0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMIBJP RAKSTIDatu aizsardzībā svarīgs ir līdzsvars un nolūks

Datu aizsardzībā svarīgs ir līdzsvars un nolūks

Inese Helmane

Datu atvēršanas nepieciešamība ir jāvērtē caur Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību hartas un Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas prizmu. Tie ir divi galvenie dokumenti, kas starptautiskajā līmenī regulē personas privātās dzīves aizsardzību. Personas datu apstrādei vienmēr ir jābūt tiesiskajam pamatam, kā arī konkrētam, skaidram un leģitīmam nolūkam. Cilvēka privātā dzīve nevar tikt upurēta sabiedrības interesēm un vārda brīvībai, tāpēc galvenais datu aizsardzībā ir līdzsvars starp personas datu aizsardzību un informācijas atklātību, skaidroja Jekaterina Macuka, Datu valsts inspekcijas (DVI) direktore, biedrības Sabiedrība par atklātību – Delna rīkotajā ekspertu diskusijā „Informācijas atklātība un…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMI par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BJP abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Datu aizsardzībā svarīgs ir līdzsvars un nolūks
Foto: © ASDF – stock.adobe.com

Datu atvēršanas nepieciešamība ir jāvērtē caur Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību hartas un Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas prizmu. Tie ir divi galvenie dokumenti, kas starptautiskajā līmenī regulē personas privātās dzīves aizsardzību. Personas datu apstrādei vienmēr ir jābūt tiesiskajam pamatam, kā arī konkrētam, skaidram un leģitīmam nolūkam. Cilvēka privātā dzīve nevar tikt upurēta sabiedrības interesēm un vārda brīvībai, tāpēc galvenais datu aizsardzībā ir līdzsvars starp personas datu aizsardzību un informācijas atklātību, skaidroja Jekaterina Macuka, Datu valsts inspekcijas (DVI) direktore, biedrības Sabiedrība par atklātību – Delna rīkotajā ekspertu diskusijā „Informācijas atklātība un personu datu aizsardzība”. 

Tiesības uz privāto dzīvi nav absolūtas

Ar datiem, kas nav personas dati, var atklāti dalīties, tos publicēt, jo Eiropas Savienībā (ES) nav regulējuma par dalīšanos ar datiem, kas nav personas dati. Savukārt Latvijas Republikas Satversmes 96. pants noteic: „Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.” Šādi personas dati ir jāapstrādā godprātīgi, noteiktiem mērķiem un ar attiecīgās personas piekrišanu vai ar citu likumīgu pamatojumu, kas paredzēts tiesību aktos. Ikvienam ir pieejas tiesības datiem, kas par viņu savākti, un tiesības ieviest labojumus šajos datos.

Jekaterina Macuka,Datu valsts inspekcijas direktore
Jekaterina Macuka,
Datu valsts inspekcijas direktore
Foto no Valsts kancelejas arhīva

Kad runā par personas datu atvēršanu, pieejamību, publicēšanu, vienmēr ir jādomā par normatīvo regulējumu, kas paredz privātās dzīves neaizskaramību. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir tiesības būt neaizskartam, kaut ko nepaust, nebūt internetā, sociālajos tīklos, ir tiesības palikt vienam,” diskusijā uzsvēra J. Macuka.

Kad valsts vai privātas organizācijas vēlas kaut ko darīt ar konkrēta cilvēka datiem, viņi iejaucas personas privātajā dzīvē. Normatīvie akti neparedz, ka šāda iejaukšanās nav iespējama. Nē, tas ir iespējams, jo tiesības uz privāto dzīvi nav absolūtas tiesības. Tāpēc tajā brīdī, kad iejaucas cilvēka privātajā dzīvē, ir jābūt pamatojumam, tam ir jābūt samērīgam un nepieciešamam demokrātiskā valstī. 

Mīti par Vispārīgo datu aizsardzības regulu

Lai ieviestu principus par datu aizsardzību un privātumu, ir izstrādāta Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).

Par šo regulu valda divi mīti: 

  • tā aizliedz personas datu apstrādi;
  • regula neļauj publicēt personas datus.

Patiesībā regula paredz noteikumus, kuros gadījumos ir tiesības apstrādāt datus, un priekšnoteikumus personas datu apstrādei, kā arī nosaka priekšnoteikumus personas datu publicēšanai.

