Saeimas 25.oktobra plenārsēdē  konceptuāli atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem. Plānotās sistēmas mērķis ir nodrošināt maksimālu iepakojuma atkārtotu izmantošanu.

Likumprojektā noteikts, ka depozīta sistēma ir izlietota, atkārtoti vai vienreiz lietojama dzērienu iepakojuma pieņemšana no patērētāja, tā šķirošana, pārvadāšana, uzglabāšana, pārstrāde vai reģenerācija. Tāpat sagatavošana atkārtotai izmantošanai, kā arī iepriekš minēto darbību plānošana un organizēšana. Paredzēts, ka uz depozīta iepakojuma etiķetes būs jābūt speciālai norādei par šīs sistēmas piemērošanu.

Iecerēts, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečotā summa.

Likumprojekts paredz, ka pārdevējiem tirdzniecības vietās būs jāpieņem visi depozīta iepakojumu veidi vai jānodrošina to pieņemšana citā tirdzniecības vietā, šķiroto atkritumu savākšanas laukumā vai iepakojumu pieņemšanas punktā. Informācija par tuvāko depozīta iepakojumu pieņemšanas vietu būs jāizvieto redzamā vietā. Iepakojumu pieņēmējiem būs jānodrošina to nodošana depozīta sistēmas operatoram.

Iecerēts, ka dzērienu ražotājam, kas izmanto depozīta iepakojumus, kā arī pārdevējam vai izplatītājām, kas ieved, realizē vai izplata attiecīgi iepakotus dzērienus, būs pienākums slēgt līgumu ar depozīta sistēmas operatoru par dalību vienotā depozīta sistēmā.

Ministru kabinetam deleģēts uzdevums izstrādāt sistēmas ieviešanas kārtību un kritērijus tās darbībai.

Plānots, ka plastmasas un stikla pudeles, kā arī skārda bundžas pret atlīdzību atpakaļ varēs nodot, sākot ar 2020.gadu.

Regulējumam būs pozitīva ietekme uz vidi, samazinot piesārņojumu mežos, ceļmalās un citās vietās. Prasību ieviešana veicinās izlietotā iepakojuma pārstrādes apjoma palielināšanu, kā arī rosinās patērētājos atbildīgāku rīcību vides jomā, atzīmēts likumprojekta anotācijā.

Lai izmaiņas stātos spēkā, nepieciešami arī grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā.

Likumprojekts vēl otrajā un trešajā lasījumā jāskata Saeimai.