Likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 36. pantā «Darba devēja pienākumi» ir aprakstīts darba ņēmēja darbnespējas apmaksas algoritms:

Pievēršam uzmanību tam, ka pantā minēts nevis darbinieks, bet darba ņēmējs! Darba ņēmēju uzskaitījums dots likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 1. panta 2. punktā, un to ir gana daudz. Tomēr starp darba ņēmējiem ir arī personas, kuru darbnespēja darba devējam nav jāapmaksā, un tās ir:

• persona, kura nav reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja un ir noslēgusi (..) uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu;
• persona, kas gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma vai samaksu no zinātnes, literatūras vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas, ko izmaksā darba devējs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija (ienākums no intelektuālā īpašuma; apakšpunkts d).

Kāds ir pamatojums minēto personu darbnespējas (A lapas) neapmaksāšanai? Atbilde: 36. panta pirmie vārdi «darba devēja pienākums». Slēdzot uzņēmuma, graudniecības, pārvadājuma vai autordarba līgumu ar nereģistrēto personu, otra puse (līgumslēdzējs) nav darba devējs, bet gan pasūtītājs (uz B lapu tas neattiecas, bet par to sk. turpmāk).

Minētais uzskaitījums likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» norāda vien uz to, ka tās personas ir obligāti sociāli apdrošināmas. 

Turpinām skatīt 36. pantu:

Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā. Algoritms nav sarežģīts, tomēr reālajā dzīvē ir gadījumi, kuri grāmatvedim sagādā grūtības, jo patstāvīgi ir jāpieņem individuāls lēmums.

A lapas standarta situācija 

Darbiniekam noteikts normālais darba laiks (piecas darba dienas un 40 st. nedēļā, 8 st. dienā). Darbnespējas lapa A atzīmēta EDS no 7. līdz 15. decembrim (9 kalendāra dienas).

2022. gada decembris

Grāmatvedis nosaka vidējo izpeļņu saskaņā ar Darba likuma 75. pantu (papildu skaidrojumi Bilancē Nr. 11 (491), 2022. g., 38. lpp.), aprēķina 75% un 80% no tās un iekļauj summu decembra darba apmaksā. Grāmatvedim nav pienākuma veikt A lapas apmaksu tās iesniegšanas dienā. Slimības naudu izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai (tātad parastajā algas izmaksas dienā). Turklāt nav obligāti jāveic iepriekšējā mēneša darba samaksas precizējums, ja informācija par noslēgto darbnespējas lapu kļūst zināma ar novēlojumu.

Daži reāli A lapas apmaksas gadījumi 

• Ja darbiniekam būtu bijusi noteikta sešu dienu darba nedēļa, tam būtu jāapmaksā arī sestdiena (10.XII — 80%).

• Ja darbinieks nodarbināts dažas dienas nedēļā (piemēram, pensionētā persona strādā pirmdien, trešdien un piektdien), tad tai ir jāapmaksā tieši šīs dienas (attiecīgie procenti).

• Ja darbiniekam būtu noteikta minimālā mēneša alga, tad darba samaksa konkrētā mēnesī varētu nesasniegt 500 eiro, bet par to nav jāuztraucas, jo par dienām, kad bija darbnespēja, VSAA minimālās sociālās iemaksas nerēķinās.

• Ja darbinieks būtu strādājis 7. decembrī un vēlu vakarā noticis sadzīvisks negadījums, kura rezultātā iestājusies darbnespēja, proti, vienā dienā sakrīt divi apstākļi. Kā vērtēt šo dienu? Protams, darbiniekam jāaprēķina darba samaksa par nostrādāto laiku. Darbnespējas pirmā (neapmaksātā) diena nav jāņem vērā (abu dienu sakritībai nav nozīmes). Pārējo dienu apmaksa no tā nemainās, tik un tā otrā un trešā slimības diena jāapmaksā 75% apmērā, jo šādi formulēts likuma pants.

• Ja darbnespēja bijusi ikgadējā atvaļinājuma laikā (piemēram, no 9. līdz 13.XII — piecas kalendāra dienas), tad atvaļinājuma nauda vai tās daļa (faktiski par trim dienām) jāstornē un tās vietā jāaprēķina slimības nauda. Vienlaikus jāpieņem lēmums (jāvienojas ar darbinieku) par atvaļinājuma daļas izmantošanu, proti, vai esošais atvaļinājums jāpagarina (par piecām kalendāra dienām). Jāņem vērā, ka parasti atvaļinājums tiek piešķirts pa veselām nedēļām, tad tā pagarinājums sākas ar pirmdienu (pēc atvaļinājuma beigām) un piecas kalendāra dienas «pārvēršas» par piecām darba dienām, kuras jāapmaksā ar iepriekšējo vidējo izpeļņu. Ja atvaļinājums tiks izmantots citā laikā, tad vidējā izpeļņa nosakāma no jauna, bet jāapmaksā tās pašas piecas darba dienas. Ja atvaļinājuma laikā darbiniekam bija B lapa (kuru no pirmās dienas apmaksā VSAA), darbības ir analoģiskas (atvaļinājuma nauda tiek stornēta, bet atvaļinājums vai nu tiek pagarināts, vai tiks izmantots kādā citā laikā).