DVI direktore regulu salīdzināja ar automašīnām, kas ir gana bīstamas: „Jūs varat nosisties pats, varat notriekt citu cilvēku. Tāpēc ir ceļu satiksmes noteikumi, kuri pasaka, kādā veidā braukt ar auto – vai pie noteiktas ceļa zīmes drīkst pagriezties pa labi, satiksmi regulē ar luksoforiem utt. Noteikumi neaizliedz braukt ar auto vispār.”

Vispārīgā datu aizsardzības regula paredz noteikumus un kritērijus, kas ir jāievēro brīdī, kad vēlamies kaut ko darīt ar citas personas datiem, lai rīcība atbilstu Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un ES Pamattiesību hartai un lai normatīvi netiktu pārkāpti. Galvenais sabiedrībā ir cilvēks – pat ja viņš ir ierēdnis, privātās kompānijas vai zemes īpašnieks, politiskās partijas biedrs, viņam joprojām ir cilvēktiesības, skaidroja J. Macuka. 

Vienmēr jābūt tiesiskam pamatam

Personas datu apstrādei vienmēr ir jābūt tiesiskajam pamatam. Ziņkārība un „vēlme zināt” nav tiesiskais pamats. Vispārīgā datu aizsardzības regula nosaka, kādi ir kritēriji, lai tie būtu tiesiski un varētu eksistēt demokrātiskā sabiedrībā. Tiesiskie pamati ir:

  • juridiskais pienākums, kas noteikts normatīvajā aktā;
  • lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot valsts iestāžu funkcijas;
  • līguma izpildei;
  • pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai;
  • datu subjekts ir sniedzis piekrišanu;
  • lai aizsargātu datu subjekta vai citas fiziskās personas vitālas intereses.

DVI vadītāja skaidroja, ka, piemēram, ar tiesisko pamatu – juridiskais pienākums, kas noteikts normatīvajā aktā – Uzņēmumu reģistram ir noteikts pienākums publicēt kapitālsabiedrību valdes locekļu vārdus un uzvārdus. Tas tiek darīts, lai varētu noskaidrot darījuma partneri un pārliecināties, ka konkrētais cilvēks ir tiesīgs parakstīt dokumentus un uzņemties saistības juridiskās personas vārdā.

Otrs tiesiskais pamats – lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot valsts iestāžu funkcijas – vairāk attiecas uz valsts iestāžu pildītām funkcijām. Piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) funkcija ir veikt izmeklēšanu un pārbaudīt ierēdņu rīcību, vai tajā nav saskatāmas koruptīvas darbības. Attiecīgi KNAB ir tiesības iegūt un apstrādāt datus, lai veiktu šo funkciju.

Svarīga ir arī pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošana. Ja pārzinim ir uzlikts pienākums ievērot Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu un neslēgt darījumu ar personu, kura ir sankcionēta, tad viņam ir leģitīma interese uzzināt sankcionēto personu sarakstu. 

Kādam ir jābūt nolūkam?

Saistībā ar tiesisko pamatu vienmēr ir jārunā par nolūku, kuram ir jābūt konkrētam, skaidram un leģitīmam. Vienmēr ir jāatbild uz jautājumu: kāpēc man vajag personas datus? Varbūt nolūku var sasniegt, neiegūstot personas datus?

Ir arī jānodala, kuros gadījumos ir sabiedrības intereses, bet kuros – peļņas gūšana. Ja dati tiek apstrādāti ar daļēju nolūku gūt peļņu, šo darbību nevar uzskatīt par sabiedrības interesēm.

Nolūks arī nedrīkst būt tāds, kas nepamatoti aizskar cilvēka tiesības. „Iespējams, ir labs nolūks – drošība. Visi gribam dzīvot drošā sabiedrībā, un varbūt drošākais veids būtu „iešūt” katram čipu, lai uzraudzības un tiesībaizsardzības iestādes varētu panākt simtprocentīgu personas izsekojamību un zinātu, ko cilvēks dara un kur iet. Bet līdz ar vienu nolūku – droša sabiedrība – šādi būtu pārkāpti vairāki cilvēktiesību principi. Primāri – tās varētu būt tiesības uz privātumu, arī tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, iespējams, šādi tiktu rosināta diskriminācija u.tml.,” skaidroja J. Macuka. Līdz ar to ir ļoti skaidri jānosaka rezultāts, kāds, iegūstot personas datus, tiktu sasniegts.

