Uzņēmumam pieder derīgo izrakteņu atradne un iegūta licence derīgo izrakteņu ieguvei — izrakteņu veids un ieguves limita apjoms. Uzņēmums veic atradnes apsaimniekošanu. Derīgo izrakteņu ieguves apjomu ir nepieciešams uzskaitīt bilancē. 

1. Kā novērtēt derīgo izrakteņu apjomu, kādi varētu būt novērtēšanas paņēmieni, ja uzņēmums nevēlas izmantot vērtēšanas pakalpojumu? 
2. Kā grāmatot derīgo izrakteņu novērtējumu bilancē?

Atbilde

Sākotnēji autors vēlas uzsvērt, ka atbilde tiek sniegta atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas ir piemērojami 2021. pārskata gadā. Būtiskas izmaiņas, sākot ar 2022. pārskata gadu, nav paredzētas.

Lasītājas situācijas aprakstā tas nav konkrēti minēts, tomēr autors pēc tā, ka uzņēmumam derīgos izrakteņus ir nepieciešams atzīt bilancē, secina, ka uzņēmums nodarbojas ne tikai ar šo derīgo izrakteņu ieguvi, bet arī ar to tirdzniecību, līdz ar to autora ieskatos šajā gadījumā iegūtos derīgos izrakteņus var klasificēt kā pašu ražotus (iegūtus) krājumus jeb gatavo produkciju un atzīt tos bilances postenī "Gatavie ražojumi un preces pārdošanai".

Atbilde uz 1. jautājumu

Sākotnēji būtu nepieciešams novērtēt iegūto derīgo izrakteņu apjomu naturālās mērvienībās. Ņemot vērā, ka situācijas aprakstā nav minēti konkrēti derīgie izrakteņi, autors nevar sniegt piemēru naturālajām mērvienībām, bet pieļauj, ka tā varētu būt kāda no svara naturālajām mērvienībām, piemēram, kilogrami vai tonnas. Derīgo izrakteņu apjomu naturālās mērvienībās uzskaites vajadzībām uzņēmums var noteikt pats, piemēram, nosverot tos. Papildus autors ieteiktu šos derīgos izrakteņus grāmatvedības uzskaitē uzskaitīt tādā mērvienībā, kāda ir noteikta licencē par derīgo izrakteņu ieguvi.

Nākamais solis pēc apjoma noteikšanas naturālās mērvienībās ir derīgo izrakteņu uzskaites vērtības noteikšana eiro izteiksmē. Ņemot vērā, ka autors iesaka iegūtos derīgos izrakteņus klasificēt kā pašu ražotus (iegūtus) krājumus, šajā gadījumā iegūto derīgo izrakteņu uzskaites vērtība būtu jānosaka pēc krājumu ražošanas pašizmaksas principa. 2015. gada 22. decembra MK noteikumu Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi" 208. punktā noteikts: "Krājumu ražošanas pašizmaksā iekļauj izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu iegādes izmaksas un citus izdevumus, piemēram, tiešās darbaspēka izmaksas (darbinieku darba algas un ar šīm algām saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas), transportēšanas, pārkraušanas vai citas izmaksas, kas tieši saistītas ar attiecīgo krājumu vienību ražošanu vai izgatavošanu."¹ No iepriekš minētā ir secināms, ka derīgo izrakteņu uzskaites vērtība ir nosakāma pēc krājumu ražošanas pašizmaksas principa, kurā tiek iekļautas normatīvajos aktos atļautās iekļaujamās izmaksas. Svarīgi piebilst, ka uzņēmumam iekšēji ir jānosaka kārtība, kādā veidā tiek noteikta ražošanas pašizmaksa, kādas izmaksas un kādā apmērā ir iekļaujamas ražošanas pašizmaksā. Autors uzskata, ka uzņēmumam šādam nolūkam būtu nepieciešams sagatavot iekšējo normatīvo aktu — noteikumus par derīgo izrakteņu pašizmaksas noteikšanu un uzskaiti. Tāpat nevajadzētu aizmirst, ka šādu iekšējo normatīvo aktu jeb grāmatvedības organizācijas dokumentu nepieciešamību nosaka Grāmatvedības likums un 2003. gada 21. oktobra MK noteikumu Nr. 585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" 41.1. punkta 3. apakšpunkts — "grāmatvedības politika — attiecīgo saimniecisko darījumu, faktu, notikumu un finanšu pārskata posteņu uzskaites, novērtēšanas un atspoguļošanas principi, metodes un noteikumi (piemēram, pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu novērtēšanas vai nolietojuma aprēķināšanas metodes, debitoru parādu vai krājumu atlikumu novērtēšanas metodes, aizņēmuma procentu un soda naudas uzskaites un atspoguļošanas principi, uzkrājumu veidošanas noteikumi, metodes, kas tiek izmantotas peļņas vai zaudējumu vai naudas plūsmas atspoguļošanai finanšu pārskatā)."²

Atbilde uz 2. jautājumu

Sākotnēji uzņēmumam būtu nepieciešams izveidot analītisko uzskaiti iegūto derīgo izrakteņu kustības uzskaitei. Analītisko reģistru var nodrošināt gan grāmatvedības datorprogramma, gan uzņēmums var to veidot pats, piemēram, patentētā Microsoft Excel izklājlapas failā (XLSX). 

Derīgo izrakteņu uzskaites grāmatojumi ir atkarīgi no tā, kāda krājumu uzskaites metode tiek pielietota uzņēmumā — nepārtrauktās inventarizācijas metode vai periodiskās inventarizācijas metode. Nepārtrauktās inventarizācijas metodes būtība paredz to, ka tiek veikta sistemātiska krājumu kustības uzskaite grāmatvedības uzskaites reģistros. Krājumu uzskaites bilances kontos tiek iegrāmatota visa krājumu kustība. Periodiskās inventarizācijas metodes būtība paredz to, ka visas pārskata periodā ar krājumiem saistītās izmaksas tiek grāmatotas izmaksu operāciju kontos un krājumu bilances uzskaites kontos nenotiek izmaiņas. Pārskata perioda beigās tiek veikta krājumu inventarizācija, pēc kuras rezultātiem tiek noteikts krājumu uzskaites konta atlikums pārskata perioda beigās.

Tāpat nevajadzētu aizmirst, ka peļņas vai zaudējumu aprēķinā ir jāuzrāda visas pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas, bet tajā nedrīkst uzrādīt saražotās, bet vēl nepārdotās produkcijas izmaksas. Līdz ar to vispirms ir nepieciešams visas ražošanas izmaksas norakstīt izmaksu operāciju kontos, bet pārskata perioda beigās izmaksu summu koriģēt atbilstoši gatavās produkcijas krājumu izmaiņām.

Ja uzņēmums lieto nepārtrauktās inventarizācijas metodi, tad ir veicami šādi grāmatojumi:

Ja uzņēmums lieto periodiskās inventarizācijas metodi, tad ir veicami šādi grāmatojumi:

Autora ieskatos parocīgāka būtu periodiskās inventarizācijas metode. Jebkurā gadījumā autors atkārtoti vēlas uzsvērt, ka konkrētai kārtībai, kāda tiek lietota uzņēmumā krājumu kustības uzskaitei un krājumu uzskaites vērtības noteikšanai, ir jābūt noteiktai uzņēmuma iekšējā normatīvajā aktā — grāmatvedības politikā, kā tas noteikts Grāmatvedības likuma 1. panta pirmās daļas 5. punktā.