Kā aprēķināt atvaļinājuma naudu darbiniekam, kas nodarbināts nepilnu darba laiku, turklāt darba laiks nav vienmērīgs (pēc vajadzības)? Nostrādātās dienas un darba apmaksa pēdējos sešos mēnešos norādīta tabulā. Darba likumā noteikts, ka atvaļinājuma laikā jāapmaksā tās darba dienas, kurās darbinieks parasti strādā, bet to skaits katrā mēnesī (arī katrā nedēļā) ir atšķirīgs.

Atbilde

Darba likuma 75. pantā noteikta to darba dienu (darba stundu) apmaksa, kuras darbinieks būtu strādājis šajā periodā. Šim aprēķinam tiek izmantota dienas (stundas) vidējā izpeļņa. Nerodas problēmas tikai tādos gadījumos, kad darbinieks vienmēr bija nodarbināts noteiktajās dienās (5, 6, kaut vai 3 darba dienas nedēļā). Arī atvaļinājuma laikā katrā nedēļā apmaksāsim tieši šādu dienu skaitu.

Tomēr minēto vidējo izpeļņu nav iespējams tieši piemērot aprēķinam, jo (bez papildu precizējuma) nav zināms, kuras dienas būtu jāapmaksā.

Vispirms atsūtītā tabula jāpapildina ar normālā darba laika (saskaņā ar kalendāru) dienu skaitu. Šāds papildinājums nepieciešams, lai aprēķinā varētu izmantot Darba likuma 75. pantā minēto algoritmu summētā darba laika veicēju atvaļinājumiem (kaut arī šis darba laiks formāli nav uzskatāms par summēto). 

Kāpēc autors uzskata, ka panta ceturtajā daļā teiktais piemērojams jebkuram darba laikam, kas atšķiras no normāla un regulāra darba laika? 

Pirmkārt, tāpēc, ka atvaļinājums tik un tā būtu jāapmaksā. Otrkārt, darba dienu apmaksas algoritmu, kas minēts ceturtās daļas pirmajā teikumā (apmaksāt dienas), nevar izmantot, jo darbiniekam nostrādāto dienu (stundu) skaits visu laiku ir mainīgs. Tieši tas ir raksturīgs gan summētam, gan nepilnam darba laikam (dažādas nedēļas dienas vai stundas). Treškārt, veicot tieši summētā darba laika uzskaiti, pēdējos sešos mēnešos nostrādātais darba laiks tiek vienmērīgi sadalīts (attiecināts) uz normālo darba laiku šajā periodā. Šādi tiek noteikts darbinieka noslogojums attiecībā pret normālo darba laiku. Proti, ja darbinieks strādā normālo darba laiku, dienā nostrādātas apmēram 8 stundas, ja strādā nepilnu darba laiku, vidējais nostrādāto stundu skaits būs mazāks.

Tas nenozīmē, ka darbinieks strādā tieši šīs stundas, jo tā ir tikai aritmētiskās vidējās stundas izpeļņa, no kuras nosaka dienas vidējo izpeļņu. Savukārt šāda pieeja dod iespēju arī atvaļinājuma laikā apmaksāt darba dienas (no pirmdienas līdz piektdienai) ar minēto "mazāko" dienas vidējo izpeļņu.

45,24 x 20 x 0,6 = 542,88 — atvaļinājuma nauda par četrām kalendāra nedēļām.

Ja darbiniekam pēdējos 6 mēnešos nebija attaisnotās prombūtnes, tad vidēji šajos mēnešos aprēķinātā darba samaksa bijusi: 3528,48 / 6 = 588,08.

Analoģisks rezultāts tiks iegūts, piemērojot Darba likuma 75. panta 4. un 7. daļu, bet tad aprēķinā būtu jāpieņem, ka darba diena bijusi, piemēram, 8 stundas, tātad darbinieks nostrādāja 624 stundas (78 x 8), kaut gan matemātiski stundu skaits dienā šajā gadījumā neko neietekmē:

3528,48/624 x 624 / 130 = 27,14 eiro — dienas vidējā izpeļņa,

27,14 x 20 = 542,80 eiro — atvaļinājuma nauda par četrām kalendāra nedēļām.

Dažu centu starpība (0,08 eiro) veidojas noapaļošanas rezultātā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada oktobra (478.) numurā.