Kā piemēru DVI direktore minēja situāciju: rajonā konstatētas vairākas zādzības un aizdomas krīt uz konkrētu cilvēku, ka viņš varētu būt zaglis. Mūsu nolūks ir pārtraukt zādzības. Tajā brīdī, kad publicē šī cilvēka attēlu, neesot neapstrīdamiem pierādījumiem, bildes publicēšana nepārtrauks zādzības, līdz ar to personas datu publicēšana nesasniedz savu nolūku. Šajā gadījumā datu apstrāde, ņemot vērā Vispārīgo datu aizsardzības regulu, nebūs uzskatāma par tiesisku, jo nav ievērots nolūka princips.

Līdzsvara ievērošana

Tad, kad runājam par atklātību un datu aizsardzību, ir jāievēro līdzsvars. No vienas puses, pastāv tiesības uz informācijas atklātību un vārda brīvību, bet, no otras puses, jāievēro tiesības uz privātās dzīves aizsardzību. Neviens negrib dzīvot sabiedrībā, kurā par visiem sabiedrības locekļiem notiek publiska informācijas vākšana un visu informāciju izliek publiskajā vidē. Tās ir totalitāras, nevis demokrātiskas valsts pazīmes.

Ja izvēlamies dzīvot demokrātiskā valstī, ir jāsaprot līdzsvars starp personas tiesībām un sabiedrības interesi, tāpēc cilvēka privātā dzīve nevar tikt upurēta sabiedrības interesēm. Datu publicēšanai ir jābūt jēgpilnai un ar konkrētu rezultātu, kas ir saistīts ar nolūku.

Publicēšana nedrīkst aizskart cilvēka tiesības vai apdraudēt nozīmīgas intereses. Ja žurnālistikas vajadzībām tiek publicēta informācija par kādu cietušo, piemēram, valstī ir noticis smags noziedzīgs nodarījums – izvarošana. Pat lai atspoguļotu notikumu secību, gaitu, padarītu informāciju pieejamu plašākai sabiedrībai, nav pieļaujams publicēt cietušā cilvēka vārdu un uzvārdu, jo viņš jau ir cietis no nozieguma. Nozieguma publiskošana un atklāšana liek ciest viņam vēl vairāk. 

Ja runā par valsts amatpersonu deklarāciju publiskošanu, jāpatur prātā, ka viņi arī ir cilvēki, viņiem ir bērni. Ja deklarācijās būs publicēti nepilngadīgo bērnu vārdi, būs zināma informācija par bērnudārziem, bērnu var vienā brīdī svešinieki no bērnudārza aizvest un vecākiem prasīt izpirkuma maksu, jo no deklarācijas uzzinājuši, cik lieli ir ģimenes uzkrājumi. Tie ir riski, ko var radīt pārāk liela atklātība,” brīdināja J. Macuka.

Publicēšanai ir jāveicina tiesiskā rīcība

Vēl viens aspekts datu atklātībai ir tas, ka jāsaprot, kāpēc tos publicē, t.i., publicēšanai ir jāveicina tiesiskā rīcība vai tiesiskā stāvokļa atjaunošana, tai ir jāsasniedz noteikts rezultāts. 

Ja vēlamies nodrošināt drošu un godīgu komercvidi, publicējam valdes locekļu sarakstus, kompāniju īpašnieku vārdus un uzvārdus. Bet arī skatāmies, cik tālu un kādā apjomā publicēt šo informāciju, vai ir jāpublicē arī šo cilvēku dzīvesvietas adreses,” skaidroja DVI direktore. 

Kā piemēru viņa minēja gadījumu, kad žurnālists publicē informāciju par Latvijas bijušo ministru prezidentu Valdi Dombrovski, paralēli atspoguļojot viņa darbību esošā vai iepriekšējā amatā, publicējot politiķa foto ar amata nosaukumu un vārdu un uzvārdu. Šajā gadījumā nav nepieciešams publicēt ne V. Dombrovska personas kodu, ne dzīvesvietas adresi, jo informācija par personas datiem neveicina ne tiesisko rīcību, ne tiesiskā stāvokļa atjaunošanu, ne vispār ir vajadzīga sabiedrības diskusijai.

