs, pie kura civiliedzīvotājs ir nodarbināts. 

Civiliedzīvotājam, ja viņš taksācijas gada laikā Latvijas Republikā ir guvis tikai algota darba ienākumus, to izmaksas vietā aprēķinātais un ieturētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir galīgs, viņam neveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēra pārrēķinu par neizmantoto neapliekamā minimuma un atvieglojuma par nepilngadīgu bērnu daļu, kā arī saistībā ar IIN likuma 15. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajām likmēm un pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa automātisko atmaksu. Civiliedzīvotājam jāsniedz gada ienākumu deklarācija, ja viņš gūst IIN likuma 20. panta trešajā daļā un ceturtās daļas 1. punktā minētos ienākumus:

• no algota darba tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā;
• no kuriem nodoklis nav ieturēts izmaksas brīdī; 
• būdams citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem un vēlas piemērot taksācijas gada diferencēto neapliekamo minimumu saskaņā IIN likuma 12. pantu, nodokļa atvieglojumus saskaņā IIN likuma 13. panta ceturto daļu un attaisnotos izdevumus saskaņā ar IIN 10. panta ceturto daļu;
• gūti ienākumi no saimnieciskās darbības.

Kā darba devējam pārliecināties par atvieglojumu piemērošanu?

Atbalsta likuma 8.³ panta piektā daļa nosaka, ka darba devējs, izmantojot VID EDS, ir tiesīgs pieprasīt no VID izziņu, kurā norādīts, vai viņa darbiniekam, kas ir civiliedzīvotājs, pie šā darba devēja ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu. VID izziņa, kurā norādītas attiecīgā darba devēja tiesības piemērot civiliedzīvotājam noteikto neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu, pielīdzināma algas nodokļa grāmatiņai.

Darba devējs, kuram saskaņā ar VID izziņu ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu civiliedzīvotāja Latvijas Republikā gūtajam algota darba ienākumam, ienākuma izmaksas vietā piemēro IIN likuma 15. panta trešajā daļā noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, pirms nodokļa aprēķināšanas IIN likumā noteiktajā kārtībā no ienākuma atskaitot nerezidentam piemērojamos attaisnotos izdevumus saskaņā ar IIN likuma 10. panta pirmās daļas 1. un 1.¹ punktu, šā panta pirmajā daļā noteikto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un šā panta otrajā daļā noteikto atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu. Līdz ar to darba devējs drīkst izmantot ienākumam līdz 1667 eiro 20% likmi un ienākumiem, kuri pārsniedz 1667 eiro, — 23%. Te rodas neskaidrība — kas notiks tajā gadījumā, ja darba devējs ieturēs par maz? Saprotams — ja ieturēs par daudz, pārmaksa neveidosies, bet ja ieturēs par maz? Maksās darba devējs?

Civiliedzīvotājam, kurš taksācijas gada laikā ir guvis algota darba ienākumus un kuram turklāt ir reģistrēta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā, Atbalsta likuma 8.³ panta pirmajā daļā noteikto mēneša neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu piemēro darba devējs, bet uz gada ienākumu deklarācijas pamata neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu aprēķina un piemēro tikai par saimnieciskās darbības reģistrācijas periodu vai periodu, par kuru saņemts cits ar progresīvo nodokļa likmi apliekams ienākums, izslēdzot darba attiecību periodu.

Darba devējs IIN likumā noteiktajā kārtībā un termiņā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam arī paziņojumu par civiliedzīvotāja ienākumiem, kurā ietver MK noteikumos Nr. 610 paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām norādāmo informāciju, kāda tiek sniegta par rezidentu (Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām EDS atrodams: sagatavot dokumentu «No veidlapas» izvēlnē «Pēc dokumentu grupas» — «Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti» — «Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām»).

Paziņojumā norāda civiliedzīvotāja darba algu, piemēroto neapliekamo minimumu un atvieglojumus, izmantojot ienākuma veida kodu 1066 «Ukrainas civiliedzīvotāja darba alga». Par darbinieku civiliedzīvotāju paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām nesniedz, ja darbiniekam nav piemērots neapliekamais minimums un/vai atvieglojumi.

Teorētiski Ukrainas civiliedzīvotāji ir nerezidenti, bet praktiski rezidenti, kuriem vienīgā atšķirība, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek norādīts ceturtajā pielikumā, nevis darba devēja ziņojumā, kā arī jāsniedz «Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām (kopsavilkums)». Šis varētu būt apjomīgs administratīvais slogs, jo daudzās grāmatvedības programmās tas nav paredzēts.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada jūlija (487.) numurā.

• Nodokļi un pārskati, nodarbinot no Ukrainas ieceļojušos
• Latvijas nerezidents un rezidents. A1 sertifikāts grāmatveža acīm