Lai arī veicot personas datu apstrādi pētniecības nolūkos, ir jāievēro tie paši principi, kā veicot jebkuru citu datu apstrādi, pastāv atsevišķi izņēmumi. Salīdzinājumā ar “ierasto” datu apstrādi, datu apstrāde pētniecības nolūkos pamatā atšķiras ar datu subjektu (turpmāk-persona) tiesību īstenošanu un nolūka ierobežojuma principa īstenošanu, informē Datu valsts inspekcija.
Arī pētniecības nolūkos veiktai datu apstrādei ir jāpastāv atbilstošam nolūkam (mērķim), tiesiskajam pamatojumam, skaidri noteiktam atbildīgajam pārzinim (turpmāk – organizācija), kā arī jāievēro datu apstrādes principi – likumīgums, godprātība un pārredzamība, nolūka ierobežojumi, datu minimizēšana, precizitāte, glabāšanas ierobežojums, integritāte un konfidencialitāte, pārskatatbildība [1].
Vispārīgajā datu aizsardzības regulā (turpmāk tekstā – Datu regula) ir noteikts, ka, ja personas datus apstrādā zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos (Latvijā – Fizisko personu datu apstrādes likums) var paredzēt atkāpes no Datu regulā noteiktajām tiesībām uz piekļuvi, tiesībām labot savus datus, tiesībām ierobežot datu apstrādi un tiesībām iebilst pret datu apstrādi [2].
Fizisko personu datu apstrādes likumā ir noteikts, ka, ja datus apstrādā zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos sabiedrības interesēs, augstāk minētās personas tiesības netiek piemērotas tad, kad tās var neļaut vai var būtiski traucēt konkrēto nolūku sasniegšanu [3].
Piemēram, personas lūgums dzēst personas datus, kas ir apstrādāti, var netikt izpildīts, ja šāds lūgums var neļaut organizācijai sasniegt noteikto mērķi pētniecības nolūkos veiktai datu apstrādei. [4] Tātad, ja persona lūgs dzēst savus personas datus no kādas grāmatas, un, ja šāda datu apstrāde būs pamatota ar pētnieciskiem nolūkiem, tad šāds personas lūgums var netikt izpildīts. Savukārt saņemot kādas grāmatā iekļautas personas iebildumus par tās datu apstrādi grāmatā, organizācijai ir pienākums vērtēt līdzsvaru starp nepieciešamību informāciju publiskot sabiedrības (vēstures pētniecības) interešu aizsardzībai ar privātpersonas tiesību aizskārumu.
Veselības datu apstrāde pētnieciskos nolūkos
Veselības datu apstrāde ir pieļaujama, ja šī apstrāde ir vajadzīga zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos saskaņā ar Datu regulas 89. panta 1. punktu, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir samērīgi organizācijas izvirzītajam mērķim, ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību un paredz piemērotus un konkrētus pasākumus personas pamattiesību un interešu aizsardzībai. [5]
Kad tiek veikta veselības jeb sensitīvu personas datu apstrāde zinātniskās pētniecības nolūkos, šos datus var iedalīt divos veidos:
- tiek pētīti tādi veselības dati, kas savākti speciāli zinātnisko pētījumu vajadzībām (“primārā izmantošana”);
- tiek pētīti jeb turpmāk apstrādāti tādi veselības dati, kas sākotnēji savākti citām vajadzībām (“sekundārā izmantošana”). [6]
Iegūstot informāciju par pacientu ārstēšanas gaitu, kas sākotnēji nebija paredzēta pētījumu veikšanai, pētnieki var iegūt jaunas vērtīgas zināšanas, par tādām plaši izplatītām veselības problēmām kā sirds un asinsvadu slimības, vēzis un depresija. Balstoties uz reģistriem, pētījumu rezultāti var tikt uzlaboti, jo tie būs iegūti, balstoties uz lielāku iedzīvotāju skaitu. [7] Šāda datu izmantošana ietilpst pie “sekundārās izmantošanas”. Šeit jāpiemin, ka Datu regula ļauj apstrādāt personas datus, kuri sākotnēji tika ievākti citam nolūkam jeb mērķim un kur šis pētniecības mērķis ir savienojams ar sākotnēji uzstādīto. [8]
Savukārt, ja dati iegūti uz personas piekrišanas pamata, un persona pati tiešā veidā ir devusi atļauju savu datu izmantošanai pētījumos, tad šāda datu izmantošana ietilptu “primārās izmantošanas” kategorijā. Svarīgi uzsvērt, ka, kā jau jebkuros piekrišanas sniegšanas gadījumos, tai ir jābūt brīvi sniegtai un pierādāmai ar uzskatāmu datu subjekta veiktu darbību.
- [1] Datu apstrādes principu skaidrojums sniegts Datu regulas 5.pantā.
- [2] Datu regulas 89.panta 2.punkts
- [3] Fizisko personu datu apstrādes likuma 31.pants
- [4] Datu regulas 17.panta 3.punkta d) apakšpunkts
- [5] Datu regulas 9.panta 2.punkta j) apakšpunkts
- [6] Eiropas datu aizsardzības kolēģijas pamatnostādnes “Pamatnostādnes 03/2020 par veselības datu apstrādi zinātniskās pētniecības nolūkos saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu”, pieņemtas 2020.gada 21.aprīlī, 5.lpp. Pieejams: https://www.dvi.gov.lv/lv/media/73/download
- [7] Datu regulas 5.panta 1.punkta b) apakšpunkts
- [8] Datu regulas 157.apsvērums.
- [9] Datu regulas 156.apsvērums.
- [10] Datu regulas 27.apsvērums.
- [11] Datu regulas 4.panta 7.punkts.