Ir skaidri jānošķir, kuri personas dati ir svarīgi un ir nepieciešami sabiedrības diskusijai un kuri nav nozīmīgi. Tajā brīdī, kad runājam par atvērtiem datiem, to publicēšanu internetā, nerunājam tikai par Delnu, kura var piekļūt šiem datiem, runājam par pieciem miljardiem cilvēku visā pasaulē, kuriem ir pieeja internetam. Ja publicējam pārāk daudz informācijas, varam apdraudēt kāda cita intereses. Līdz ar to risinājums ir līdzsvarota pieeja.

DVI direktore nosauca vairākus aspektus šādai pieejai informācijas atklāšanā. Pirmkārt, ir jābūt pieejai aktuālai informācijai pēc pieprasījuma. Ja informācija ir 10–20 gadus sena, jautājums, kāpēc tā joprojām ir atvērtos datos, internetā, jo informācija var būt krasi mainījusies un vairs nebūt aktuāla.

Identificēt personu, kura iegūst informāciju

Vēl viens aspekts, kā spēt panākt līdzsvaru starp personas datu aizsardzību un informācijas atklātību, ir noteiktos gadījumos identificēt personu, kura iegūst informāciju. Tas arī noder situācijās, lai atturētu no informācijas vākšanas tos cilvēkus, kuri ir vienkārši ziņkārīgi vai vēlas informāciju izmantot prettiesiskiem mērķiem.

Informācijas vākšanas mērķis ir ļoti svarīgs, jo informācijai, kuru publicējam, ir jāsaprot nolūks un mērķis, vēlreiz uzsvēra J. Macuka, kā piemēru minot Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2022. gada 22. novembra spriedumu apvienotajās lietās C–37/20 Luxembourg Business Registers un C–601/20 Sovim. EST ir atzinusi par spēkā neesošu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas normu, kas paredz, ka informācijai par dalībvalstu teritorijā reģistrētu uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem vienmēr ir jābūt pieejamai ikvienam sabiedrības loceklim.

Tiesas spriedums izraisījis daudz diskusiju un pārdomas. Šajā spriedumā EST arī vērtēja konkrēto tiesību akta mērķi un rīcību, vai šo mērķi var sasniegt, ja pieeja datiem ir ikvienam. EST diezgan skaidri norādījusi, ka nevar būt liegta pieeja informācijai žurnālistiem vai tām organizācijām vai subjektiem, kuriem tā ir nepieciešama funkciju izpildei. Kad normatīvajā aktā ir norādīts, ka tas ir pieejams ikvienam, vai kad tiek runāts par atvērtiem datiem, ir jāsaprot, ka tajā brīdī jebkurai personai, kura piekļūst šiem datiem, ir jābūt tādai rīcības brīvībai, tādām funkcijām, lai spētu izpildīt konkrēto mērķi. 

Vēlreiz vēršot uzmanību uz valdes locekļu vārdu un uzvārdu publiskošanu, J. Macuka norādīja, ka šīs darbības mērķis ir parādīt, kurš var parakstīt dokumentus vai pārstāvēt konkrēto juridisko personu. Sabiedrībai ir jābūt pieejamai šādai informācijai, jo jebkurš sabiedrības loceklis var veikt darījumu ar konkrētu uzņēmumu. Tātad informācijai ir jābūt visiem pieejamai un atklātai. 

Vienlaikus tiesības uz pieeju privātiem datiem ir jāpiešķir konkrētām sabiedrības grupām – žurnālistiem, pētniekiem, sabiedriskajām organizācijām u.tml., kuri var ietekmēt koruptīvo darbību mazināšanu un atklāšanu. Kā labu piemēru tiesiskam līdzsvaram DVI direktore minēja Uzņēmumu reģistru, kurā daļa informācijas ir publiski pieejama, bet daļai ir ierobežota piekļuve, tai ir jāpiesakās, jāievēro konfidencialitātes noteikumi u.c.

Diskusijas ekspertes viedokli pierakstīja Inese Helmane

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada janvāra (115.) numurā.