• Ja nelaimes gadījums noticis darba laikā, tad jārīkojas saskaņā ar likumu «Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām». Likuma 7. pants nosaka darba devēja pienākumu: jāizmaksā no saviem līdzekļiem apdrošinātajai personai, kas cietusi nelaimes gadījumā darbā, slimības nauda par pirmajām 10 kalendāra dienām ne mazāk kā 80% apmērā no mēneša vidējās izpeļņas (1. daļas 5. punkts). Secinām, ka šajā likumā nebija grozījumu par deviņām apmaksājamām kalendāra dienām (arī procenti ir citi). Tomēr ar šo likumu saistīta vēl viena problēma: ja noteikts, ka dienas tiek apmaksātas no vidējās mēneša izpeļņas, tad jāņem vērā, ka mēneša vidējā izpeļņa tiek noteikta citādi nekā dienas vidējā izpeļņa. Tātad grāmatvedim būs jādomā, kādā veidā no vidējās mēneša izpeļņas tikt līdz kalendāra dienas izpeļņai, jo likums šo kārtību nenosaka.

• Ja A lapa izsniegta brīvdienā (piemēram, sestdienā), tad šī sestdiena kļūst par darbnespējas pirmo (neapmaksāto) dienu. Attiecīgi 75% no vidējās izpeļņas, kas paredzēti otrās dienas apmaksai (šajā gadījumā — svētdiena), netiek aprēķināti, jo brīvdienas nav jāapmaksā. Par pirmdienu jāmaksā 75% un turpmāk — 80% no vidējās izpeļņas. Tātad 36. pants skaidri nosaka, ka norādītie procenti piesaistīti darbnespējas kalendāra dienām, nevis darba nedēļas dienām. Proti, nedrīkst uzskatīt par pirmo (neapmaksājamo) dienu pirmdienu, ja darbnespējas lapa A izsniegta (datums norādīts) sestdienā vai svētdienā.

• Uzņēmuma (iestādes) grāmatvedības politikā jābūt atrunātai svētku dienas apmaksas kārtībai (t. sk., ja darbnespējas periodā bijusi tāda diena). Ja svētku diena ir brīvdienā (sestdienā, svētdienā) un tā nav darbiniekam noteiktā darba diena, A lapas apmaksa netiek veikta. Ja svētku diena ir nedēļas darba dienā un saskaņā ar darba līgumu tā ir noteikta kā darbinieka darba diena, tad jāņem vērā DL 74. panta 1. daļas 8. punkta prasība par darba devēja pienākumu apmaksāt šo dienu, ja darbinieks «neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā». Tātad, ja svētku diena ir darbinieka darba diena, tā jāapmaksā gan periodā, kad bija vesels, gan slimošanas laikā (atbilstošs procents). Tomēr šai tēmai jāveltī atsevišķs raksts.

A lapa, ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks

Dažu apstākļu dēļ 36. panta pamata algoritms tika papildināts ar vēl vienu, kurš stājās spēka 2015. gada 2. aprīlī:

Vispirms jāatzīmē, ka tiem, kam noteikts summētais darba laiks, parasti stundu skaits darba dienā ir atšķirīgs (nodarbināti saskaņā ar iepriekš sastādīto darba grafiku) un rezultāts (darba laika tabele) nosakāms, mēnesim beidzoties. Šādiem darbiniekiem dienas vidējā izpeļņa visos gadījumos, t. sk. darbnespējas apmaksai, nosakāma saskaņā ar DL 75. panta 4. daļas otro teikumu:

Jāatzīst, ka šāds algoritms ir parocīgs un precīzs arī visiem citiem nodarbinātības (noslogojuma) veidiem, jo par pamatu ņemta mazākā no laika vienībām — stundas vidējā izpeļņa. Tomēr vienlaikus ir arī savi «zemūdens akmeņi».

Apskatīsim piemēru, kad darbiniekam noteikta summētā darba laika uzskaite saskaņā ar iepriekš sastādīto grafiku, nepārsniedzot mēneša normālo darba stundu skaitu. Bet vispirms mums jāatzīst īpatnība, kas piemīt minētajam darbam: ja apskatīsim dažus (bet vienādus) kalendāra dienu periodus viena mēneša ietvaros, tad pārliecināsimies, ka tajos var būt atšķirīgs nostrādāto stundu skaits.

Grafikā paredzētas 48 vai 60 stundas

Citiem vārdiem, ja darbnespēja ilgst likumīgās deviņas kalendāra dienas, tad grafikā norādītās darba stundas, visticamāk, atšķirsies atkarībā no tā, kurā datumā slimība sākusies. Summētā darba laika grafikā mēdz būt vienāda garuma periodi ar atšķirīgu stundu skaitu (piemēram, 48 vai 60 stundas). Savukārt ja darbnespēja būtu apmaksāta saskaņā ar minēto algoritmu (8 st. tikai darba dienās), tad darbiniekam iespējamas divas situācijas:

• saskaitot nostrādātās stundas pirms un pēc slimības ar slimošanas stundām (t.sk. pirmās dienas neapmaksātām astoņām stundām) kopsumma neveido šā mēneša normālo darba laiku un būtu lietderīgi veikt uzskaiti par diviem/trim mēnešiem, lai segtu stundu «iztrūkumu» ar pārējo mēnešu virsstundām;
• saskaitot visas stundas, veidojas virsstundas. Ja darbnespēja bijusi mēneša sākumā, darba slodzi ir iespējams samazināt, ja precizē grafikā (samazinā) strādāšanai norādītās stundas. Bet, ja slimošanas periods ir mēneša beigās un pat pāriet uz nākamo mēnesi, ar to situāciju neuzlabos (stundas jau nostrādātas). Tātad būs jāapmaksā virsstundas. Starp citu, analoģiska situācija darbiniekiem ar summētā darba laika uzskaiti veidojas arī apmaksātā atvaļinājuma gadījumā, ja mēnesī bijis gan darbs, gan atvaļinājums.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada decembra (492.) numurā.